Meļņika iespējas Ekonomikas policijā izrādās "necaursitamas": ENAP jau trešo reizi atteic kriminālprocesa sākšanu
PIETIEK13.06.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Miljonāra Vasilija Meļņika iespējas Kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP - bieži sauktā par Ekonomikas policiju) ir izrādījušās tiešām "necaursitamas": neraugoties uz divreizējiem prokuratūras iebildumiem, pārvalde arī trešoreiz ir atteikusies sākt kriminālprocesu pēc Meļņika oponentu iesnieguma, kas miljonāram un vairākiem viņa kompanjoniem būtu radījis nopietnus draudus. Interesanti, ka arī trešoreiz šādu lēmumu pieņēmis tas pats ENAP izmeklētājs Didzis Mežavilks, kura lēmumu iepriekšējās divas reizes prokuratūra bija atzinusi par nepamatotu un pretlikumīgu.
Lietas būtība - trīs Meļņika ģimenes kontrolētās Rīgas kuģu būvētavas mazākumakcionāri pagājušā gada martā bija vērsušies Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes ENAP ar iesniegumu par Meļņika kā uzņēmuma valdes locekļa iespējami veiktām nelikumīgām darbībām kredītlīdzekļu saņemšanā no Unicredit Bank, ar ķīlu apgrūtinot Rīgas kuģu būvētavas peldošo doku.
Kā izrietēja no policijai sniegtās informācijas, doks paklusām ticis ieķīlāts jau 2010. gada beigās, taču pašam uzņēmumam no šīs ieķīlāšanas nav bijis nekāda labuma, - faktiski Meļņiks to izmantojis, lai kredītu saņemtu viņam personiski piederošā kompānija Eiroholdings. Meļņikam oficiāli pieder tikai neliela daļa Rīgas kuģu būvētavas akciju, taču faktiski tās pamatlīdzeklis ieķīlāts, lai balstītu viņa personisko biznesu.
Ne iesaistīto personu atmiņas zudumi un citas dīvainības, ne resoriskajā pārbaudē pierādītais fakts, ka publiskās akciju sabiedrības manta ieķīlāta, lai palīdzētu viena tās akcionāra personiskajam biznesam, ne pat prokuratūras norādes Ekonomikas policijai nešķita īpaši būtiskas, un rezultātā ENAP nu jau veselas divas reizes pieņēmusi lēmumu kriminālprocesu nesākt, jo neesot "pamata uzskatīt, ka doks ieķīlāts pretēji AS Rīgas Kuģu būvētava interesēm un kāda no sabiedrības amatpersonām ļaunprātīgi būtu izmantojusi vai pārsniegusi savas pilnvaras", turklāt notiekot arī saņemtā kredīta atmaksa.
"Lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu pieņemts priekšlaicīgi, neveicot pilnvērtīgu iesnieguma pārbaudi, kā rezultātā 2014.gada 21.novembrī Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā pieņemts lēmums par lēmuma par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu atcelšanu un materiāls ir nosūtāms Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei atkārtotai iesnieguma izskatīšanai," - ar šādu formulējumu lēmums nesākt Meļņikam netīkamo kriminālprocesu prokuratūrā tika atcelts pagājušā gada novembrī.
Taču pēc trīs mēnešiem ENAP atkārtoti atteicās sākt kriminālprocesu. Nu jau Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra izteikumos par Ekonomikas policijas slēdzienu bija daudz skarbāka: "Pārbaudes gaitā konstatēts, ka pieņemtais lēmums ir nelikumīgs un nepamatots, un tas šā gada 29.aprīlī tika atcelts un nosūtīts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei resoriskās pārbaudes veikšanai."
Taču pārbaude ENAP ietvaros arī trešo reizi ir nodota tam pašam izmeklētājam Mežavilkam, kurš, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, 25. maijā ir jau trešoreiz atteicies sākt Meļņikam nevēlamo kriminālprocesu, "jo nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva".
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
