Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2015. gada nogalē melnbaltas refleksijas par vēsturi izsmidzināja kārtējā kņada ap „reprezentablo Latvijas vēstures speciālistu un ekspertu komisiju ar nosaukumu „VDK dokumentu izpētes komisija””. Komisija savā darbā vēl nav pa īstam atvēzējusies. Taču tās pirmos daudzsološos atvēzienus pavada Latvijas medijos kāri atstāstītās intrigas un vēsturnieku savstarpējie glaimojošie apvainojumi neprofesionālismā. Par to internetā (arī portālāPietiek) var aizgūtnēm lasīt izsmeļošus opusus. Pie mums atkal vidžinoši uzspurgusi kārtējā nervozā lidināšanās ap vēsturi.

Tas ir labi. Vēsture to ir pelnījusi. Vēsture ir īpatna kultūras parādība.

Mēdz būt vairākas īpatnas kultūras parādības. Ne tikai vēsture. Arī filosofija un māksla. Vēstures, filosofijas un mākslas īpatnība izpaužas tajā ziņā, ka vienmēr nepieciešams aizdomāties par šo kultūras parādību būtību (saturisko specifiku) un jēgu (funkcionālo specifiku). Katra tikšanās ar vēsturisko pētījumu tāpat kā katra tikšanās ar filosofijas un mākslas darbu rosina domāt par vēstures, filosofijas un mākslas kvintesenci – svarīgāko īpašību kopumu. Šī intelektuālā nepieciešamība stabili pavada katru darbu.

Uz vēsturi tas attiecās pilnā mērā. Ja neaizdomājamies par vēstures būtību un jēgu, tad ļoti ātri ieslīdam ērkšķainās sprukās. Proti, katrs vēsturiskais pētījums var nevajadzīgi sagādāt rūgtu vilšanos. Turpretī tad, ja esam savlaicīgi psiholoģiski sagatavojušies un atcerējušies vēstures būtību un jēgu, mums ir vieglāk samierināties ar vēsturisko pētījumu, par kura objektivitāti ir šaubas un neticība.

Tas šajā gadījumā attiecās uz komisijas vēdinātajiem bēdīgi slavenajiem „čekas maisiem”. Sarunā par mūsu čekistu eposu katrā ziņā ir jāatceras vēstures kvintesence. Nedrīkstētu teikt, ka mūsējo gaudeno prātu gurkstošākajā slānī neaizdomājās par vēsturi. Internetā lasāms pamācošs piemērs: „Pasaulē nav nevienas patiesības, tā ir neizsmeļama un nenoskaidrojama tāpat kā čekas aģentu ziņojumu saturs un to jēga, no kurienes tie radās, uz ko tie virzīti, uz kādu mērķi, jo to izcelsme ir tik sarežģīta un neizprotama, ka atšifrēt var tikai dievs svētais, kura nav.”

Domājams, sakarā ar „VDK dokumentu izpētes komisijas” darbu sabiedrībai nav jāiedziļinās apvainojumu detaļās. Vēsturnieku savstarpējo apvainojumu pamatotība vai nepamatotība acīmredzot attiecās uz insinuāciju autoru sirdsapziņu, ja tā saostāma viņu dvēselēs. Sabiedrībai ir svarīgākas intereses. Galvenais ir nevis insinuāciju detaļas, bet uzticamība vēsturei. Sabiedrībai ieteicams uzmanīgāk atcerēties, kas vispār ir vēsture un cik lielu objektivitāti no tās var sagaidīt. Sabiedrībai ir jāsaprot, ka vēsture ir sava veida diktatūra. Tā vienmēr ir garīgā diktatūra, apziņai uzspiežot noteiktu idejisko viedokli.

Saprotams, uz vēsturi automātiski liekam gaišas cerības. Vēsture asociējas ar iepriekšējo paaudžu mantojumu. Nevēlamies pieļaut šī mantojuma kropļošanu un apsmiešanu. Labi apjēdzam, ka attieksme pret iepriekšējo paaudžu mantojumu reizē ir attieksme pret vēsturi. Tātad attieksme ne tikai pret konkrētiem pagātnes notikumiem, bet pret vēsturi vispār. Tā ir attieksme pret vēstures patiesīgumu – vēstures morālo līmeni. Šajā attieksmē izpaužas prasīgums vēsturei. Vēlamies, lai vēsture būtu godīga. Uzskatām, ka mūsu zemes godīgi sacerēta vēsture var pacilājoši atsaukties uz ikvienu cilvēku, tautu, nāciju. Ja tiekamies ar negodīgi sacerētu vēsturi, tad to uzskatām par vecvecāku un vecāku mantojuma zākāšanu.

Tomēr sabiedrība nedrīkst aizmirst vienu jestru niansi. Proti, nedrīkst aizmirst, ka godīgi sacerētā patiesība var sagādāt sāpes. Tāpēc skumji joko: vēsturi raksta, lai nesāpinātu cilvēkus. Vēsturi raksta tādā veidā, lai tā nevienu nesāpinātu. No cilvēkiem slēpj to, kas var viņus sāpināt. Latviešus var tricinoši sāpināt vēstures patiesība par Latvijas pievienošanu PSRS, kā arī vēstures patiesība par latviešu līdzdalību PSRS VDK darbībā.

Savukārt skeptiķi brīdina, ka vēlme sagaidīt patiesību no vēstures ir iluzora vēlme. Tā esot jocīga vēlme. Tās centrā var būt vienīgi ilūzijas – nepamatotas cerības un nepiepildāmas ilgas. Skeptiķu brīdinājumu ir grūti apstrīdēt. Arī filosofijai un tās atzaram vēstures filosofijai nav kopīgā vienprātībā formulēta atbilde par vēstures objektivitāti.

Vēsture nemēdz būt un nekad nebūs, tā teikt, stingra zinātne. Vēsture pieder humanitārajai sfērai. Tajā atspoguļojās cilvēka gara nemitīgi pulsējošā struktūra. Vēsturē apzināti vai neapzināti vienmēr izpaužas vissarežģītākās izvēles elementi. Tā ir izvēle starp galveno un mazāk svarīgo, valstiski un politiski aktuālo un mazāk aktuālo, vēstures virzošajām personībām un tautas ierindas pārstāvjiem, objektīviem faktiem un subjektīviem faktiem, inovatīvām tendencēm un stagnatīvām tendencēm. Vēsture var nebūt speciāli organizēta ideoloģiskā akcija, kā arī var būt speciāli organizēta ideoloģiskā akcija, jo neviena ideoloģija nerosās bez vēstures.

Vēsture vienmēr ir piedalījusies visdažādākajos karos – mākslas un literatūras, zinātnes un konspiroloģijas, reliģijas un filosofijas. Tajos izšķīrās sociālo vērtību autoritāte un reputācija. Bez vēstures nav iztikuši indivīdi, kuri pievēršas kultūras arhaizācijai un etnografizācijai, sabiedrības politizācijai un ekonomiskajai mobilizācijai.

Vēsture ir efektīvs ierocis politiskajā fluktācijā – speciāli organizētā novirzē no vērtībām, lai cilvēkos izraisītu iracionālu reakciju. Cilvēki ir lētticīgi. Viņi ne vienmēr atceras, ka mūsdienās (protams, arī agrāk) tiek apzināti stimulēta ticība interpretācijām, bet nevis faktiem. Amerikāņu izcilais masu komunikācijas teorētiķis Volters Lipmans savā laikā fanātiski aicināja žurnālistus nekomentēt faktus. Žurnālista komentārs izvēršas idejiskajā interpretācijā. Fakti tāpēc nonāk ēnā. Priekšplānā nonāk faktu interpretācijas. Vienmēr vairāk vai mazāk idejiski tendenciozas interpretācijas.

Protams, vēsturi vienmēr pārraksta uzvarētāji. Tā būs arī turpmāk. Gudri uzvarētāji zina, ka nedrīkst pārcensties jaunās vēsturiskās patiesības sludināšanā. Var nodarīt sev lielu ļaunumu. Vēsturei piemīt bumeranga talants. Par to taktiski atgādina paruna: „Ja tu uz pagātni izšausi ar pistoli, tad nākotne uz tevi izšaus ar lielgabalu”.

Kņadā ap „čekas maisiem” jāņem pie sirds vairāki momenti. Principā „Čekas maisi” ir specdienesta vēsture. Specdienesti parasti paši raksta savu vēsturi. Specdienestiem ir pašiem savi vēsturnieki. Specdienesti paši nosaka to vēsturisko informāciju, par kuru ir pienācis laiks informēt sabiedrību. Šī informācija vispirms ir pieejama tikai specdienestu vēsturniekiem. Citi vēsturnieki to vēlāk varēs izmantot no specdienestu vēsturnieku publikācijām. Nav ticams, ka no šīs saprātīgās kārtības vēlas atsacīties PSRS VDK tiešie mantinieki Latvijas DP un Krievijas FDD.

„Čekas maisu” (zināmas speciāli atlasītas informācijas) klātbūtne LR telpā nav atsacīšanās no šīs saprātīgās un jebkuras valsts drošībai svētīgās kārtības. „Čekas maisu” klātbūtne LR telpā noteikti ir kaut kas cits. Nekādā gadījumā tas nav materiāls vēsturei. Tas drīzāk ir materiāls konspiroloģijai, politiskajām provokācijām, politiskajām denunciācijām, politisko kadru kompromitēšanai un pēcpadomju nacionālajam stulbumam, par ko nepārprotami liecina regulārā čamdīšanās ap „čekas maisiem”. Tā ir tālredzīgi projektēta viltība, lai „perestroikas” uzvarētāji Maskavā turētu pie ķēdes latviešu Lielo Bandu un Mazās Bandas līdz pasaules galam. Diemžēl to nav spējīgi saprast vietējie vēsturnieki ar Stokholmas un Rīgas vējos izpūstajām smadzenēm, aizvadītajā laikā viens otru zemiski iedzenot savstarpējo apvainojumu strupceļā.

Bet varbūt tas ir labi. Viņi tātad nav īsti vēsturnieki. Īsti vēsturnieki ir lietas kursā par specdienestu vēstures finesēm. Īsti vēsturnieki, savstarpēji lamājoties, nekad nesacenstos, kurš ir dūšīgākais specs vēstures sašņorēšanā saskaņā ar nacionālajām interesēm, izmantojot „čekas maisus”. Īstie vēsturnieki zina, ka vēstures sašņorēšana saskaņā ar nacionālajām interesēm ir visriebīgākā darbība viņu profesijā. Īstie vēsturnieki tāpat zina, ka vēl nav pienācis laiks uzvarētāju vēsturei. „Perestroika” neiezvanīja latviešu uzvaru, bet iezvanīja latviešu zaudējumu. Regulārā bezjēdzīgā kņada ap „perestroikas” graciozi sameistarotajiem „čekas maisiem” ir šī zaudējuma simbols. Zaudējuma simboli ir daudzi. Minētais simbols tipina zaudējuma simbolu avangardā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kad kapelmeistars un dziesmu svētku biļešu tirgotāja nozīmē injekciju ar plakātiem, avīzēm vai reklāmas rullīšiem

FotoVakcīnas ir medikaments, un kā katram medikamentam arī vakcīnai ir konkrēta iedarbība, efektivitāte un mēdz būt blaknes. Vēl vairāk – vakcīna ir ļoti nopietns bioloģisks medikaments, kurš būtu jānozīmē ārstam, nevis kapelmeistaram. Injicējams medikaments ir ievadāms medicīnas iestādē, vakcīna vislabāk – ģimenes ārsta kabinetā.
Lasīt visu...

21

Veselības aprūpes iestāžu funkcionāru atklātā vēstule Latvijas Republikas Saeimai un Ministru kabinetam

FotoMēs, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS), Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) speciālisti, brīdinām, ka:
Lasīt visu...

21

9.maijs - Lielā lūzera diena

FotoKo tad īstam krievu imperiālistam 9.maijā vajadzētu pieminēt - Pirra uzvaru “Lielajā Tēvijas karā” vai murgaino Pasaules revolūciju?
Lasīt visu...

21

Tiesībsargs ignorē acīmredzamu civiltiesību pārkāpumu: jaunais īres likums apzināti atņem iegūtās īres tiesības

FotoJa nelasījāt LR Tiesībsarga paskaidrojumus par jauno īres likumu, tos varat izlasīt ŠEIT. Kā cilvēkam, kuru interesē Satversmes tiesas lēmumu ietekme uz cilvēktiesībām Latvijā, man nepatīk lasīt tiesībsarga pausto. Es gribētu izteikt iebildumus, kas, manuprāt, ir ne mazāk svarīgi sabiedrībai kā tie ieguvumi, kurus prognozē Tiesībsargs.
Lasīt visu...

21

Homofobu naidam jāpieliek punkts: grupveida izvarošanas upuru ķengātāja atklātā vēstule Latvijas augstākajām amatpersonām

FotoPēdējo dienu notikumi Latvijā, kad dzīvību zaudēja puisis (Normunds Kindzulis), ir skaidri pausta sabiedrības homofobiskā, neiecietīgā attieksme pret cilvēku, kas neizvēlējās savu seksuālo orientāciju, šķirstot katalogu, un nevēlējās beigt savu dzīvi 29 gadu vecumā, vērojot, kā liesmas aprij viņa dzīvību. Izdarot loģiskus secinājumus pēc medijos publiski pieejamās informācijas, N.Kindzulis ir izcietis morālu spiedienu no homofobiem, kuri viņam sūtījuši naidīgus komentārus un draudus dzīvībai seksuālās orientācijas dēļ.
Lasīt visu...

21

Plānoju atsākt regulāru raidījumu vadīšanu, tāpēc iebilstu pret ierobežojumiem saistībā ar masku lietošanu raidījumos

FotoNu jau vairākus mēnešus Latvijā ir spēkā ierobežojums televīzijas un radio raidījumu vadītājiem un dalībniekiem - lietot sejas maskas, ja raidījums ilgāks par 15 minūtēm. Ārkārtējās situācijas laikā tas bija noteikts MK rīkojuma nr. 655. punktā nr.5.43.1, tagad - MK noteikumos nr. 360 par epidemioloģiskās drošības pasākumiem.
Lasīt visu...

18

Es varētu no ordeņa atteikties, jo stāvu pāri šādām lietām. Bet neatteikšos vis

FotoAprīļa pēdējā diena pārsteidza ar ziņu, ka esmu iekļauts ar Triju Zvaigžņu ordeņiem apbalvoto sarakstā. Ordeņu piešķiršana pēdējās dienās raisījusi publisku rezonansi, tāpēc uzskatu par pienākumu dalīties arī ar savām domām. Arī par atteikšanos no šī apbalvojuma.
Lasīt visu...

21

Levita - Ēlertes branža

FotoEs iedomājos situāciju - eju pa ielu ar savu suņuku... pavasarīgs gaiss, putniņi čivina un galvā pozitīvas domas raisās. Vienvārdsakot, labs noskaņojums! Bet te pēkšņi viss apgriežās kājām gaisā un garastāvoklis uz nulli, jo pretī nāk Sarmīte Ēlerte.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atjaunosim līdzsvaru sevī un sabiedrībā

1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Šodien aprit 31 gads, kopš...

Foto

Šajās pareizticīgo Lieldienās es esmu sapratis: tautai ir jādod skaidras instrukcijas

2018.gada maijā es atteicos no turīga advokāta dzīves. Tas bija mans personīgs lēmums. Es nolēmu...

Foto

Kā uzveikt sērgu: valsts amatpersonām minimālo algu līdz uzveikšanai

Nu jau gads un trīs mēneši Ķīnas vīrusa, bet vēl nav bijis brīža, kad Latvijas veselības polītikas noteicēji būtu...

Foto

NEPLP: ja divas lesbietes skūpstās, tas NAV seksuāls saturs

Lūk, šāda atbilde no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) par Samantas Tīnas un LTV1 demonstrēto videoklipu. Īsumā:...

Foto

Tautas balss - Dieva balss

Šo devīzi bieži citēja mans šefs Guntis Melderis tajos nicinātajos padomju laikos, ja tauta domāja citādi, pretēji valdes vai viņa paustajam...

Foto

Brīnišķais kovidlaiks

Šis brīnišķais "kovidlaiks"! Nu jau ir tā, ka nevar uzrakstīt pat pāris vārdus, tiem neveltījot atsevišķus komentārus un nepaskaidrojot vēstījuma domu sīkāk - tik...

Foto

Mēs apbalvojam pareizus un noderīgus žurnālistus par izcilu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē

Sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, augstākie Latvijas valsts...

Foto

Ar likumu atļautie miesas bojājumi vai pat nonāvēšanas?

Viena no profesijām, kuras galvenais uzdevums ir glābt cilvēku dzīvību vai palīdzēt uzlabot veselības stāvokli, ir ārsti, taču...

Foto

Atklāta vēstule iekšlietu ministram, ģenerālprokuroram, Valsts policijas priekšniekam

Tukuma novadu un visu Latviju 23.aprīlī pāršalca ziņa par šausminošo notikumu Tukumā, kurā smagus apdegumus guva divas personas....

Foto

Manas domas par to, kas notika Tukumā

Policijas pārstāvis TV ziņās gan teica, ka varbūt tas nebija noziedzīgs nodarījums. Lai izmeklēšanai sekmējas noskaidrot patiesību, taču man...

Foto

Par likuma “Grozījumi Augstskolu likumā” izsludināšanu, neraugoties uz tā būtiskajiem trūkumiem

Satversmes tiesa ar 2020. gada 11. jūnija spriedumu atzina Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu...

Foto

Jūs, „kautrīgie” geji un lesbietes, ar savu klusēšanu esat palīdzējuši radīt vidi, kurā vienu geju var aizdedzināt

Labdien visapkārt! Kā visiem labi klājas šajā pirmdienā? Nupat,...

Foto

Briesmīgi un necilvēcīgi ir pelnīt politiskos punktus uz noziegumu rēķina, rezultātā šķeļot sabiedrību un sējot naidu

Noziegums Tukumā ir briesmīgs un necilvēcīgs, policijai ir jāveic izmeklēšana,...

Foto

Kas un kā varētu palīdzēt Tieslietu ministrijas administrācijai tās radītās likumdošanas karikatūras un anomāliju novēršanai

Tieslietu ministrija (TM) apgalvo, ka esot “jānorāda uz vēsturiskajiem dalītā īpašuma...

Foto

Mums ir jādzīvo, nevis jāgaida, kad vīruss dosies uz Marsu

Skatos uz mūsu 100 onkuliņu un tantīšu haotiskajiem mēģinājumiem ko sakārtot... un rodas sajūta ka nevienam...

Foto

Vai apzināta diskriminācija un segregācija nolūkā pakļaut vairākumu mazākuma perversajām interesēm?

Jurijs Perevoščikovs portālā Apollo: "Laika periodā no 28.decembra līdz 15.aprīlim atklāti kopumā 73 400 Covid-19...

Foto

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

Pandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai...

Foto

Kas pašlaik notiek VID?

Šodien parunāsim par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), - kas tur pašlaik notiek Ar 2021.gadu nodokļu nomaksai ir izveidots vienotais konts. Liekas, ka...

Foto

Ko mums māca „Thalidomide” pandēmija

20.gadsimta otrajā pusē daudzās valstīs zāļu ağentūras reğistrēja brīnumainas zāles Thalidomide, kas palīdzēja daudzām saslimšanām, t.sk., grūtniecēm noņēma nepatīkamās sajūtas. Zāles raksturoja ar...

Foto

Mums ir izvēle

TV 24 Preses kluba raidījumā Edijs Klaišis, jauniešu radošo centru "OPEN" vadītājs, teica: „Man nav izvēles, ja es gribu strādāt ar bērniem, man būs jāvakcinējas...”...

Foto

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir divi (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir  (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi....

Foto

Par vakcināciju, čipošanu, kristietību, islāmu, Bībeli, Austrumiem un “Zvēra zīmi”

Kādreiz biju visai dziļi iesaistījies kristietībā. Tik dziļi un patiesi, ka draudze pat ievēlēja par mācītāju....

Foto

Problēma ir tajos, kuri neatstāj policistiem citu izvēli kā strādāt par braukšanas instruktoriem

Šonedēļ nogalināja vienu no mums. Nogalināja nekaunīgi, nošaujot gaišā dienas laikā blīvi apdzīvotā...

Foto

Kāpēc mums visiem jāsatraucas par Bezzubova slepkavību

Futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība Rīgā gaišā dienas laikā papildina sarakstu ar daudzām skandalozām pasūtījuma slepkavībām, kas notikušas mūsu...

Foto

Mans vīrišķais testosterons ir sajūtams stipri tālāk par valstī noteikto divu metru distanci

Šis ieraksts adresēts maniem nelabvēļiem. Es ar gandarījumu vēroju Jūs, kā Jums nesanāk....

Foto

Lai izvērtētu raidījumu „Aizliegtais paņēmiens”, mēs no nodokļu maksātāju naudas samaksājām pat advokātu birojam

Latvijas Televīzijas Satura padome izvērtējusi 29.marta raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kura tēma bija...

Foto

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo:...

Foto

Nacionālais jautājums

Kas tas ir, kas saucās dzīve? Vēders, galva, kājas, brīve? Var jau būt, ka, kādu krāpjot, Arī sevi apzogam, Cik tad ir to tīro...

Foto

Ne dienas bez jaunumiem. Par daudz cietušo suni Ārčiju, protams

Tātad Pārtikas un veterinārais dienests nupat nāca klajā ar šķietami priecīgu vēsti. Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts...

Foto

Tas viss ir jāmaina līdz pamatiem

Valsts, kurā Satversmes tiesa neievēro pamatdokumentu - Satversmi, bet Eiropas rekomendācijas....