Mēģinot glābt situāciju, Gerharda ministrija nāk klajā ar "neslepenu" ziņojumu par Peru braucienu

"Kopsavilkums par Latvijas dalību Klimata pārmaiņu konferencē Limā, Peru 2014. gada 1.-14. decembrī

ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk - Konvencija) līgumslēdzēju pušu konferences 20.sesija (COP) un Kioto protokola līgumslēdzēju pušu sanāksmes 10.sesija (CMP), Līgumslēdzēju pušu Pakļautās izpildinstitūcijas (SBI) 41.sesija, Zinātniskās un tehnoloģiskās konsultatīvās padomes (SBSTA) 41.sesija un īpašās darba grupas par Durbanas Paplašinātās rīcības platformas (ADP) 2.sesijas 7. Turpinājums (turpmāk - Klimata konference) notika 12 dienas, bet, ieskaitot sagatavošanās sanāksmes, klimata konference ilga 15 dienas.

Klimata konferencē darbs notika 5 paralēlās sarunu plūsmās un katrā no tām ik dienu paralēli notika vairākas sanāksmes. Papildus, notika arī ES iekšējās sanāksmes katrā no jautājumu blokiem. Paralēli norisinājās arī valstu grupu sanāksmes, bilaterālās tikšanās, paralēlie pasākumi (side-events).

Latvijas delegācija Klimata konferencē kopumā apmeklēja ap 430 dažāda ilguma sanāksmes (sākot no relatīvi īsām 30 minūšu sanāksmēm līdz pat sanāksmēm, kas ilga visu dienu, un pēdējās dienās arī nakts laikā) visu darba plūsmu ietvaros (COP, CMP, ADP, SBI, SBSTA), kā arī divpusējās tikšanās, neformālās konsultācijas un Eiropas Savienības (ES) iekšējās koordinācijas sanāksmes u.c. Katras dienas beigās Latvija kā ienākošā prezidentūra piedalījās arī ES galveno sarunu vedēju sanāksmēs, kurās tiek novērtēta aizgājusī diena un izlemti dažādi stratēģiskie sarunu jautājumi. Latvijas delegācijas pārstāvji piedalījās ES ekspertu grupu sanāksmēs (EGI, EGA, LEX, SCIENCE, EGMIT, EGMEX, AFOLU), kurās notiek saturiskā ES viedokļa sagatavošana. Latvijas delegācijas pārstāvjiem, kuri prezidentūras laikā uzņemsies ekspertu grupu vadību un koordinēšanu, Klimata konferences iznākums noteica darba kārtību prezidentūras laikā. Ņemot vērā ES dalībvalstu lielo interesi, Latvijas pārstāvji organizēja un piedalījās daudzās divpusējās un daudzpusējās sarunās ar ES dalībvalstu pārstāvjiem, lai skaidrotu Latvijas prezidentūras ES Padomē prioritātes un darba programmu, kā arī izzinātu citu dalībvalstu viedokļus un intereses.

Ņemot vērā dažādo līmeņu (t.sk. augsta līmeņa) sanāksmju norisi konferences laikā, bija nepieciešama Latvijas delegācijas pārstāvniecība ne vien ekspertu, bet arī politiskajā līmenī. Klimata konferences laikā Latvijas delegācija pakāpeniski pārņēma pienākumus no Itālijas kā ES Padomes prezidentūras. Latvija ne vien aktīvi iesaistījās ES komandas darba sagatavošanā, bet arī tiešā veidā jau piedalījās ES sarunu vedēju darba koordinēšanā. Latvijas pārstāvji koordinēja ES darbu COP, CMP un SBI plūsmās un katru dienu plānoja ES sarunu vedēju darbu šajās plūsmās, veidoja statusa pārskatus par sarunu progresu u.tml. Papildus, ņemot vērā Eiropas Komisijas lūgumu, Latvijas pārstāvji palīdzēja arī ES vadošo sarunu vedēju darba organizēšanā un koordinēšanā.

Delegācijas dalībnieku specifiskie uzdevumi Klimata pārmaiņu konferencē:

Alda Ozola delegācijas vadība, prezentācijas sniegšana atbildēšana uz publiski sesijā uzdotajiem jautājumiem par Latvijas progresu siltumnīcefekta gāzu emisiju mērķu sasniegšanā.

Ilze Prūse - delegācijas vadība, viedokļa sagatavošana un sniegšana Latvijas delegācijas un 2015.gada I pusgada Prezidentūras vārdā. Prezentācijas sagatavošana un atbalsta sniegšana atbilžu sniegšanā uz publiski Latvijai uzdotajiem jautājumiem. Dalība divpusējās ES sanāksmēs ar citām valstīm un valstu grupām. Dalība ES koordinācijas sanāksmēs. Latvijas prezidentūras formālā prezentēšana ES koordinācijā un prezidentūras prioritāšu un ieceru pārrunāšana ar ES dalībvalstīm. Piedalīšanās ADP sesijās, kā arī COP un CMP sesijās, paralēli notiekošajos ar starptautiskajām sarunām saistītajos pasākumos.

Elīna Baltroka - dalība ES koordinācijas sanāksmēs, dalība ES sarunu vedēju un galveno runātāju koordinācijas sanāksmēs. Iepazīšanās ar esošajiem koordinatoriem, lai precizētu uzdevumus Latvijas prezidentūras laikā. Dalība ADP sesijās, ES ekspertu grupas par tālāko rīcību (EGFA) darba plānošana sadarbībā ar grupas ekspertiem.

Ilze Vonda - Latvijas delegācijas darba koordinēšana un dienas kārtību veidošana, nepieciešamo izmaiņu operatīvā koordinēšana. Dalība ES koordinācijas sanāksmēs. Dalība ES juristu grupas (LEX) sanāksmēs un tās darba plānošana 2015.gadam. Dalība SBI un SBSTA plūsmas sanāksmēs.

Elīna Reihmane - ES sarunu vedēju darba koordinēšana COP plūsmā (ES līmenī), t.i. iesaiste Itālijas prezidentūras komandā. Pēc Eiropas Komisijas lūguma - atbalsts ES vadošo sarunu vedēju darba organizēšanā. Dalība COP un ADP sesijās.

Gusts Zustenieks - dalība SBSTA un SBI plūsmu ietvaros notiekošajās sanāksmēs par finansēm un UNFCCC budžeta jautājumiem. ES ekspertu grupas par budžetu (CG- BUDGET) darba plānošana, konsultējoties ar grupas ekspertiem.

Maija Križmane - ES sarunu vedēju darba koordinēšana SBI plūsmā (ES līmenī), t.i. iesaiste Itālijas prezidentūras komandā. Dalība SBI sesijas ietvaros notiekošajās sanāksmēs, MA sanāksmēs.

Sofija Grīnvalde - dalība SBI un SBSTA plūsmu ietvaros notiekošajās sanāksmēs par tirgus mehānismiem. Dalība ES ekspertu grupā par mehānismiem (CG-MEX) un ES ekspertu grupā par mazināšanu (EGMIT), šo ekspertu grupu turpmākā darba plānošana, konsultējoties ar grupu ekspertiem.

Agita Gancone - prezentācijas sagatavošana un dalība MA sanāksmē. Dalība SBSTA sanāksmēs par ziņošanu un uzskaiti. Dalība ES ekspertu grupā par ziņošanas jautājumiem (CG-REP) un tās turpmākā darba plānošana, konsultējoties ar grupas ekspertiem.

Ieva Bruņeniece - dalība SBI un SBSTA sanāksmēs par pielāgošanās un zinātnes jautājumiem. Dalība ES ekspertu grupās par adaptāciju (EGA) un zinātni (CG-SCIENCE), šo ekspertu grupu turpmākā darba plānošana, konsultējoties ar grupu ekspertiem.

Klimata konferencē nozīmīgākie apspriestie jautājumi:

1) Iecerēto nacionāli nosakāmo emisiju samazināšanas saistību (intended nationally determined contributions, INDC) un pirms — 2020 ambīciju palielināšanas potenciāla lēmums;

2) 2015. gada vienošanās teksta elementi;

3) Jautājumi, kas saistīti ar klimata finansēšanu un fondiem (SCF, LDCF, GEF, GCF, LTF);

4) Ziņošana (tajā skaitā Kioto protokola 2. perioda ziņošanas, uzskaites un pārskata jautājumi); jautājums tiks skatīts SBSTA 42. sesijā Bonnā, Latvijas prezidentūras laikā.

5) Daudzpusējā novērtēšana;

6) Esošie (JI, CDM) un jaunie (NMM, FVA, NMA) Kioto protokola un Konvencijas mehānismi;

7) Reaģēšanas līdzekļi (response measures); jautājums tiks skatīts SBI 42. sesijā Bonnā, Latvijas prezidentūras laikā.

8) Zaudējumi un postījumi (loss and damage); jautājums tiks skatīts SBI 42. sesijā Bonnā, Latvijas prezidentūras laikā.

9) 2013.-2015. gada pārskats (tajā skaitā IPCC 5. ziņojums);

10) Nacionālie pielāgošanās plāni;

11) Mežsaimniecības jautājumi;

12) Zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas jautājumi.

Klimata konference bija pēdējais ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām pilnais forums pirms 2015. gada, kad Parīzē plānots pieņemt vienošanos par klimata pārmaiņu ierobežošanu pēc 2020.gada (turpmāk - Parīzes vienošanās). Tādējādi Limā bija obligāti jāpanāk reāls progress vienošanās teksta izstrādē. Darbs Klimata pārmaiņu konferences laikā galvenokārt noritēja, balstoties uz ADP plūsmas līdzpriekšsēdētāju sagatavotajiem Pušu viedokļu kompromisu lēmuma projektiem.

Divas dienas pēc klimata konferences oficiālā noslēguma Puses vienojās par lēmumu „Limas sauciens klimata pasākumiem" (Lima Call for Climate Actiori). Ar šo lēmumu esošais līdzpriekšsēdētāju elementu teksts tika apstiprināts kā 2015. gada vienošanās melnraksta teksts. Šīs ir būtisks solis ceļā uz klimata konferenci Parīzē 2015. gadā. Lēmums aicina samazināšanas saistības aprakstīt skaidrā un caurskatāmā veidā, kā arī norāda uz nepieciešamību, balstoties uz par saistībām iesniegto informāciju, spēt izvērtēt iespējas novērst globālās temperatūras pieaugumu 2°C robežās.

Paralēli „Limas saucienam klimata pasākumiem" klimata konferencē tika pieņemta arī virkne citu nozīmīgu lēmumu, t.sk. ministru deklarācija par izglītošanas un informēšanas nozīmīgumu un tika panākts progress pielāgošanās klimata pārmaiņām jautājumu attīstīšanā, finansējuma mobilizēšanā attīstības valstīm, valstu rīcības caurskatāmības nodrošināšanā (daudzpusējā novērtēšana) u.c.

Limas klimata konference bija izšķiroši nozīmīga starptautisko klimata jautājumu darba kārtības noteikšanai Latvijas prezidentūras laikā. Limā tika nolemts, kādi iesniegumi 2015. gada pirmajā pusē jāgatavo iesniegšanai ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam (atbildīga būs Latvijas prezidentūra). Klimata pārmaiņu konferences saturs un rezultāti noteica Latvijas prezidentūras laikā organizējamo sanāksmju saturu un uzdevumus darbam ekspertu grupās, t.sk., to, kādi pozīciju dokumenti ir jāgatavo un kāds varētu būt to saturs, kādas divpusējās tikšanās ES vārdā nepieciešamas u.c.

Papildus klimata sarunām Limas klimata konferences laikā pirmās nedēļas laikā paralēli starptautiskajām klimata sarunām pirmo reizi Kottvencijas un Kioto protokola vēsturē notika valstīm noteikto mērķu sasniegšanas daudzpusējās novērtēšanas process (MA). Šajā novērtēšanā savus mērķus un progresu to sasniegšanā aizstāvēja arī Latvija. Pēc savas prezentācijas Latvija saņēma jautājumus no vairākām pasaules valstīm, tajā skaitā Ķīnas, Brazīlijas un Austrālijas. Klātesošie Latvijas prezentāciju novērtēja ļoti pozitīvi. MA ir daļa no jaunizveidotās starptautiskā novērtējuma un pārbaudes (IAR) procesa, attīstītajām dalībvalstīm, kas ir noteikts ar Līgumslēdzēju pušu konferences lēmumiem. Latvijas prezidentūras laikā 2015. gada jūnijā notiks otrā daļa daudzpusējam novērtējumam atlikušajām 14 ES dalībvalstīm (BE, BG, CZ, EE, DE, EL, IE, LT, MT, PL, RO, SK, SI, UK). Latvijai būs jānodrošina dalībvalstu koordinācija par atbilžu sagatavošanu uz uzdotajiem jautājumiem un iekļaujamo informāciju prezentācijās, kas saistīta ar kopējo Eiropas Savienībai noteikto mērķa sasniegšanu."

Novērtē šo rakstu: