Melnbaltās refleksijas. Preambula

Ļoti interesanti uzrakstīts! Lai Dievs stāv klāt autoram rakstīt vēl tika labi!

Atbildēt

vainas mūsu izglītībai, ja iemāca skaitīt naudu?

Atbildēt

»

Beidziet runāt par to, ko es nesaprotu!

Atbildēt

»

Apziņas plūsma ir refleksiju plūsma. Noteikti neorganizēta parastā cilvēka refleksijās, organizēta rakstnieka darbībā - romānā, stāstā. Refleksijas kā literatūra arī ir organizēta darbība. Te šaja preambulā arī tas ir taustāms.

Atbildēt

»

Viena nopietna pētījuma (čekas maisu) kavēšanās iemeslu var viegli uzminēt. Ak, kaunīgie latvieši - nevar un nevar atbrīvoties no demokrātijas imitācijas, kaut arī "īlēns no maisa" sen atklāti rēgojas:
"– Vēl lielāks skandāls ir tas, ka 1990. gada 4. maijā, kad Augstākā Padome balsoja par Latvijas Neatkarības deklarāciju, par to nobalsoja 138 deputāti, no kuriem 36 oficiāli bija čekas aģenti.
– Vai tu zini, kuri tie ir?
– To gribēja atklāt Edmunds Johansons, bijušais VDK priekšsēdētājs. Deputāti viņu uzaicināja uz sēdi, lai viņš nosauktu šos čekas aģentus. Tomēr deputāti izšķīrās, ka nevajag viņus nosaukt."
Raits Valters: "Tādi mēs bijām – uzasināti" (NRA.lv)

Atbildēt

No Stikla kalna senāk: "Literārā metafizika
Cilvēka garīgās būtības mākslinieciskā analīze daiļliteratūrā jeb literārā metafizika Rietumu kultūrā ir vēsturiski jauna parādība – no XIX gadsimta. Pirms tam tas, ko tagad dēvējam par cilvēka iekšējās pasaules atspoguļošanu, nebija nemaz sastopams ne antīkajā, ne viduslaiku un arī Jauno laiku pirmo gadsimtu vārda mākslā. Cilvēka iekšējās pasaules analīze tā pa īstam sākās tikai XX gadsimtā.
Vārda mākslinieks vienmēr sastopās ar grūtībām, attēlojot savu literāro varoņu jūtas, domas, emocionālos pārdzīvojumus. Valērijs Brjusovs rakstīja, ka starp poētisko domu un vārdu vienmēr saglabāsies bezdibenis, jo vārds nekad nebūs adekvāts pārdzīvojumam, cenšotiess pārdzīvojumu atveidot vārdos.
Literatūrzinātnē jēdziens „iekšējais cilvēks” radās XVIII gadsimta beigās vācu romantiķu priekšteču tekstos. Žans-Pols 1797.gadā publicēja traktātu „Par dvēseles nemirstību”. Tajā ir teikts: „Iekšējais cilvēks, tas ir dievs, kas paslēpies statujā, bet nevis no akmens, bet ar miesu...” (Jean-Paul. Gesammelte Schriften, B., 1897, B.II, SS. 34-35).
Virdžīnijas Vulfas salona „Blumsberī” apmeklētājs psihologs Viljams Džeims ieteica jēdzienu „apziņas plūsma”. Kā zināms, jēdzienu akceptēja XX gadsimta literatūrzinātne.
Pati Virdžīnija Vulfa apziņas plūsmā veidoto prozu pieskaitīja „fragmentārās apziņas laikmetam”, kas sākās daiļliteratūrā un kuras aktīva dalībniece bija arī pati angļu rakstniece.
Tas bija laikmets, kad par apziņas procesa literārās atveidošanas tehnoloģiju interesējās vairāk nekā par apziņas saturu.
Virdžīnijas Vulfas pieejā centrālā loma bija viņas izdomātajam „spogulim”, ar kura palīdzību viņa ieraudzīja un literāri atveidoja cita cilvēka „Es”. „Spogulis”, protams, bija metafora, vēloties apzīmēt savu tehnoloģisko pieeju cilvēka iekšējās pasaules atklāsmē. Tātad autora paša iekšējā pasaule tika pārnesta uz tēla iekšējo pasauli; autors savus tēlus veidoja, skatoties spogulī pats uz sevi; citiem vārdiem sakot, tēlu iekšējo pasauli „norakstīja” no savas iekšējās pasaules.
Tiek uzskatīts, ka Luijs Kerrols aizsāka „spoguļa” tēmu literatūrā.
Latviešu prozā apziņas plūsmas lielmeistars ir Alberts Bels. Viņa daiļradē apziņas plūsmas literārā tehnoloģija lieliski izmantota stāstā „Ilūziju zilās buras” un romānā „Saucēja balss”."

Atbildēt

»

Latvieši bija izdomājuši, ka viņu pilnā loze atrodas līdzcilvēku dzīvokļos un mājās 1941 gada jūlijā-decembrī. Arī šobrīd valda tā pati lozes meklēšanas tendence. Nespēju atcerēties nevienu nopietnu pētījumu, kas pilnībā un ar uzvārdiem parāda šī perioda latvisko latviešu melkējumus ( arī nošauto līdzcilvēku kabatās pirms iegrūst bedrēs). Derētu aprakstīt arī kara laika mākslas kolekciju rašanās pamatu un "kolekcionāru" uzvārdus un amatus

Atbildēt

»

Kas tas latvietis? Vai kāds šeit ir saticis kādu latvieti ? Ko dara latvieši ? Varbūt par latviešiem sevi sauc tā banda, kas uzurpējusi varu valstī?

Atbildēt

»

Kam pieder TM Security ? Kāpēc to tā mīl valsts kapitālsabiedrības un Latvijas likums?

Atbildēt

Kāpēc te ir tik idiotiski komenti pie tāda skaista rakstiņa?

Atbildēt

»

Kāpēc ar Salaveci vienmēr ir Sniegbaltīte, bet ap Santa Klausu rūķīši?

Atbildēt

»

Ap Raini vienmēr ir dāmas. Bet dāmas nav zinātnieces.Kāpēc ir dāmas? Vai trūkst vīru zinātnē filoloģijā?

Atbildēt

Bez Tabu rādija tiko sižetu. Lattelecom izmanto apsardzes firmas TMSecurity pakalpojumus, lai "izdabūtu" no lattelecom piederošas mājas Rīgā tās mājas iedzīvotājus.
Tēma interesanta. Fifa no lattelecom lasa kaut kādus sūda papīrus no attiecīga kantora (būvvalde laikam), ka mājā esot bīstami atrasties. Taču tas netraucē pirmajā stāvā strādāt kafejnīcai.
TMSecurity darba metodes (pildot Lattelecom pasūtījumu) - spļaut sejā un pēc tam sist mājas iemītniekus.
Sižetā nofilmēts kā TMSecurity darbinieks iespļauj sejā pusaugu meitenei, kad meitene izprovocēta skrien skaidroties otrs TMSecurity darbinieks iesit viņai pa seju.

Ja mēs dzīvotu valstī, kur ierēdņi un politķi nav "uz ceļiem rāpotāji" vai "pasaules nabas", ja visas tās komiskās runas par patriotismu ko katru gadu skandē pa TV martā un novembrī būtu vairāk vērtas kā melns aiz naga un ja es par Latviju varētu runāt ar lepnumu, tad šis sižets būtu sākums skandālam, kur tiek purināts i Lattelecom, i TMSecurity.

Atbildēt

»

Vai Jūs darat ko lietas labā, lai latvieši neizbrauktu no savas zemes ( vismaz lielākā daļa turētos šeit ).. vai jūs darat, lai helovīna svēki nekļūt pat latviešu svētkiem, kuru svin aktīvāk un vairāk, nekā budēļus, mārtiņus, ķekatas, utt, ..kāda tad ir latviešu tautas kultūra

Atbildēt

No Stikla kalna pirms 2 gadiem: "Mantojuma liktenis
Raiņa mantojumu akadēmiskā formātā izdeva 70.-80.gados, pateicoties akadēmiķa Viļa Samsona iniciatīvai un gribai. Bet galvenokārt pateicoties akadēmiķa Viļa Samsona spējai adekvāti novērtēt Raiņa idejiskā un mākslinieciskā mantojuma dziļumu un nozīmību.
Latviešu literatūrzinātniekiem par Raini nekad nav bijusi liela interese. Tiesa, visos laikos ir bijuši pseidozinātnieki, kuri kaut kādu apsvērumu vadīti puņķojās ap Raini, viņa mantojumu interpretējot savu seklo smadzeņu līmenī (Birkerts, Hausmanis, Viese, Grīnuma, Freiberga, Matīsa).
Visos laikos Raiņa cilvēcisko personību un estētiski filosofisko mantojumu latvieši apspļaudīja un neiedomājami kropļoja. Padomju laikā krievi latviešiem neļāva spļaudīties, tāpēc latvieši varēja Raini novirzīt vienīgi savu banālo un sentimentāli primitīvo refleksiju gultnē. Taču īpaši aktīvi latviešu tumsonība attieksmē pret Raini izpaužās t.s. brīvvalstu laikā, kad latviešu mežonīgo prātu neviens nepieskata (ne vācieši, ne krievi).
Nīčes kopotos rakstus izdeva viņa māsa.
Hēgelis mira 1831.gada 14.decembrī. Pēc viņa nāves jau nākamajās dienās tika noorganizēta „Mirušā drauga savienība”, lai izdotu Hēgeļa darbus.
Hēgelis nebija labs orators. Taču viņa popularitāti Berlīnes universitātē veicināja viņa lekcijas, bet nevis publikācijas.
Interesanta ir Hēgeļu lekciju loma Prūsijas valsts darbībā. Tā, piemēram, Prūsijas kultūras ministrs izmantoja Hēgeļa lekciju konspektus, argumentējot savus politiskos lēmumus. Hēgeļa „Lekcijas par reliģisko filosofiju”, „Lekcijas par tiesību filosofiju” kalpoja politiskajiem mērķiem. Hēgelis kļuva par Prūsijas valsts oficiālo filosofu.
Hēgeļa sieva Marija Hēgele žēlojās par subjektīvo attieksmi pret nelaiķa vīra tekstiem, kurus katrs publicēja saskaņā ar savu izpratni, tekstu īsinot, mainot kompozīciju, izdodot nepabeigtus tekstus. Galvenokārt visi publicēja lekciju konspektus. Atkārtoju: „Mirušā drauga savienība” izdeva nevis Hēgeļa sastādītos tekstus, bet lekciju konspektus.
Saprotams, lekciju konspekti kādam lekciju kursam varēja būt vairāki, jo lekcijas klausījās un konspektēja daudzi studenti. Tāpēc pēc filosofa nāves laiku pa laikam atrada jaunus lekciju konspektus.
Tikai 1958.gadā tika radīts „Hēgeļa arhīvs”. Valsts pirmo reizi uzņēmās filosofa darbu izdošanu. Tas notika 127 gadus pēc Hēgeļa nāves.
Ferdinanda Sosīra klasiskais darbs „Vispārējās lingvistikas kurss” tika publicēts pēc viņa nāves, balstoties uz divu studentu lekciju konspektiem."

Atbildēt

Vnk cilv'eks saprot, ka tā ilgi eksistēt tauta nevar. Tāpēc, visticamāk, arī raksta. Diemžēl atkal ir redzams, ka ir gana daudz cilvēku, kuriem spogulis ir vislielākais ienaidnieks.

Atbildēt

»

"Pašlaik salīdzinājumos iegūtā informācija noteikti ir centrālais tramplīns mūsmājās sastopamajai drosmīgajai paškritikai. Redzam, kā dzīvo citi. Redzam, kā vispār mūsdienās ir iespējams dzīvot."
====================================================
Rakstiņš tapis pirms 13/11 notikumiem Parīzē.

Atbildēt

»

Debīlais A.P.- Deniss sevi reklamē. Idiots.

Atbildēt

»

A.P. tas ir sadomazo. Ne vienmēr vajag mērķi, viņš nevar sev piedot, ka ir latvietis. Idiots.

Atbildēt

»

".....Esmu bijis cilvēks un cīnītājs šajās tik izšķirošajās cilvēku cilts dienās. Kaut nākotne būtu labāka un laimīgāka, tai tādai ir jābūt!"
Imants Sudmalis, 24.05.1944.
====================================================
Manuprāt, paša Raiņa veidotās un iedvesmotās "pamatšķiras" pārstāvji (V.Samsons, V.Kalpiņš, E.Kauliņš u.c.) uzticību saviem ideāliem spilgti apliecināja. Ne velti jau kaunīgie latvieši viņu vārdus un darbus aizmirstībai nodot - visiem spēkiem cenšas "atmaskot":
"Doma dārzā nesen rādīja 1949. gadā uzņemto padomju filmu par Raini. Es ievadvārdā teicu skatītājiem: ņemos pierādīt, ka neviena filmas epizode neatbilst īstenībai. Neviena! Viņiem tas Rainis būtībā nebija interesants. Vajadzēja zombēt tautu, jebkādi meli derēja, ja tie bija vajadzīgajā garā." Roalds Dobrovenskis: No Raiņa var dabūt absolūti mūsdienīgas un rītdienas lietas
p.s. Var dabūt, taču, ak, vai - kaut kā pēdējo divdesmit piecu gadu laikā tas neizdodas. Runas, kā saka - garas, darbi.....

Atbildēt

Arī nākamais darbiņš būs ļoti interesants. Es jau lasīju vienā vietā.

Atbildēt

»

"Jautājums tikai viens - kāda mērķa labā viņš tā nopūlas?"

Varbūt primāri tāpēc, lai narcistiski eksponētos? Tāpēc viņam arī tāds "Deniss" un vēl virkne citu person-āžu bija/ir vajadzīgi.

Tajā pašā laikā es Tev negribētu piekrist, ka attiecīgajai postkomunistiskajai kliķei nav tautības. Cilvēka dvēselei nav tautības; savukārt, visi, kas darbojas šeitam rumpjos, kādam nebūt etnosam tomēr pieder un kādu nebūt etnosu pārstāv. Un no kolektīvās apziņas skatu punkta raugoties - lai kā Tu vai kāds cits uzskatītu, ka tie ir tikai tie "pārkrāsotie" (kas, protams, ir taisnība) - pārstāv viņi latviešus ar visiem no tā izrietošajiem secinājumiem, ko Priedītis itin spilgti esejās atklāj.

Manuprāt, latvieši savu lielo lozi neizvilka (jo nemaz nevilka!) tad, kad notika slavenais "Palieciet savās vietās ..." Protams, droši vien pilnā loze saturēja "laimestu" - tautas iznīcināšanu. Taču varbūt labāk būtu bijis tā, nekā sekojošā lēnā tautas izvarošana ar pēdējo divdesmit piecu gadu pašizvarošanos. Tā ir tāda sāpīga tēma, īsā komentārā neiztirzājama.

Atbildēt

»

Jā, Luni, nepietiek, ka kails, "dzejniek", protestēji pie savas Kužu vietējās pašvaldības ēkas, derētu arī pie Saeimas ēkas! Un kopā ar Denisu - A.P., blogu vēsturnieku!

Atbildēt

»

Kaunīgie latvieši-? No sētnieka līdz profesoram un prezidentam:
"Šonedēļ ceturtdien [12.11.2015] LTV studijā ierakstījām raidījumu “Lielais jautājums”, kas šoreiz bija veltīts izglītības tematam un problēmai, ka daudzi jaunieši, beidzot skolu, neprot ne domāt, ne pielietot zināšanas, ne risināt problēmas. Temats smags, diskusija grūta, un LTV ēterā tā būs redzama 25.novembra vakarā."
Guntis Bojārs: Vējonis klauns? Vai Valsts prezidents? http://www.lsm.lv/lv/raksts/arpus-etera/guntis-bojars-vejonis-klauns-vai-valsts-prezidents.a154877/

Atbildēt

Vēl vienu aliņu, Artūr!!

Atbildēt

---Jā, Priedīša kungs -KTO PRO ŠTO, A GOLIJ PRO JE.ĻU !?

Atbildēt

Neskatoties uz šī troļļa darbošanos latviešu zākāšanā, šoreiz vienīgo!!! man arī kauns par mūsu nespēju izglītības sakārtošanā! Tas ir vienīgais veids, kā izkļūt no nabago kārtas!

Atbildēt

»

"Par to parūpējās viens cilvēks."
====================================================
A.god. kungs spēj saskatīt vārdā/uzvārdā nenosauktā cilvēka paveikto latviešu tautas labā? Vajag pacensties saskatīt, tad varēs pareizo mērķu labā reflektēt - lieki netērēt enerģiju viltus mērķu atmaskošanai:
"Kā Latvijas PSR izglītības ministrs (1950 – 1960) viņš Maskavā ''izsita'' tiesības Latvijas vēsturi mācīt kā no PSRS vēstures atsevišķu priekšmetu."

Atbildēt

kapec pingviniem vajadziga izglitiba un veselibas aprupe ?

Atbildēt

Ko tas žulīts tur muld,vai jau ebrejus aizmirsis.....

Atbildēt

Lai par kādu tēmu Priedītis arī nerakstītu, vienmēr un visur viņam vainīgi ir latvieši, latviešu tauta, latviešu etnoss.
Kā rādās, tad šīs viņa refliksijas arī tiks sacerētas ar vienu vienīgu mērķi - iestāstīt latviešiem un šeit dzīvojošajiem cittautiešiem cik tie latvieši ir dumji, debili, gļēvi, slinki, zaglīgi u.t.t. utjpr.
Jautājums tikai viens - kāda mērķa labā viņš tā nopūlas? Ko viņš ar šiem saviem rakstiem grib panākt?
Es šeit spēju saskatīt tikai divus mērķus. Pirmais - vairot nepilnvērtības sajūtu latviešos, graut mūsu pašapziņu un mazināt vēlmi pēc nacionālās identitātes un nacionālās kopības.
Otrais - radīt šeit dzīvojošajos cittautiešos (galvenokārt krievos) nicinājumu un naidu pret latviešiem kā tautu, kultivēt viņos pārākuma sajūtu pār latviešiem un pie visām nejēdzībām, ko Latvijā ir pastrādājis valdošais internacionālais, mafiozais režīms vainot latviešu tautu.
Domāju, ka nav vajadzības skaidrot, kas notiks, ja abi šie mērķi pilnībā tiks sasniegti.

Atbildēt

Pasniedzējs atkal izdomājis kaut ko jaunu un nepierastu. Tā bija arī nodarbībās BSA, kur nekad nevarēja paredzēt, ko viņš interesantu izdomās.

Atbildēt