Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Zināšanas veicina skumjas. Skumjas par savu nezināšanu. Jo pamatīgākas zināšanas, jo smeldzīgākas kļūst refleksijas par zināšanu nepietiekamību. Daudz zinot, saprotam, ka zinām maz. Joprojām nespējam atbildēt uz būtiskiem jautājumiem. Tas vairo skumjas. Skumjas pāraug neticībā iespējai visu zināt vai zināt gandrīz visu.

Var rasties mazvērtības komplekss. Zināšanu trūkums ir mazvērtības kompleksa produktīvs iniciators.

Tik tikko minētais neattiecas uz īstiem cilvēkiem. Zināšanu alkas un skumjas par zināšanu nepietiekamību ir īsto cilvēku izņēmuma tiesības (prerogatīva). Īstiem cilvēkiem mazvērtības komplekss tik ātri nerodas un vispār var nerasties.

Vēlamies jautāt: „Kas ir īsts cilvēks?”. Tāds jautājums ir iespējams. Ļaudis to ir jautājuši vienmēr. Par to liecina īsta cilvēka definīciju vēsture – atbilde uz jautājumu. Vēsture ir sena, taču visos laikmetos definīcija ir viena un tā pati. Īstu cilvēku raksturo viņa tieksmes. Tieksmes ir vairākas: tieksme pēc zināšanām un taisnīguma, tieksme pēc personiskās neatkarības un pašcieņas. Pirmajā vietā tātad ir tieksme pēc zināšanām.

Zināšanu pamatā ir izglītība. Tā mēdz būt divējāda – formālā izglītība izglītības iestādēs saskaņā ar valsts institūciju voluntāri noteikto programmu un pašizglītība saskaņā ar paša brīvprātīgi noteikto programmu.

Rietumu civilizācijā ir bijuši pašizglītības modes periodi. Pirmskara Latvijā publikācijas par pašizglītības metodiku nebija retums. Pēckara Latvijā sabiedriskajā apziņā sociālistiskā ideoloģija nostiprināja formālās izglītības autoritāti. Pēcpadomju Latvijā izglītība negaidīti satikās ar izglītības apzinātu degradāciju. Tika samazināta obligātās izglītības norma, gandrīz likvidēta profesionāli tehniskā izglītība, augstskolas kļuva biznesa firmas un pakalpojumu ekonomikas sastāvdaļa. Bet pats sliktākais – formālā izglītība sāka nīkuļot bez zinātnes. Par pašizglītību publiskajā telpā valda ideāls klusums.

Tagad pašizglītība tiek aizstāta ar mūžizglītību. LR oficiālā definīcija ir šāda: „Mūžizglītība ir izglītības process cilvēka dzīves garumā, kas balstās uz mainīgām vajadzībām iegūt zināšanas, prasmes, pieredzi, lai paaugstinātu vai mainītu savu kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus prasībām, savām interesēm un vajadzībām. Mūžizglītība apvieno neformālo mācīšanos ar formālo izglītību, attīsta iedzimtas spējas līdztekus jaunām kompetencēm."

Skaidrs, ka mūžizglītības skaistā retorika ir mūsdienu kapitālisma viltīgā retorika. Cilvēkus pieradina zināt, ka viņi jebkurā brīdī var zaudēt darbu un viņiem nāksies meklēt jaunu darbu. Jaunajam darbam nederēs viņu līdzšinējās zināšanas. Vajadzēs apgūt jaunu profesiju, utt.

Tomēr tas vēl nav cilvēciski visnepatīkamākais un sociāli visbīstamākais. Cilvēciski visnepatīkamākais un sociāli visbīstamākais ir tas, ka cilvēki tiek pieradināti atsacīties no savām vitālajām interesēm, sava talanta, sava prāta un gara optimālā pielietojuma. Mūžizglītības skaistā retorika zemtekstā bezkaunīgi devalvē to, ko saucam ar mūža aicinājumu, Dieva un dabas doto apdāvinātību, amatnieka zelta rokām, augstas kvalifikācijas speciālistu, sava amata meistaru. Ja cilvēkam jau dzīves sākumā ir jāsaprot, ka viņa spējas un talants jebkurā brīdī vairs nevienam nebūs vajadzīgs, tad rezultātu nav grūti iedomāties. Cilvēkā nostiprinās dažāda veida nihilisms – nacionālais, sociālais, politiskais, morālais, intelektuālais, profesionālais. Mūžizglītība dzemdē apātiskus nihilistus. Viņi nav spējīgi pretoties kapitālisma ciniskajām tendencēm. Mūžizglītība noklusē senu tautas gudrību: ja ir 10 amati, tad 11. amats būs bads.

Izglītība ir pretrunīgs sasniegums. Izglītība dzīvē ir vajadzīga. Taču izglītība rada arī problēmas: pārspīlētas prasības sev, savai tautai, kultūrai.

Izglītība paplašina salīdzināšanas perspektīvas. Izglītība sniedz zināšanas ne tikai par savu tautu un savu kultūru, bet arī par citām tautām un citām kultūrām. Tas ir gan labi, gan slikti.

Labi ir tas, ka palielinās zināšanu apjoms un zināšanu daudzveidība. Slikti ir tas, ka rodas salīdzināšanas iespējas.

Jā, ne reti tas ir slikti, ka varam savu tautu un savu kultūru salīdzināt ar citām tautām un citām kultūrām. Slikti ir tāpēc, ka salīdzinājumi vairo pašpārmetumus. Pašpārmetumi var būt pamatoti un var būt nepamatoti. Ja nav salīdzināšanas iespējas, tad nav pašpārmetumu par savām nepilnībām, atpalicību, neattīstību.

Jaunajos laikos - planetāri globālās komunikācijas laikmetā – ir maksimālas salīdzināšanas iespējas. Latvieši sevi un savu kultūru var salīdzināt ar pasaules jebkuru tautu un jebkuru kultūru. Pašlaik salīdzinājumos iegūtā informācija noteikti ir centrālais tramplīns mūsmājās sastopamajai drosmīgajai paškritikai. Redzam, kā dzīvo citi. Redzam, kā vispār mūsdienās ir iespējams dzīvot. Zinām savu bēdīgo stāvokli Eiropā. Faktoloģiskā bāze mūsu paškritikai ir grandioza.

Salīdzinājumi sekmē emocionālo aberāciju – novirzi no normas. Salīdzinājumi (zināšanas par citiem) pāraug traģēdijā, šokā, kaunā, dusmās, bēdīgās refleksijās par savu, par tautas un kultūras nepietiekamo līmeni. Salīdzinājumi sagrauj saulainās ilūzijas. Saulaino ilūziju sabrukums izraisa sāpīgus pārdzīvojumus, apvainojumus, nosodījumus. Ar šausmām saprotam, ka līdz šim mūsu izglītība ir pašpārliecināti šāvusi ar erudīcijas tukšām patronām. Uzskatījām, ka savās zināšanās esam stipri un labi sagatavoti. Taču salīdzinājumi to neapstiprina un sagrauj mūsu pašpārliecinātību.

Par laimi ar visiem tas tā nenotiek. Nav tik viegli atņemt pašpārliecinātību īstiem cilvēkiem. Viņi parasti saglabā pašpārliecinātību. Īsti cilvēki visbiežāk ir intelektuāļi. Viņus nemitīgi iedvesmo tas, ko iesaku dēvēt par intelektuāļu suverenitāti.

Intelektuāļu suverenitāte ir idejiskā neatkarība un domas patstāvība, nevienam nepakļaujoties politiskajā, ekonomiskajā, ideoloģiskajā, zinātniskajā, mākslinieciskajā, reliģiskajā, administratīvajā jomā. Tā vienīgi ir pakļautība patiesībai, taisnīgumam, godīgumam, garīgajai brīvībai, pašcieņai. Minētā pakļautība (īpaši pašcieņa) ir tas spēks, kas palīdz saglabāt pašpārliecinātību – ticību savu risinājumu pareizībai.

Intelektuāļu suverenitāte šodien ir divdomīga. Tā, piemēram, intelektuāļu pienākums ir sacīt „jā” jeb „nē” kapitālismam. Lai nostātos pret kapitālismu, nav obligāti jābūt komunistam vai kādas antiliberālās partijas biedram. Bilderbergas klubs, Trīspusējā komisija un citi „klubi” liecina, ka Rietumu daudzi intelektuāļi ir kapitālisma pusē. Kaut kādu iemeslu dēļ viņi atklāti nesaka „nē” kapitālismam. Sastopami arī tādi intelektuāļi, kuri atklāti nesaka „jā” kapitālismam.

Intelektuāļu suverenitāte arī agrāk savijās ar materiālo nodrošinājumu. Intelektuāļu suverenitāte ir bijusi atkarīga no tādiem momentiem kā karjera, atalgojums, akadēmiskais statuss, publicēšanās atļauja. Tas viss mobilizējās savdabīgā diktatūrā.

Svarīga loma ir intelektuāļu erudīcijai. Lai šodien sacītu „nē” kapitālismam, nākas ļoti pamatīgi iedziļināties kapitālisma būtībā. Tātad intelektuālis ir spiests rūpēties ne tikai par materiālo nodrošinājumu, bet arī par savu zināšanu nodrošinājumu. Diemžēl bieži nākas lasīt par intelektuāļu nespēju adekvāti novērtēt kapitālismu. Daudzi intelektuāļi visenerģiskāk rūpējās par materiālo nodrošinājumu.

Zināšanas nosaka pārliecību, - tā ir sena atziņa. Šodienas intelektuāļu un, saprotams, arī citu personu zināšanas nosaka viņu pārliecību. Tajā skaitā zināšanas nosaka pārliecību par kapitālismu. Vienīgi ir jāņem vērā, ka tagad mēdz būt ne tikai zināšanas, bet arī pašsacerētās zināšanas. Pašsacerētās zināšanas ir mūsdienu kapitālisma inovācija. Pašsacerētās zināšanas ir atsevišķu indivīdu radītās zināšanas bez citu indivīdu radīto zināšanu līdzdalības. Ne tik smalki sakot, pļāpāšana bez zināšanām, pļāpāšana bez jebkādas atbildības sajūtas par savām aplamajām zināšanām un bez skumjām par zināšanu nepietiekamību.

No 2015.gada 10.novembra internetā var lasīt šādas literāri ne visai gludi pasniegtas pašsacerētās zināšanas par kapitālismu: „Kapitālisms brīvībā būtu daudz labāks nekā patreizējā situācija, jo jebkura valdība, kad ir pasaulē teorētiski tiek uzskatīta par monopolu, jo valdībai vienīgajai ir iespēja izdot naudu un tas noved pie dažādām problēmām. Pasaulē gan nav bijusi neviena valsts, kur ir valdījis pilnīgi brīvais kapitālisms un brīvais tirgus, bet, manuprāt, ja tāda vieta būtu, tad tur visas cenas būtu zemākas, un dzīves līmenis būtu augstāks, kas savukārt celtu visu iedzīvotāju pašapziņu, produktivitāti un darītu viņus priecīgus."

No 2015.gada 10.novembra internetā var lasīt šādas literāri ne visai gludi pasniegtas pašsacerētās zināšanas par kapitālismu: „Kapitālisms brīvībā būtu daudz labāks nekā patreizējā situācija, jo jebkura valdība, kad ir pasaulē teorētiski tiek uzskatīta par monopolu, jo valdībai vienīgajai ir iespēja izdot naudu un tas noved pie dažādām problēmām. Pasaulē gan nav bijusi neviena valsts, kur ir valdījis pilnīgi brīvais kapitālisms un brīvais tirgus, bet, manuprāt, ja tāda vieta būtu, tad tur visas cenas būtu zemākas, un dzīves līmenis būtu augstāks, kas savukārt celtu visu iedzīvotāju pašapziņu, produktivitāti un darītu viņus priecīgus."

Nebūs lieki atkārtot: zināšanas veicina skumjas. Ja nav zināšanu, tad acīmredzot nav arī skumju. Tas ir loģiski. Domājams, skumju nav arī tad, ja zināšanas ir pašsacerētas, kā tas ir citātā. Pašsacerētās zināšanas priecē. Citāta autoram, visticamākais, sagādā prieku „kapitālisms brīvībā”, „pilnīgi brīvais kapitālisms”, kā arī viņa atklājums par iedzīvotāju pašapziņas atkarību no zemām cenām.

Mūsdienu kapitālismam nepatīk skumji cilvēki. Tāpēc tiek darīts viss, lai cilvēki neskumtu un būtu priecīgi. Lai to panāktu, cilvēki tiek atradināti no zināšanām. Cilvēki tiek atradināti zināšanas smelties filosofijā un zinātnē. Cilvēki tiek pārliecināti, ka katrs no viņiem pats ir filosofs un pats ir zinātnieks.  Lai tas efektīvāk saziedētu, tiek apsviedīgi popularizētas pašsacerētās zināšanas medijos, klasēs, auditorijās, grāmatās, žurnālos, lekcijās, videolekcijās, internetā. Sabiedrības tribūna loma tiek uzticēta tikai pašsacerēto zināšanu „diskursētājiem”.

Jau vairākus gadu desmitus pašsacerēto zināšanu izplatīšanas spožie panākumi šķelmīgi uzmundrina kapitālismu. Spožos panākumus katrs kapitālisma biedrs var konstatēt ne tikai internetā.

Pašsacerētās zināšanas cilvēkos uzkutina prieku, narkotisku apmierinātību un svētlaimīgu gandarījumu par savu pareizo viedokli. Cilvēkiem jau sen vairs nenāk  ne prātā savas pašsacerētās zināšanas salīdzināt ar filosofijas un zinātnes zināšanām. Pašsacerēto zināšanu kaisles pārņemtie cilvēki neizpratnē bola acis, izdzirdot jocīgos vārdus „zināšanas veicina skumjas”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...