Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iecerēts zinātniski publicistisko darbu cikls „Melnbaltās refleksijas”. Šis teksts ar apakšvirsrakstu „Preambula” ir cikla priekšvārds. Katras preambulas uzdevums ir sniegt vajadzīgos paskaidrojumus. Šī preambula nav izņēmums.

Vispirms, protams, ir jāpaskaidro žanra izvēle. Katrs žanrs nežēlīgi reglamentē saturu un formu. Katrā žanrā var būt tikai tam piemērots materiāls un stils.

Līdz šim Rietumu kultūrā nevienā laikmetā refleksijas žanrs nav atradies žanriskās hierarhijas virsotnē. Taču tas ir atradies katra laikmeta atsevišķu domātāju (filosofu, teologu, rakstnieku, zinātnieku, mākslinieku) iecienīto žanru hierarhijas virsotnē. No latviešu domātājiem tas pārliecinoši attiecās uz Raini. Viņš jūsmīgi mīlēja refleksijas žanru un to regulāri izmantoja visu mūžu.

Diemžēl latviešu sabiedrība par to ir pliekani informēta. Raiņa jūsmīgā attieksme pret refleksijas žanru tika apzināti noslēpta no tautas. Vismaz tā tas ir viņa Kopotu rakstu akadēmiskajā izdevumā, kas ir centrālais un visplašākais informatīvais avots par Raini.

Par to parūpējās viens cilvēks. Tā bija viņa histēriska kaprīze, kas viņam godu nedara. Viņa uzvārds nav jānosauc. Ne tikai tāpēc, ka šis cilvēks ir miris. Grēks būtu aizmirst šī cilvēka nacionālos nopelnus. Uz to fona ir piedodama ne viena vien viņa kaprīze. Bez šī cilvēka iniciatīvas, administratīvās varas un cilvēciskās reputācijas PSRS Zinātņu akadēmijas Prezidijā mums nebūtu Raiņa garīgā mantojuma grandiozā kopsavilkuma – latviešu kultūrā oriģināla un formas ziņā joprojām neatkārtota darinājuma.

Šodien ir pamatotas šaubas par mūsu humanitārās inteliģences profesionālo tieksmi un kompetenci sagatavot kāda latviešu rakstnieka vai dzejnieka kopotu rakstu akadēmisko izdevumu. Tas prasa ne tikai ilgstošu skrupulozu darbu, bet, būtiskākais, daudzu zinātnisko disciplīnu augstu attīstības līmeni. Nav noslēpums, ka Rīgā, Visvalža ielā dominējošās zinātniskās aktivitātes ir bluķa vilkšana, iešana ķekatās, ziņģu ziņģēšana piemērotās un nepiemērotās reizēs.

PSRS bija noteiktas kvotas kopotu rakstu izdošanā. Nacionālo republiku (tātad arī LPSR) mirušo kultūras darbinieku kopotu rakstu maksimālais apjoms drīkstēja būt 15 sējumi. Raiņa Kopotu rakstu akadēmiskais izdevums ir divas reizes lielāks – 30 sējumi. Maskavā to panāca minētais cilvēks. 15 sējumos latviešu tauta atkal būtu saņēmusi tikai pusi no Raiņa, kā tas jau bija pirms un pēc II Pasaules kara.

Minētais cilvēks bija izcila personība. Neapšaubāmi arī pretrunīga personība, kā tas pieklājās īstiem vīriem. Viņš dievināja Raini. Bet tajā pašā laikā viņam ārprātīgi nepatika Raiņa lietotais žanriskais apzīmējums „Refleksijas”. Tā bija kaut kāda neveselīga attieksme pret šo vārdu. Naids pret Raiņa „Refleksijām” bija tik griezīgs, ka tika upurēta zinātnē (tekstoloģijā) stingrā pavēle konsekventi saglabāt autora terminoloģiju. Tā rezultātā 24.sējumā Raiņa refleksijas tika pasniegtas kā dienasgrāmatas ieraksti un piezīmes.

Tāpēc sabiedrība var nezināt, ka Rainis bija kaismīgs refleksiju fans. Šis žanrs vitāli saskanēja ar viņa intelektuālo un māksliniecisko iedabu. Rainis bija lakonisko žanru specs. Var teikt – literārais sprinteris. Refleksijas žanrs arī pieder lakoniskajiem žanriem. Rainis visu mūžu sapņoja sarakstīt romānu. Viņš, iespējams, ne visai gribēja ticēt, ka romāna sacerēšanas maratons nav piemērots viņa prātam un garam. Toties viņa prātam un garam bija lieliski piemērots impulsīvais un lakoniskais refleksijas sprints.

Tik tikko teiktais neattiecas tikai uz Raini. Refleksijas žanrs vitāli saskan ar katra cilvēka iedabu un talantu, ja tajā prevalē refleksijas – apcerīgs pārdzīvojumu izvērtējums. Refleksijas žanrs kutelīgi piemērots ir radošai personībai, ja tās garīgo procesu prioritāte ir pašizziņa - sajūtu, pārdzīvojumu un pārdomu uztveršana un apcerēšana.

Taču pārdzīvojumu izvērtējuma ieganstam nav obligāti jābūt cilvēka pašizziņai. Iegansti var būt visdažādākie. Tajā skaitā sociāli politiskie, ekonomiskie, kulturoloģiskie un cita veida notikumi. Turklāt aktuāli notikumi, kuri satrauc cilvēku. Viņa satraukums var literāri koncentrēties refleksijas formātā.

Nākas droši paļauties, ka pēc „Preambulas” turpmāko refleksiju idejiskais avots būs aktuālas norises Latvijā un citur. Mēs dzīvojam reti neparastā un reti interesantā laikmetā. Mēs dzīvojam unikālā laikmetā. Mūsu laikmets ir globālo sociālo problēmu analītikas zelta laikmets. Būt šī unikālā laikmeta aculieciniekam un neizmantot apburošo iespēju izprast šī unikālā laikmeta līdzcilvēkus, sabiedrību, tautu, nāciju, valsti, starptautiskos procesus un globālās tendences noteikti atgādinātu lielu muļķību un pat izskatītos kā zināmas aprobežotības pazīme. Turklāt mūsu laikmets ir tik lielā mērā unikāls, ka kārdinoši iedrošina atsacīties no zinātnē tradicionālās normas analītiski vērtēt tikai apmēram 100 gadus vecu materiālu. Zinātnē sensenis uzskata, ka aktuālā (sava laika) materiāla analīze ir bezprātīga nodarbošanās. Materiālam esot jānostāvas, lai to varētu objektīvi saprast un pareizi novērtēt.

Tā tas ir pieņemts zinātnē. Bet tā tas nav pieņemts zinātniskajā publicistikā. Ja zinātnē iesaka aplūkot tikai vecos laikus, tad zinātniskajā publicistikā iesaka aplūkot jaunos laikus kopsakarībā ar vecajiem laikiem. Zinātniskajā publicistikā tagadne savijas ar pagātni, kā arī var savīties ar nākotnes prognozēm.

Cikls „Melnbaltās refleksijas” ir iecerēts kā zinātniskās publicistikas pasākums. Bet kur ir publicistika, tur parasti ir divas krāsas – baltā un melnā. Labās izpausmes un sliktās izpausmes. Publicistika runā par šodienas notikumiem. Tātad runā par dzīvo procesu visdažādākajos kultūras segmentos. Savukārt dzīvs process tikai tad ir patiesi dzīvs, ja tajā dialektiski sadurās pretēji elementi.

Katru reizi paredzēts citēt attiecīgo konkrēto ziņu – refleksijas iedvesmotāju.

Piemēram, aizvadītajā laikā visdziļāko iespaidu no Latvijas dzīves atstāja šāda ziņa. Citāts no interneta publikācijas 2015.gada 31.oktobrī: „Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, ar kuras vidusskolas eksāmenu rezultātiem nepietiek, lai pretendētu iekļūt Kembridžā.”

Jau vismaz 20 gadus bija zināms par mūsu jauniešu grūtībām, plānojot tūlīt pēc vidusskolas iestāties kādā angļu augstskolā. Pie tam runa nebija tikai par Kembridžu vai Oksfordu. Piemēram, Latvijas ģimnāziju absolventi bija spiesti vismaz gadu papildus mācīties, lai iestātos angļu tehniskajā augstskolā.

Šajā ziņā principā daļēji nav nekāda jaunuma, un tāpēc tā nerada lielu saviļņojumu. Lielu saviļņojumu izraisa vārdi „Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā”. Saviļņojums tūlīt materializējas smeldzošā kaunā. Ļoti, ļoti smeldzošā kaunā. Turklāt tas ir tāda tipa kauns, kas nerodas sakarā ar citām mūsu apkaunojošām izdarībām.

Neapšaubāmi, kauns ir par nepiedodami daudzām nebūšanām pēcpadomju Latvijā. Kauns ir par latviešu nespēju valsts darbam deleģēt godīgus un gudrus cilvēkus. Kauns ir par valdošās kliķes nacionālo nodevību, nacionālo bagātību iztirgošanu ārzemniekiem, noziegumu brīvības ieviešanu, pielīšanu amerikāņiem, Lielās Bandas finanšu afērām. Kauns ir par rusofobiju daudzu latviešu mutēs un Rīgas mediju melīgajos opusos. Kauns ir par valdības tizlo nacionālo politiku un pašnāvniecisko migrācijas politiku.

Bet tas ir, tā teikt, elementārs kauns bez dziļām saknēm sirdī un dvēselē. Var pat teikt, ka tas ir kolektīvais kauns, ko nenākas tik smeldzoši pārdzīvot. Latviešu kauns ietilpst austrumeiropiešu kopējā kaunā. Latviešu nebūšanas praktiski ne ar ko neatšķiras no Austrumeiropas citu etnosu nebūšanām pēc sociālisma sistēmas sabrukuma. Lumpeniskās un plebejiskās izcelsmes politiskās elites sagrābtajās zemēs visur ir alkatība, muļķības, morālais pagrimums, „prihvatizācija”, korupcija, shēmošana, budžeta izzagšana, nacionālās nodevības, pielīšana amerikāņiem, rusofobija, tizla nacionālā politika un pašnāvnieciska migrācijas politika. Turklāt citur var būt vēl trakāk nekā LR. Tā, piemēram, nesen cilvēci iepriecināja ziņa par vienas nelielas Austrumeiropas valstiņās ministra raženo zādzību, savos bankas kontos pārskaitot gandrīz pusi no valsts budžeta. Mūsu Lielā Banda vēl nav bijusi tik talantīga valsts budžeta izzagšanā un savstarpējā sadalīšanā.

Cita lieta ir drausmīgā atziņa „Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā”. Par to ir smeldzošs kauns. Iespējams, vieglāk būtu ap sirdi, ja mēs būtu vienīgā valsts ES, kas brīvprātīgi atsacījās no cukura ražošanas, šprotu eksporta, zilo govju slaukšanas u.tml. Taču tā nav. Mēs esam vienīgā valsts ES, kurai ir mūsdienu prasībām neadekvāta izglītība. Un tas nebūt nav tas pats, kas atpalicība ekonomikā, sportā vai citā materiālās kultūras jomā. Runa ir par garīgo atpalicību.

Mūsu atpalicība ir izglītībā. Tātad garīgās kultūras jomā, latviešu intelektuālās attīstības jomā, latviešu inteliģences un intelektuāļu jomā. Atpalicība izglītībā ir atpalicība smadzenēs. Tāda atpalicība izsmējīgi rāda ar pirkstu uz tautas garīgo potenciālu un cilvēcisko kvalitāti. Un par to ir ļoti, ļoti smeldzošs kauns. Kauns būt garīgi visatpalikušākajiem Eiropā nav kolektīvais kauns, bet gan izteikti individuāls kauns – viena etnosa kauns un katra šī etnosa pārstāvja kauns.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...