Meli, lieli meli un tad Ruka atrunas

Demogrāfiju viņš piesauc tad, kad tas noder - piemēram, salīdzinot ar 2000. gadu sākumu, lai radītu iespaidu, ka kopumā noziedzība krīt. Tajā pašā laikā tiek noklusēts galvenais: 2022.-2025. gada pieaugums notiek laikā, kad iedzīvotāju ir mazāk. Līdz ar to aug ne tikai absolūtais noziegumu skaits, bet arī rādītājs uz iedzīvotāju skaitu - tātad runa ir par reālu noziedzības pastiprināšanos, nevis par "stabilitāti".

Ruks savu amatu vairāk aizstāv ar retoriku nekā ar rezultātiem. Ja pēc solītajiem uzlabojumiem un runām par 74% iedzīvotāju uzticēšanos policijai noziegumu skaits tik un tā kāpj, tad grūti pārliecinoši visu norakstīt uz demogrāfiju vai sabiedrību - loģiskāk ir skatīties uz policijas vadību, kas šo tendenci nespēj apturēt.

Rukam jāatbild par to, kas noticis viņa paša amata termiņā, nevis jāatsaucas uz citu laiku panākumiem. Lai godīgi izvērtētu situāciju tieši viņa vadības periodā, jāņem vērā, ka Valsts policijas priekšnieka amatā viņš stājās 2020. gada 13. oktobrī. Tomēr analīzi sākam ar 2022. gadu, jo liela organizācija nereaģē uzreiz - stratēģija, personāla struktūra un ikdienas operatīvie procesi vēl apmēram gadu pēc vadītāja maiņas turpina dzīvot pēc iepriekšējā priekšnieka Inta Ķuža ieliktā kursa, un tikai pēc šī pārejas posma skaidrāk parādās tas, kas saistīts ar jaunā vadītāja iestādes politiku un prioritātēm.

Tāpēc, lai novērtētu Ruka vadības ietekmi uz noziedzības dinamiku un policijas darbu, tika analizēti 2022.-2025. gada dati, izmantojot Valsts policijas Elektronisko noziegumu žurnālu un Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datubāzes. Tika apskatīti visi reģistrētie noziegumi Latvijā: sastādīts biežāko noziegumu tops, aprēķināti rādītāji uz 1000 iedzīvotājiem, salīdzināta situācija visos reģionos analizējot tieši novadus un izceltas ilgtermiņa tendences. Katrai būtiskākajai izmaiņai tika meklēts skaidrojums gan operatīvajā situācijā, gan sociālekonomiskajā fonā.

Rezultātā sabiedrība var redzēt daudz skaidrāku, datos balstītu ainu par to, kas Latvijas drošības jomā Ruka vadības laikā patiesībā notiek, nevis paļauties tikai uz oficiālo paziņojumu versiju. 

Valsts policijas pārskati vizuāli ir gana pārskatāmi, un vietām arī saturs ir ok. Bet tur pietrūkst tā, kas cilvēkiem patiesībā palīdz saprast, kas valstī notiek - analītikas dziļuma. Nav īsti salīdzināmības starp teritorijām, nav skaidri parādīts, kā rādītāji izskatās pret iedzīvotāju skaitu, un bieži trūkst saprotamas struktūras pa pantiem. Arī secinājumi nereti izklausās vairāk pēc vispārīga kopsavilkuma, nevis pēc argumentēta skaidrojuma, kas balstās datos.

Ja mērķis ir, lai sabiedrībai veidotos uzticība un reāls priekšstats par situāciju valstī, šos pārskatus vajadzētu papildināt ar sakārtotu informāciju, kas parāda proporcijas, izskaidro tendences loģiskā veidā un nonāk pie secinājumiem, kurus var pārbaudīt un pamatot. 

Noziedzība Latvijā 2022-2025: pārskats 

I. Faktiskā daļa 

Kopējie rādītāji un dinamika - 2022. gadā Latvijā reģistrēti 33 707 noziedzīgi nodarījumi (NN). 2023. gadā reģistrēto NN skaits pieauga par aptuveni 5,6% un sasniedza 35 719. 2024. gadā kopējais reģistrēto NN skaits būtiski nemainījās (ap 35,6 tūkst.), bet 2025. gadā tas pieauga līdz 37 373. 

NN intensitāte (uz 1000 iedzīvotājiem) attiecīgi kāpa no ap 18,0 (2022) līdz ap 19,9-20,1 (2025), ņemot vērā iedzīvotāju skaita izmaiņas (Latvijas populācija samazinājās no ap 1,876 milj. 2022. gada sākumā līdz ap 1,861 milj. 2025. gada sākumā).  

Lielākā daļa noziedzīgo nodarījumu ir mazāk smagi NN. 2022. gadā ap 58,7% NN kvalificēti kā mazāk smagi, ap 22,6% kā smagi, un ap 5,4% kā sevišķi smagi. Vēl ap 6,8% klasificēti kā kriminālpārkāpumi. Turpmākajos gados struktūra būtiski nemainījās: mazāk smagie NN turējās ap 55-60%, smagie ap 20-25%, sevišķi smagie ap 5-6%, kriminālpārkāpumi ap 7%. Kopumā noziedzības “sadalījums pēc smaguma” 2022-2025. gadā saglabājās ļoti līdzīgs. 

Vadošie noziedzīgu nodarījumu veidi. 

Noziedzības struktūrā Latvijā dominē mantiskie nodarījumi. Top 5 biežāk lietotie KL panti 2022.-2025. gadā iezīmē vienu un to pašu kodolu: zādzības, krāpšanas un satiksmes noteikumu pārkāpumi. 

2022. gadā pirmajās vietās bija KL 180. pants (zādzība nelielā apmērā vai līdzīgs mantisks nodarījums) un KL 175. pants (zādzība) - attiecīgi ap 7,9 tūkst. un ap 4,8 tūkst. epizožu. Nākamie biežākie bija KL 185. pants (mantas bojāšana vai iznīcināšana, ap 2,8 tūkst.), KL 262. pants (ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, ap 2,0 tūkst.) un KL 177. pants (krāpšana, ap 1,45 tūkst.). 

Šī tendence kopumā saglabājās arī līdz 2025. gadam: zādzības, krāpšanas un satiksmes drošības pārkāpumi kopā veido vairāk nekā pusi no visiem reģistrētajiem NN. Piemēram, 2025. gadā zādzības (KL 175.) un krāpšanas (KL 177.) kopā pārsniedza 9 tūkstošus epizožu, bet transporta noziedzīgi nodarījumi (KL 262. u.c.) veidoja aptuveni 6-7 tūkstošus gadījumu, tajā skaitā daudz ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu smagā formā. 

Kopējā noziedzības struktūra pa kategorijām 

Mantiskie noziedzīgie nodarījumi (zādzības, krāpšanas, piesavināšanās u.c.) veido lielāko īpatsvaru - ap 50-55% valstī kopā 2022-2025. gadā. Nākamā lielākā grupa ir pret sabiedrisko drošību un kārtību vērstie nodarījumi (tajā skaitā satiksmes drošības apdraudējumi, huligānisms u.c.) - ap 15-20%. 

Vardarbīgi noziedzīgi nodarījumi (KL nodaļas par noziedzīgiem nodarījumiem pret personas dzīvību, veselību, brīvību u.tml.) veido ap 10-12%, bet noziegumi pret īpašumu šaurākā nozīmē (piemēram, laupīšanas, izspiešanas) - ap 5-7%. Narkotiku aprites noziegumi un finanšu/ekonomiskie noziegumi katra kategorija sastāda ap 3-5%. Kopumā izmaiņas starp gadiem ir nelielas, bez krasām strukturālām svārstībām (parasti mazāk nekā 5 procentu robežās katrai kategorijai). 

II. Analīze un salīdzinājumi 

Dinamika 

Pēc 2020.-2021. gada pandēmijas perioda, kad reģistrētās noziedzības līmenis bija zemāks, 2022.-2025. gadā redzams relatīvi mērens pieaugums (ap 10% četru gadu laikā). 2023. gadā pieaugums bija straujāks (ap 2000 gadījumu vairāk) - to var saistīt ar ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos un sabiedriskās dzīves normalizēšanos pēc Covid-19 ierobežojumiem. 2024. gadā līmenis stabilizējās, bet 2025. gadā atkal parādījās augšupeja (ap 5%). 

Pieaugumu pārsvarā veicināja mantiskie nodarījumi (īpaši zādzības un krāpšanas) un ceļu satiksmes drošības pārkāpumi, kuru skaits 2023.-2025. gadā absolūtos skaitļos pieauga. Tas bija saistīts ar inflāciju un ekonomiskajām grūtībām (kas ietekmē motivāciju mantiskajiem noziegumiem), kā arī ar intensīvāku satiksmi pēc pandēmijas (un līdz ar to vairāk smagu pārkāpumu). 

Ļoti smago noziegumu (piemēram, slepkavību) skaits šajā periodā būtiski nemainījās - tie saglabājās reti, izolēti gadījumi. Slepkavību skaits svārstījās ap 30-40 gadā, kas pret kopējo NN fonu ir statistiski niecīgs apjoms (mazāk nekā 0,1%). 

Reģionālie aspekti 

Noziedzības intensitāte un struktūra atšķiras starp plānošanas reģioniem. 2022.-2025. gadā augstākā NN intensitāte bija Rīgas reģionā - ap 22-25 NN uz 1000 iedz. gadā (Rīgas pilsētā ap 30 NN uz 1000). Savukārt Vidzemē intensitāte bija zemākā (ap 10-12 NN uz 1000), kas saistās ar mazpilsētu un lauku teritoriju pārsvaru. 

Latgalē un Kurzemē NN skaits uz 1000 iedz. bija vidēji ap 15-18, Zemgalē ap 14-16. Šie rādītāji svārstās līdz ar iedzīvotāju skaita un NN skaita nelielām izmaiņām, bet kopējā aina saglabājas līdzīga. 

Noziedzības struktūrā reģionos parādās arī “specializācijas” iezīmes. Rīgas reģionā īpaši izteikti dominē mantiskie noziegumi - vairāk nekā puse, un zādzības un krāpšanas koncentrējas galvaspilsētā un Pierīgas lielākajās pilsētās. Piemēram, Rīgā 2025. gadā zagšanas, zādzību un krāpšanu epizožu skaits uz 1000 iedz. bija apmēram divreiz augstāks nekā vidēji valstī. 

Vidzemei un Zemgalei mantisko nodarījumu īpatsvars ir nedaudz zemāks (ap 45-50%), bet relatīvi vairāk ir satiksmes drošības un sabiedriskās kārtības pārkāpumu. To var skaidrot ar plašu lauku ceļu tīklu un tranzīta maģistrālēm, piemēram, Via Baltica Zemgalē. Piemēram, Zemgalē 2025. gadā ceļu satiksmes drošības rupjie pārkāpumi (KL 260.-262. pants) veidoja ap 20% no reģiona NN, kamēr Rīgas reģionā ap 12%. 

Pierobežas efekti 

Latgalē ir salīdzinoši lielāka kontrabandas un nelikumīgas aprites noziegumu daļa. Robeža ar Baltkrieviju un Krieviju palielina risku akcizēto preču kontrabandai (cigaretes, alkohols, degviela) un saistītajiem noziedzīgiem nodarījumiem (piemēram, KL 191. pants - kontrabanda). Tāpat Latgalē (un daļēji Sēlijā) redzams augstāks narkotiku tranzīta un realizācijas gadījumu līmenis: KL 253. pants pēc epizožu skaita uz 1000 iedz. Latgalē pārsniedza citus reģionus, un daļa gadījumu saistās ar starptautiskiem tranzīta ceļiem caur Daugavpils mezglu. 

Kurzemē savu ietekmi dod ostu pilsētas (Liepāja, Ventspils). Tajās biežāk tiek atklāti nodarījumi, kas saistīti ar tranzītu caur ostām (piemēram, narkotiku kontrabanda, cilvēku tirdzniecības mēģinājumi). Absolūtos skaitļos tie nebūt nav dominējošie panti, bet īpatsvars Kurzemē ir augstāks nekā, piemēram, Vidzemē. 

Reģionu dominējošās KL nodaļas 

Visos reģionos pirmajā vietā pēc gadījumu skaita ir noziegumi pret īpašumu (KL XX nodaļa) - galvenokārt zādzības un laupīšanas, kas veido ap 30-40% no reģionālā NN kopskaita. Noziegumi pret tautsaimniecību (krāpšanas, piesavināšanās; KL XVII nodaļa) īpaši izceļas Rīgas reģionā (ap 15% NN) un Zemgalē (ap 10%), kur ekonomiskā aktivitāte ir lielāka. 

Noziegumi pret satiksmes drošību (KL XXI nodaļa) ir TOP 3 kategorijā Vidzemē, Zemgalē un Latgalē. Noziegumi pret personas dzīvību un veselību (KL XIII nodaļa, tajā skaitā miesas bojājumi) visur veido mazāk par 10%, bet Latgalē īpatsvars ir nedaudz lielāks. Valsts amatpersonu noziedzīgie nodarījumi un kibernoziegumi (attiecīgi KL XIX un KL XV nodaļa) kopumā ir salīdzinoši nelielā apjomā: ap 1-3% visos reģionos, ar lielāku koncentrāciju Rīgā (vairāk ekonomisko un IT resursu). 

Cēloņsakarību skaidrojumi 

Reģionālās atšķirības kopumā labi “saliekas kopā” ar infrastruktūru un ģeogrāfiju. Rīgas aglomerācijas augstā noziedzība ir saistāma ar iedzīvotāju koncentrāciju un ekonomisko aktivitāti - vairāk potenciālo upuru un vairāk situāciju, kur mantiskie noziegumi ir iespējami (veikali, bankas, transporta mezgli u.c.). 

Vidzemei (izņemot Pierīgu) raksturīga lauku vide ar ciešākām vietējām saitēm, kas ierobežo organizētās noziedzības grupu darbību. Tāpēc kopējais līmenis ir zemāks, un biežāk dominē sīkāki, lokāli nodarījumi. 

Pierobežas reģionos, īpaši Latgalē, nozīme ir pārrobežu faktoram: zemāki ienākumi un pieprasījums pēc kontrabandas precēm veicina ēnu ekonomikas noziegumus (piemēram, nelikumīgu akcizpreču apriti), ko savukārt atvieglo garā austrumu robeža. Tranzīta ceļi (piemēram, Via Baltica caur Zemgali un Vidzemi, dzelzceļa līnijas caur Daugavpili) palielina smagu satiksmes pārkāpumu risku un rada iespējas nelegālai cilvēku un preču pārvietošanai. To atspoguļo attiecīgie KL panti (piemēram, 285.^1 pants par nelikumīgu personu pārvietošanu pāri robežai u.c.), kas Latgalē un Zemgalē fiksēti biežāk nekā citviet. 

Kopsavilkumā reģionālās atšķirības visvairāk redzamas intensitātē (Rīga augstāk, lauku reģioni zemāk) un dominējošajos noziegumu veidos: mantiskie noziegumi ir “pamatmasa” visur, pierobežā relatīvi vairāk kontrabandas un nelikumīgas aprites, lauku reģionos relatīvi vairāk satiksmes drošības pārkāpumu. 

III. Secinājumi 

Noziedzības līmenis pieaug 

2022.-2025. gadā Latvijā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu apjoms pieauga par aptuveni 10% (no 33,7 tūkst. līdz 37,4 tūkst. gadā), un intensitāte 2025. gadā sasniedza ap 20 NN uz 1000 iedz. Pieaugumu visvairāk veidoja mantiskie nodarījumi un satiksmes pārkāpumi, kas pēc pandēmijas perioda atgriezās augstākā līmenī. 

Struktūra pēc smaguma kopumā nemainīga 

Apmēram 5-6% reģistrēto NN ir sevišķi smagi, ap 20-25% smagi, ap 55-60% mazāk smagi, un ap 7% kriminālpārkāpumi. Smago noziegumu (slepkavību u.c.) skaits saglabājās zems; kopējo pieaugumu galvenokārt veidoja mazāk smagi NN (zādzības, krāpšanas u.tml.). 

Mantiskie noziegumi dominē 

Zādzības, krāpšanas un saistītie KL panti veido ap 50-55% no visiem NN. 2022.-2025. gadā TOP 3 pantos nemainīgi ir KL 180., 175. un 177. pants (zādzības un krāpšanas). Tas norāda uz sociālekonomiskām problēmām (maznodrošinātība, kiberdrošības trūkumi), kas ietekmē mantisko noziegumu līmeni. 

Reģionālās atšķirības saglabājas 

Rīgas reģionā ir visaugstākā intensitāte un mantisko noziegumu koncentrācija; Vidzemē zemākā intensitāte un relatīvi lielāks satiksmes pārkāpumu īpatsvars; Latgalē lielāks kontrabandas un nelikumīgas aprites noziegumu īpatsvars pierobežas dēļ; Kurzemē ostu un tranzīta faktors ļoti nedaudz paaugstina atsevišķu pantu īpatsvaru.  

Ja paskatās uz 2022.-2025. gada skaitļiem, aina ir diezgan nepārprotama - noziedzība Ruka vadības laikā ir augusi. To nevar izskaidrot tikai ar iedzīvotāju skaita izmaiņām vai ar pandēmijas "pēcgaršu". Arī intensitāte 2025. gadā - vairāk nekā 20 noziegumi uz 1000 iedzīvotājiem - izklausās pēc drošības situācijas pasliktināšanās, nevis pēc kaut kādas "stabilitātes". 

Tāpēc no Valsts policijas gribētos redzēt nevis pašattaisnošanos, bet sakarīgu, analītisku 2025. gada atskaiti. Tādu, kur viss ir nolikts uz galda: rādītāji uz iedzīvotāju skaitu, salīdzinājums pa reģioniem, saprotams skaidrojums, kas tieši dzen statistiku uz augšu. 

Un pats galvenais - godīga saruna par mantisko noziedzību. Kāpēc tā aug tieši tagad? Un kāpēc policijas līdzšinējā pieeja to nespēj piebremzēt? 

Sabiedrībai ir tiesības uz skaidriem, datos balstītiem secinājumiem, nevis uz "ērti sakārtotu statistiku". Un Rukam pienākas atbildēt nevis ar atskatīšanos pagātnē, bet ar konkrētu plānu, kā šo tendenci lauzt. To arī nākamajā atskaitē vajadzētu redzēt melns uz balta. 

Novērtē šo rakstu: