Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iecerēts zinātniski publicistisko darbu cikls „Melnbaltās refleksijas”. Šis teksts ar apakšvirsrakstu „Preambula” ir cikla priekšvārds. Katras preambulas uzdevums ir sniegt vajadzīgos paskaidrojumus. Šī preambula nav izņēmums.

Vispirms, protams, ir jāpaskaidro žanra izvēle. Katrs žanrs nežēlīgi reglamentē saturu un formu. Katrā žanrā var būt tikai tam piemērots materiāls un stils.

Līdz šim Rietumu kultūrā nevienā laikmetā refleksijas žanrs nav atradies žanriskās hierarhijas virsotnē. Taču tas ir atradies katra laikmeta atsevišķu domātāju (filosofu, teologu, rakstnieku, zinātnieku, mākslinieku) iecienīto žanru hierarhijas virsotnē. No latviešu domātājiem tas pārliecinoši attiecās uz Raini. Viņš jūsmīgi mīlēja refleksijas žanru un to regulāri izmantoja visu mūžu.

Diemžēl latviešu sabiedrība par to ir pliekani informēta. Raiņa jūsmīgā attieksme pret refleksijas žanru tika apzināti noslēpta no tautas. Vismaz tā tas ir viņa Kopotu rakstu akadēmiskajā izdevumā, kas ir centrālais un visplašākais informatīvais avots par Raini.

Par to parūpējās viens cilvēks. Tā bija viņa histēriska kaprīze, kas viņam godu nedara. Viņa uzvārds nav jānosauc. Ne tikai tāpēc, ka šis cilvēks ir miris. Grēks būtu aizmirst šī cilvēka nacionālos nopelnus. Uz to fona ir piedodama ne viena vien viņa kaprīze. Bez šī cilvēka iniciatīvas, administratīvās varas un cilvēciskās reputācijas PSRS Zinātņu akadēmijas Prezidijā mums nebūtu Raiņa garīgā mantojuma grandiozā kopsavilkuma – latviešu kultūrā oriģināla un formas ziņā joprojām neatkārtota darinājuma.

Šodien ir pamatotas šaubas par mūsu humanitārās inteliģences profesionālo tieksmi un kompetenci sagatavot kāda latviešu rakstnieka vai dzejnieka kopotu rakstu akadēmisko izdevumu. Tas prasa ne tikai ilgstošu skrupulozu darbu, bet, būtiskākais, daudzu zinātnisko disciplīnu augstu attīstības līmeni. Nav noslēpums, ka Rīgā, Visvalža ielā dominējošās zinātniskās aktivitātes ir bluķa vilkšana, iešana ķekatās, ziņģu ziņģēšana piemērotās un nepiemērotās reizēs.

PSRS bija noteiktas kvotas kopotu rakstu izdošanā. Nacionālo republiku (tātad arī LPSR) mirušo kultūras darbinieku kopotu rakstu maksimālais apjoms drīkstēja būt 15 sējumi. Raiņa Kopotu rakstu akadēmiskais izdevums ir divas reizes lielāks – 30 sējumi. Maskavā to panāca minētais cilvēks. 15 sējumos latviešu tauta atkal būtu saņēmusi tikai pusi no Raiņa, kā tas jau bija pirms un pēc II Pasaules kara.

Minētais cilvēks bija izcila personība. Neapšaubāmi arī pretrunīga personība, kā tas pieklājās īstiem vīriem. Viņš dievināja Raini. Bet tajā pašā laikā viņam ārprātīgi nepatika Raiņa lietotais žanriskais apzīmējums „Refleksijas”. Tā bija kaut kāda neveselīga attieksme pret šo vārdu. Naids pret Raiņa „Refleksijām” bija tik griezīgs, ka tika upurēta zinātnē (tekstoloģijā) stingrā pavēle konsekventi saglabāt autora terminoloģiju. Tā rezultātā 24.sējumā Raiņa refleksijas tika pasniegtas kā dienasgrāmatas ieraksti un piezīmes.

Tāpēc sabiedrība var nezināt, ka Rainis bija kaismīgs refleksiju fans. Šis žanrs vitāli saskanēja ar viņa intelektuālo un māksliniecisko iedabu. Rainis bija lakonisko žanru specs. Var teikt – literārais sprinteris. Refleksijas žanrs arī pieder lakoniskajiem žanriem. Rainis visu mūžu sapņoja sarakstīt romānu. Viņš, iespējams, ne visai gribēja ticēt, ka romāna sacerēšanas maratons nav piemērots viņa prātam un garam. Toties viņa prātam un garam bija lieliski piemērots impulsīvais un lakoniskais refleksijas sprints.

Tik tikko teiktais neattiecas tikai uz Raini. Refleksijas žanrs vitāli saskan ar katra cilvēka iedabu un talantu, ja tajā prevalē refleksijas – apcerīgs pārdzīvojumu izvērtējums. Refleksijas žanrs kutelīgi piemērots ir radošai personībai, ja tās garīgo procesu prioritāte ir pašizziņa - sajūtu, pārdzīvojumu un pārdomu uztveršana un apcerēšana.

Taču pārdzīvojumu izvērtējuma ieganstam nav obligāti jābūt cilvēka pašizziņai. Iegansti var būt visdažādākie. Tajā skaitā sociāli politiskie, ekonomiskie, kulturoloģiskie un cita veida notikumi. Turklāt aktuāli notikumi, kuri satrauc cilvēku. Viņa satraukums var literāri koncentrēties refleksijas formātā.

Nākas droši paļauties, ka pēc „Preambulas” turpmāko refleksiju idejiskais avots būs aktuālas norises Latvijā un citur. Mēs dzīvojam reti neparastā un reti interesantā laikmetā. Mēs dzīvojam unikālā laikmetā. Mūsu laikmets ir globālo sociālo problēmu analītikas zelta laikmets. Būt šī unikālā laikmeta aculieciniekam un neizmantot apburošo iespēju izprast šī unikālā laikmeta līdzcilvēkus, sabiedrību, tautu, nāciju, valsti, starptautiskos procesus un globālās tendences noteikti atgādinātu lielu muļķību un pat izskatītos kā zināmas aprobežotības pazīme. Turklāt mūsu laikmets ir tik lielā mērā unikāls, ka kārdinoši iedrošina atsacīties no zinātnē tradicionālās normas analītiski vērtēt tikai apmēram 100 gadus vecu materiālu. Zinātnē sensenis uzskata, ka aktuālā (sava laika) materiāla analīze ir bezprātīga nodarbošanās. Materiālam esot jānostāvas, lai to varētu objektīvi saprast un pareizi novērtēt.

Tā tas ir pieņemts zinātnē. Bet tā tas nav pieņemts zinātniskajā publicistikā. Ja zinātnē iesaka aplūkot tikai vecos laikus, tad zinātniskajā publicistikā iesaka aplūkot jaunos laikus kopsakarībā ar vecajiem laikiem. Zinātniskajā publicistikā tagadne savijas ar pagātni, kā arī var savīties ar nākotnes prognozēm.

Cikls „Melnbaltās refleksijas” ir iecerēts kā zinātniskās publicistikas pasākums. Bet kur ir publicistika, tur parasti ir divas krāsas – baltā un melnā. Labās izpausmes un sliktās izpausmes. Publicistika runā par šodienas notikumiem. Tātad runā par dzīvo procesu visdažādākajos kultūras segmentos. Savukārt dzīvs process tikai tad ir patiesi dzīvs, ja tajā dialektiski sadurās pretēji elementi.

Katru reizi paredzēts citēt attiecīgo konkrēto ziņu – refleksijas iedvesmotāju.

Piemēram, aizvadītajā laikā visdziļāko iespaidu no Latvijas dzīves atstāja šāda ziņa. Citāts no interneta publikācijas 2015.gada 31.oktobrī: „Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, ar kuras vidusskolas eksāmenu rezultātiem nepietiek, lai pretendētu iekļūt Kembridžā.”

Jau vismaz 20 gadus bija zināms par mūsu jauniešu grūtībām, plānojot tūlīt pēc vidusskolas iestāties kādā angļu augstskolā. Pie tam runa nebija tikai par Kembridžu vai Oksfordu. Piemēram, Latvijas ģimnāziju absolventi bija spiesti vismaz gadu papildus mācīties, lai iestātos angļu tehniskajā augstskolā.

Šajā ziņā principā daļēji nav nekāda jaunuma, un tāpēc tā nerada lielu saviļņojumu. Lielu saviļņojumu izraisa vārdi „Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā”. Saviļņojums tūlīt materializējas smeldzošā kaunā. Ļoti, ļoti smeldzošā kaunā. Turklāt tas ir tāda tipa kauns, kas nerodas sakarā ar citām mūsu apkaunojošām izdarībām.

Neapšaubāmi, kauns ir par nepiedodami daudzām nebūšanām pēcpadomju Latvijā. Kauns ir par latviešu nespēju valsts darbam deleģēt godīgus un gudrus cilvēkus. Kauns ir par valdošās kliķes nacionālo nodevību, nacionālo bagātību iztirgošanu ārzemniekiem, noziegumu brīvības ieviešanu, pielīšanu amerikāņiem, Lielās Bandas finanšu afērām. Kauns ir par rusofobiju daudzu latviešu mutēs un Rīgas mediju melīgajos opusos. Kauns ir par valdības tizlo nacionālo politiku un pašnāvniecisko migrācijas politiku.

Bet tas ir, tā teikt, elementārs kauns bez dziļām saknēm sirdī un dvēselē. Var pat teikt, ka tas ir kolektīvais kauns, ko nenākas tik smeldzoši pārdzīvot. Latviešu kauns ietilpst austrumeiropiešu kopējā kaunā. Latviešu nebūšanas praktiski ne ar ko neatšķiras no Austrumeiropas citu etnosu nebūšanām pēc sociālisma sistēmas sabrukuma. Lumpeniskās un plebejiskās izcelsmes politiskās elites sagrābtajās zemēs visur ir alkatība, muļķības, morālais pagrimums, „prihvatizācija”, korupcija, shēmošana, budžeta izzagšana, nacionālās nodevības, pielīšana amerikāņiem, rusofobija, tizla nacionālā politika un pašnāvnieciska migrācijas politika. Turklāt citur var būt vēl trakāk nekā LR. Tā, piemēram, nesen cilvēci iepriecināja ziņa par vienas nelielas Austrumeiropas valstiņās ministra raženo zādzību, savos bankas kontos pārskaitot gandrīz pusi no valsts budžeta. Mūsu Lielā Banda vēl nav bijusi tik talantīga valsts budžeta izzagšanā un savstarpējā sadalīšanā.

Cita lieta ir drausmīgā atziņa „Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā”. Par to ir smeldzošs kauns. Iespējams, vieglāk būtu ap sirdi, ja mēs būtu vienīgā valsts ES, kas brīvprātīgi atsacījās no cukura ražošanas, šprotu eksporta, zilo govju slaukšanas u.tml. Taču tā nav. Mēs esam vienīgā valsts ES, kurai ir mūsdienu prasībām neadekvāta izglītība. Un tas nebūt nav tas pats, kas atpalicība ekonomikā, sportā vai citā materiālās kultūras jomā. Runa ir par garīgo atpalicību.

Mūsu atpalicība ir izglītībā. Tātad garīgās kultūras jomā, latviešu intelektuālās attīstības jomā, latviešu inteliģences un intelektuāļu jomā. Atpalicība izglītībā ir atpalicība smadzenēs. Tāda atpalicība izsmējīgi rāda ar pirkstu uz tautas garīgo potenciālu un cilvēcisko kvalitāti. Un par to ir ļoti, ļoti smeldzošs kauns. Kauns būt garīgi visatpalikušākajiem Eiropā nav kolektīvais kauns, bet gan izteikti individuāls kauns – viena etnosa kauns un katra šī etnosa pārstāvja kauns.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Mūsu svēts pienākums ir visā Latvijā stāstīt par to, ka korupcija ir noziegums ar upuriem

FotoNo brīža, kad jaunie konservatīvie pirmo reizi tika ievēlēti Rīgas domē, mēs ar aktīvu rīcību atmaskojām tās kleptokrātisko režīmu, tādējādi izdarot politisku spiedienu uz atbildīgajām iestādēm un amatpersonām. Šī neatlaidīgā darbība nu ir rezultējusies ar korupcijas sagrauztās un rīcībnespējīgās Rīgas domes atlaišanu.
Lasīt visu...

21

Kliķe jau aizgūtnēm pārraksta neseno Latvijas vēsturi, bet kliķes propagandisti steidz nostiprināt melus

FotoNeesmu PBK TV kanāla cienītājs, ne arī īpaši skatos kādus citus TV kanālus, kas ir krievu valodā, izņemot izklaides kanālus un raidījumus. Tomēr atsevišķos brīžos, kad runa ir par notikumiem pasaulē, zinot, ka mūs, Latvijas iedzīvotājus, baro ar vienveidīgu propagandu, paskatos arī Krievijas TV kanālus. Arī tos, kurus slēdza, reizēm skatījos.
Lasīt visu...

12

Prognoze: pirmo koronavīrusa slimnieku Latvijā atklās līdz 18. marta 10.55

FotoZīmīga diena šodien: mēnesis, kopš sapratu, ka koronavīruss nav kaut kāda citāda gripa vai tālu zemju slimība, bet gan bīstama, lipīga un nāvīga sērga, kas apdraud arī Latviju. Notikums, kas lika man saprast stāvokļa nopietnību, bija priekš mēneša, 23. janvārī ieviestā Uhaņas blokāde: 11 miljonu iedzīvotāju pilsētas izolēšana. Saistībā ar apaļu mēnesi varētu dalīties trīs ierakstos par vīrusu. Šis ir pirmais.
Lasīt visu...

12

Pierādīšu, ka lūšu šāvējiem patiesībā vispār nav argumentu

FotoTātad, ko saka lūšu šāvēji. 1. Nemaisies, kur neko nesaproti (agresīva pozīcija, kas ne ar ko nav pamatota). 2. Mums viss jākontrolē, jo apēd stirnas (pirmšķietami apspriežams arguments). 3. Vilki nāk mājās un plosa mājdzīvniekus (klaja demagoģija, jo runa taču nav par vilkiem).
Lasīt visu...

21

Pārmetumi un rīcība

FotoIr diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Lasīt visu...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Blēžu un zagļu valsts

Raksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka...

Foto

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

Laikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti...

Foto

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

Iesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu...

Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...