Iesaki rakstu: 
Aviokompānijas airBaltic padomei uzdots sagatavot priekšlikumus akcionāru līguma grozījumiem, lai palielinātu valsts interešu pārstāvību. Tikmēr Bertolts Fliks kopā ar turku TAV vēl vakar gatavojās viesoties pie premjera Valda Dombrovska, taču šorīt jau nāca ziņa, ka turki pie premjera došoties vieni paši.
Gatavo līguma grozījumus
Nacionālās lidsabiedrības airBaltic vadītājam Flikam, visticamāk, nāksies samierināties ar to, ka viņa kā vienīgā airBaltic valdes priekšsēža un uzņēmuma līdzīpašnieka pilnvaras tiks ierobežotas.
Pietiek no drošiem avotiem valdībā zināms, ka tiek gatavoti jauni priekšlikumi grozījumiem par valsts interešu ierobežošanu asi kritizētajā, bijušā satiksmes ministra Aināra Šlesera (Par labu Latviju) parakstītajā airBaltic akcionāru līgumā.
Grozījumiem jāparedz, kā sašaurināt lidsabiedrības valdes, tas ir - Flika pilnvaras un attiecīgi kā paplašināt to jautājumu loku, kuru izlemšanai Flikam nepieciešama airBaltic padomes piekrišana.
Šādas akcionāru līguma izmaiņas ļautu palielināt valsts kā lielākā airBaltic akcionāra (52,6%) kontroli un ietekmi pār Flika kā vienīgā valdes locekļa vadīto lidsabiedrību.
Tiekas ar premjeru
Tikmēr piektdien bija paredzēta Flika un Turcijas kompānijas TAV Airport Holding pārstāvju vizīte pie premjera Valda Dombrovska (Vienotība). Tās laikā bija iecerēts pārrunāt valsts a/s Lidosta Rīga modernizācijas projektu, kura īstenošanu valdība uzticējusi airBaltic. Turcijas kompānija lidostas modernizācijas projektā ir airBaltic sadarbības partnere, TAV ir arī uzvarējusi konkursā par lidostas komercplatību iznomāšanu. Taču šorīt kļuva zināms, ka Fliks kopā ar turkiem pie premjera tomēr nedosies, - par to, kāpēc pieņemts šāds lēmums, pagaidām precīzu ziņu nav.
Lidostas modernizācijas projekta (paredz arī jauna pasažieru termināļa būvniecību) izmaksas lēstas 90 – 110 miljonu eiro apmērā. Tiekoties ar premjeru, iespējams, tiks skarts arī jautājums par izmaiņām airBaltic akcionāru līgumā un jautājums par 9,136 miljonu latu vērtā airBaltic zīmola atgūšanu (pieder Flika uzņēmumam Baltijas aviācijas sistēmas) lidsabiedrības īpašumā.
Mazinātu Flika varu
Uzdevums sagatavot priekšlikumus izmaiņām airBaltic līgumā dots lidsabiedrības padomei, kas pašlaik ir vienīgā institūcija, ar kuras starpniecību valsts kā airBaltic īpašniece var nodrošināt savu interešu pārstāvību.
Pietiek zināms, ka, lai spēcinātu valsts pozīcijas akcionāru līguma grozījumu sagatavošanai, airBaltic pārvaldības auditēšanai pieaicināti konsultanti, auditorfirma PricewaterhouseCoopers.
Priekšlikumus akcionāru līguma grozījumiem airBaltic padome varētu izskatīt kādā no tuvākajām padomes sēdēm. Paredzams, ka pēc tam priekšlikumi par izmaiņām akcionāru līgumā tiks iesniegti izskatīšanai valdībā. Tas nepieciešams, lai valdība Satiksmes ministrijai kā airBaltic valsts akciju turētājai dotu mandātu sarunu sākšanai ar Flikam piederošo uzņēmumu Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) par akcionāru līguma grozījumiem.
Neoficiāli zināms, ka jaunajos līguma grozījumos padome ieteiks palielināt to jautājumu skaitu, kuru izlemšanai lidsabiedrības valdei (vienpersoniski pārstāv Fliks) nepieciešama padomes atļauja. Sagaidāms, ka šo jautājumu loku valsts piedāvās tuvināt ar bijušo airBaltic līdzīpašnieku, skandināvu lidsabiedrību SAS (2009.gada janvārī Fliks par 47 miljoniem latu nopirka SAS piederošos 47,2% airBaltic akciju) noslēgtajam akcionāru līgumam. Tas nozīmē, ka padome varētu ieteikt mainīt arī Šlesera parakstītajā līgumā noteikto, ka airBaltic valde bez saskaņošanas ar padomi ir tiesīga izlemt par darījumiem līdz 10 miljoniem eiro.
Pietiek jau rakstīja - līgums ar SAS noteica, ka bez padomes akcepta lidsabiedrības valde varēja izlemt tikai par darījumiem līdz 3 miljoniem dolāru. Turklāt līgums ar SAS paredzēja, ka bez padomes akcepta valde nedrīkst slēgt investīciju līgumus, kuru summa pārsniedz vienu miljonu dolāru. Padomes priekšsēža vietu līgums ar SAS paredzēja Latvijas pusei.
Fliks varētu piekāpties
Lai panāktu airBaltic akcionāru līgumu izmaiņas un valsts interešu nostiprināšanu, grozījumiem līgumā ir jāpiekrīt arī otram airBaltic akcionāram - Flikam piederošajai BAS.
Pavasarī, veicot izmaiņas akcionāru līgumā, valstij nekādus būtiskus grozījumus neizdevās panākt, jo vienīgais, kam Fliks piekrita, bija airBaltic valdes locekļu skaita samazināšana līdz vienam, un vēl tas, ka valsts pārstāvjiem lidsabiedrības padomē ir tiesības iebilst pret BAS nominēto valdes pārstāvi. Pēc šo grozījumu veikšanas Fliks kā BAS īpašnieks airBaltic valdē nominēja sevi, savukārt valsts pārstāvjiem nebija ko iebilst.
Tas, ka tagad Šlesera parakstītā akcionāru līguma grozīšana varētu izdoties, lielā mērā skaidrots ar PLL zaudējumu vēlēšanās, kas Flikam licis gludināt konfliktu ar valdības kodolu - apvienību Vienotība.
Ar pašu Fliku Pietiek ceturtdien neizdevās sazināties, uz zvaniem viņa tālrunis neatbildēja.
Prokuratūrā aizvien bez rezultātiem
Tikmēr Ģenerālprokuratūra aizvien turpina Dombrovska septembra nogalē rosināto pārbaudi par Šlesera parakstītā airBaltic akcionāru līguma atbilstību valsts interesēm.
Pietiek zināms, ka pārbaudi veic Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departaments, ko vada virsprokurors Juris Pēda. Pēc prokuratūras preses pārstāvja Andreja Vaska sniegtās informācijas, pagaidām nav zināms, kad pārbaude tiks pabeigta.
Iespējams, nākamās nedēļas beigās premjeram par to prokuratūra sniegs ziņojumu.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
