Melnā nauda, izspiešana un šantāža pašvaldības hokeja skolā „Rīga”
Pietiek lasītājs21.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēlētos vērst uzmanību tam, ar ko saskaras hokeja skolas Rīga audzēkņu vecāki. Ir bijuši vairāki ziņojumi gan VIDam, gan Rīgas Domei, gan KNABam, bet nebija nekādas reakcijas. Atklāti par šo visu audzēkņu vecāki baidās runāt, jo tas uzreiz atspēlējas uz bērniem - treneris pārceļ uz zemāku maiņu vai neieliek sastāvā uz spēli (bez objektīva iemesla), vai arī pat atskaita no komandas pamatojoties uz savu personīgu lēmumu, kas netiek paskaidrots.
Īsumā pa punktiem:
1. Hokeja skola Rīga ir pašvaldības izglītības iestāde, kas tiek finansēta no pašvaldības budžeta un vecāku līdzmaksājumiem (~90 EUR), bet vēl vecākiem papildus ik mēnesi ir jāmaksā obligātais maksājums ~70 EUR biedrībai Hokeja attīstībai, tas ir iekļauts arī kā obligāts nosacījums audzēkņa līgumā ar izglītības iestādi, ja netiek maksāts, tad ir sankcijas no trenera puses pret bērniem. Par šo līdzekļu izlietojumu tika jautāts arī sapulcē hokeja skolas direktoram, bet tika atklātā tekstā pateikts, ka tā ir skolas iekšējā lieta un nekas netiks atklāts un paskaidrots.
2. Izbraukuma turnīri (izņemot Latvijas čempionāta spēles) tiek 100% finansēti no vecāku līdzekļiem, bet komanda tiek pozicionēta kā Hokeja skola Rīga, un arī panākumi tiek pasniegti kā no hokeja skolas Rīga.
Šie turnīri tiek pasniegti kā obligātie. Vecākiem tiek nosaukta summa, kas ir jāsamaksā, un izdevumu daļa netiek atšifrēta. Parasti tie ir turnīri uz Krieviju, un cena vienam bērnam ~ 400-500 EUR. Ir informācija, ka šajā gadījumā treneris maksā par autobusu nomu skaidrā naudā bez dokumentiem, kā arī visus pārējos izdevumus.
Apmēram puse no kopējās summas ir trenera ienākums, kas netiek nekur uzrādīts. Protams, ka trenerim arī ir jādzīvo un jāsaņem cilvēka cienīgs atalgojums, bet, pirmkārt, viņš ir izglītības iestādes skolotājs, un, otrkārt, ja parēķina komandas vidējo bērnu skaitu (aptuveni 25) un sareizina ar augstāk un arī zemāk minētajām summām, tad var redzēt, ka tā ir nevis alga, bet iedzīvošanās uz bērnu vecāku rēķina.
Jāņem vērā arī tas, ka parasti trenerim nav tikai viena komanda. Ir arī maksas papildtreniņi, kas ir brīvprātīgi, un tur vecāki maksā 15-20 EUR (arī uz rokas bez dokumentiem) trenerim par 1 nodarbību katram bērnam.
Var pieminēt arī turnīru Rīga Cup, kas tiek pozicionēts kā lielākais šāda veida turnīrs Eiropā, kur piedalās gan Latvijas bērnu komandas, gan komandas no Eiropas. Lai tajā piedalītos, katra jaunā hokejista vecākam ir jāiemaksā trenerim 70-100 EUR (atkarībā no apetītes)!
3. Par obligātajām sauktās hokeja skolas Rīga vasaras sporta nometnes Ogres ledus hallē - tas ir vienkārši p... Nav nekur oficiāli reģistrēta nometnes darbība, nav saskaņots ne ar vienu no uzraugošajiem dienestiem, kaut arī bērni piedalās jau no 5-6 gadu vecuma.
Ar vecākiem netiek slēgts nekāds līgums, tiem, kuri to pieprasa, tiek paskaidrots, ka tādā gadījumā būs daudz dārgāk un vispār līgums nav paredzēts. Kā arī kvīts netiek izsniegta. Un tā ir diennakts nometne nedēļas garumā.
Nometnes maksa ir aptuveni 300 EUR no bērna, parasti piedalās aptuveni 30 bērni. Nometni vada treneris, un palīdz pāris brīvprātīgie (neapmaksātie) vecāki. Turklāt – it kā hokeja nometne, bet treniņi uz ledus ir tikai 1 stundu dienā!
Viegli sarēķināt 30 x 300 EUR = 9000 EUR bruto ienākums.
Izdevumu daļa, rēķinot uz 1 bērnu:
1. Ledus laukuma noma Ogrē 6 reizes x 150 EUR : 30 (bērnu skaits) = 30 EUR.
2. Gultasvieta kompmītnē - lai būtu 10 EUR x 5 naktis = 50 EUR (ņemot vērā kopmītņu stāvokli un antisanitāriju, un to, ka gultasveļa ir jāved līdzi pašiem, - tas, protams, pārspīlēti, bet lai ir vieglākai rēķināšanai).
3. Ēdienreizes 5 dienas x 3 reizes x 4 EUR (max) = 60 EUR, kopā rēķinot uz vienu bērnu, 140 EUR.
300 (nometnes maksa) – 140 = 160 EUR x 30 (bērnu skaits) = 4800 EUR - vai nav labs atalgojums trenerim par 5 dienu nometni, ja parēķina, cik nometnes viens treneris organizē, tad var izdarīt secinājumus.
Gribu pievērst uzmanību visam augstākminētajam ne tāpēc, ka skauž, ka citi var nopelnīt, bet tāpēc, ka tas notiek uz bērnu rēķina, ka nav nekādas atklātības par līdzekļu izlietojumu, ka nav nekādas elementāras nometnes organizācijas noteikumu ievērošanas un ka jāzina taču mantrausības mērs (hokejs tāpat ir ļoti dārgs sporta veids, bet tas viss sadārdzina vēl jo vairāk, un pārsvarā jauno hokejistu vecāki nav no augšslāņa ienākumu sektora). Pietiek kampt!
Kārtējās nometnes sākums un naudas vākšanas pasākums paredzēts 22.jūlijā no pl. 8 līdz 9.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
