Iesaki rakstu: 
Cienījamās Tautietes! Godājamie Tautieši! Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas LPSR AP deputāti, kuri bija ievēlēti pēc totalitārās valsts PSRS likumiem, PATVAĻĪGI, nesaņemot Latvijas pirmās brīvvalsts un tās likumīgo pilsoņu pilnvarojumu/uzticības mandātu, sev piešķīra LR AP deputātu statusu.
Tāda LR AP deputātu rīcība ļāva viņiem paturēt Tautas varu savās rokās un vēlāk nodot to pašu izveidotajām politiskajām partijām, kuras finansiāli atbalstīja, un tātad faktiski kontrolēja, ekonomiskie grupējumi. Faktiski notika Tautas varas UZURPĀCIJA.
Avīzē “Mūsu Zeme” 2001.g. jūlijā bija publicēts jurista, tiesību zinātņu doktora J.Rozenberga atzinums: “...Augstākā Padome, nebūdama Latvijas Republikas likumdevēja institūcija, nevarēja grozīt Latvijas Republikas likumu. Vēl jo vairāk tai nebija tiesību ietvert tajā normas, kas bija pretrunā ar Satversmi.”
Turklāt Satversmes tiesa savulaik ir pateikusi (2007. gada 29. novembra sprieduma lietā Nr. 2007-10-0102): „AP tika ievēlēta daļēji brīvās vēlēšanās un nebija kompetenta izlemt jebkuru jautājumu, jo pauda ne tikai Latvijas pilsoņu, bet arī citu Latvijas PSR iedzīvotāju politisko gribu.”
Vairākus gadu desmitus Latvija ir formāli brīva un neatkarīga valsts, kurā valsts pārvaldes degradācija straujāk un straujāk uzņem apgriezienus. Daudzu bijušo un pašreizējo Saeimas un pašvaldību deputātu un izpildvaras amatpersonu darbu raksturo nebeidzamas intrigas, neiedomājama, drīzāk ciniska, augstprātība pret Latvijas iedzīvotājiem, personīgo interešu risināšana uz nodokļu maksātāju rēķina, nemitīgie korupcijas skandāli, neremdināma alkatība, morālā degradācija, visatļautība un valsts (precīzāk būtu teikt tautas) apzagšana (mūsdienās funkcionāri to gan sauc par neracionālu izlietošanu). Tautas varas uzurpatori ir veiksmīgi izveidojuši savu valsts pārvaldes modeli, kurā amatos tiek iecelti tikai „savējie” un kam piemīt visas iepriekšminētās raksturiezīmes, ka arī egoisms un nespēja domāt valstiski.
Tāpēc Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas politikā dominē ekonomisko grupējumu kontrolēto politisko partiju ielikteņi visās valsts pārvaldes struktūrās, un ar ekonomisko grupējumu finansējumu tiek atbalstīta arī grupējumiem vēlamo cilvēku nonākšana Saeimas un pašvaldību deputātu krēslos.
Esmu pārliecināts, ka Latvijas iedzīvotāju lielākā daļa piekritīs teiktajam, ka daudzi Saeimas deputāti un daudzas valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonas ir zaudējuši tautas uzticību un daudzas valsts iestādes nelietderīgi izmanto (precīzāk –nesodīti izsaimnieko) nodokļu maksātāju līdzekļus.
Politika, kuru realizē deputāti un atbildīgās valsts amatpersonas, ir prettautiska, tā neveicina tautas labklājības pieaugumu, un nenodrošina Latvijas iedzīvotājiem elementārās sociālās garantijas. Šīs bezatbildīgas politikas rezultātā ir katastrofāli palielinājies Latvijas parāds un ir izveidojusies sabiedrības dziļa sašķeltība bagātajos un trūcīgajos, kuri nevis dzīvo cilvēk-cienīgu dzīvi, bet gan eksistēt uz elementārās izdzīvošanas robežas.
Šādā Latvijas tautas „kalpu” apzinātā rīcība ir ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 25. panta 1.daļas [1] klaja ignorēšana.
Tas viss skaidri norāda uz to, ka iesāktais totalitārā komunistiskā režīma genocīds pret Latvijas tautu turpinās, atšķirība ir tikai izpildes formā. Brutālu fizisku cilvēku iznicināšanas vietā pašmāju „Pašizredzēto” Kangaru banda izmanto ekonomiskā genocīda formu. Rezultāts ir viens un tas pats – Latvija neatgriezeniski zaudē savus dēlus un meitas.
Cik ilgi vēl?! Cik ilgi tā tas turpināsies?! Cik ilgi cilvēki Latvijā tiks pazemoti un diskriminēti?! Atbilde ir vienkārša. Tik ilgi cik iedzīvotāji pazemīgi kurnēs savās pagultēs. Vai nav gana?
Domāju, ka tautas lielākā daļa grib, bet nezina, kā panākt izmaiņas. Tauta joprojām cer, ka politiķi beigs nodarboties ar vieglas uzvedības politiskajiem darījumiem un sāks risināt samilzušās valstiskās problēmas. Var droši teikt, ka viņi to sāks darīt tikai tad, kad tauta viņus piespiedīs to darīt.
Un Tauta to var panākt, tikai aktīvi iesaistoties deputātu, valsts amatpersonu un ierēdņu kontrolē.
Cien. Latvijas iedzīvotāji!
Uzskatu, ka Latvijas attīstību un Latvijas iedzīvotāju labklājības izaugsmi var nodrošināt tikai attīstīta uzņēmējdarbības vide katrā pilsētā un novadā, ekonomiskā un sabiedriskā dzīvē aktīvi Latvijas iedzīvotāji, izglītota un iniciatīvu pilna, radoša jaunatne.
Uzskatu, ka liela uzmanība ir jāvelta daudzbērnu ģimenēm, vientuļām mātēm, pensionāriem, invalīdiem un ir jāveicina tautiešu atgriešanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.
Uzskatu, ka Saeimas deputātiem, pašvaldību deputātiem un visām Latvijas izpildvaras amatpersonām ir bez jebkādām atrunām jāievēro šādi postulāti:
Latvijas tautas vairākuma griba ir vienīgais politisko lēmumu avots.
Viens likums – viena Taisnība visiem.
Uzskatu, ka tikai sociālā taisnīguma, solidaritātes un tiesiskuma principu konsekventa realizēšana valstī nodrošinās pakāpenisku visu iedzīvotāju dzīves līmeņa izaugsmi, stiprinās Latvijas valstiskos pamatus un latviešu nacionālo pašapziņu.
Svarīgākās lietas, kuras ir bez kavēšanas jārisina.
1) Valsts pārvaldes reforma.
- Jāsamazina ierēdņu skaits un jāizvērtē valsts pārvaldes institūciju funkcijas un to skaits. Tai ir jābūt skaitliski nelielai, bet darbaspējīgai.
- Jāsamazina padomdevēju un juristu (ministrijās departamenti, citās valsts institūcijās nodaļas, utt.) armija, kuras padomu efektivitāte ir apšaubāma.
- Jāsamazina valsts institūciju skaits, kurām ir dublējošas funkcijas.
2) Likumdošana.
- Likumos ir jānosaka deputātu un amatpersonu personīga atbildība par pieņemtajiem lēmumiem (tai skaitā materiālā).
- Jāpanāk izmaiņas Krimināllikumā, ir jānosaka, ka Noilgums nav piemērojams valsts pārvaldē pastrādātajiem noziegumiem (pārvaldei piešķirto līdzekļu izsaimniekošana un piesavināšanās un to izmantošana Tautas kalpu Veiksmes stāstu veidošanai).
- Jāizvērtē visi spēkā esošie likumdošanas akti, kuri neatbilst vai ir pretrunā ar tautas vairākuma interesēm. Visi likumdošanas akti, kuri neatbilst tautas vairākuma interesēm ir jāpārskata vai jāatceļ (OIK, NIN aprēķināšanas metodika, utt.)).
- Jāveicina jauno ģimeņu atgriešanās laukos.
- Ir jāveicina tautiešu re-emigrācija.
- Jāveic Latvijas rūpniecības integrēšana NATO un ES militārās rūpniecības kompleksā, un ir aktīvāk jāiesaista Zemessardze Latvijas iekšējās drošības garantēšanā.
Paralēli cittautiešu, kuri ciena un atbalsta latviešu tautu, integrācijai Latvijas sabiedrībā ir jāizstrādā likumi Latvijai un latviešu tautai naidīgu politisko partiju aktīvistu izraidīšanai no Latvijas.
Jāveic vecāku pabalsta indeksāciju.
Ir jāgarantē brīvpusdienu pieejamība skolēniem un vides pieejamība invalīdiem.
Ir jāpanāk esošās vēlēšanu sistēmas maiņa uz mažoritāro vai jaukto (Taivānas piemērs) vēlēšanu sistēmu.
Tautas vēlēts prezidents – tikai tad, ja prezidentu ievēl Latvijas pirmās brīvvalsts pilsoņi un viņu pēcnācēji.
Ir jāsamazina PVN pirmās nepieciešamības pārtikas precēm un medikamentiem. Paralēli tam ir jārada mehānisms, kādā veidā valsts pārvalde var ierobežot TIRGOŅU vēlmi gūt papildpeļņu uz PVN samazinājuma rēķina.
Ir jāsamazina PVN energoresursiem un pakalpojumiem (siltumapgāde, ūdens apgāde un kanalizācija).
Satversmes 111.pants nosaka - valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.
Tas nozīmē to, ka valsts pārvalde ir ATBILDĪGA arī par to, ka Latvijā maznodrošinātie, invalīdi, hroniskie slimnieki var atļauties iegādāties nepieciešamos medikamentus. Faktiski valsts pārvalde savu pienākumu ir atdevusi privātfirmu rokās, kuras, izmantojot savu monopolstāvokli, uztur nesamērīgi augstas medikamentu cenas.
Risinājums – valsts pārvaldītu aptieku tīkla izveidošana, lai nodrošinātu lētāku zāļu pieejamību.
Visu iepriekš minēto problēmu/jautājumu un virknes svarīgu, šajā sarakstā neminēto, problēmu/jautājumu (nodokļi, utt.) veiksmīgai risināšanai ir nepieciešams veicināt Latvijas pilsoņu aktīvu iesaistīšanu valsts pārvaldē (pirmkārt, valsts pārvaldē strādājošo darba kontrolē, lai tas atbilstu Tautas vairākuma interesēm, nevis šauras sabiedrības grupas interesēm).
Tikai kopā mēs varam:
- iegrožot politisko partiju Latvijas sabiedrības šķeltniecisko darbību, izmantojot sen pārbaudītu „Skaldi un valdi” principu;
- pārtraukt negodīgu politiķu dominanci Latvijas politikā;
- panākt politiķu, valsts (arī pašvaldības) amatpersonu politiska un finanšu rakstura personīgās atbildības par pieņemtajiem lēmumiem principa realizēšanu Latvijā;
- panākt sociāli taisnīgas un latviskas Latvijas izveidi, kurā galvenā pamatvērtība ir CILVĒKS.
Cien. tautiete/God. tautieti!
Tu esi saimnieks šajā zemē, un Tavs pienākums ir aizstāvēt latviešu tautas likumīgās tiesības dzīvot attīstītā, latviskā Latvijā. Saeimas un pašvaldību deputātu ievēlēšana ir katra pilngadību sasniegušā pilsoņa PIENĀKUMS un ATBILDĪBA.
Saules mūžu Latvijai un latviešu tautai! Labklājību visiem labas gribas cilvēkiem, kuri mīl Latviju un ar cieņu izturas pret latviešu tautu, valodu un latviešu tautas kultūrvēsturisko mantojumu!
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
