Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sabiedrības integrācijas un saliedētības speciāliste un valdības padomniece šajos jautājumos Ēlertes kundze publiski ir paziņojusi, ka referendums par eiro ieviešanu Latvijā būšot kaitējošs latviešu tautai, tas būšot kā balsojums pret latviešu valodu pērnā gada februārī. Gribu uzsvērt, ka tā ir visciniskākā demagoģija un meli!

Vai tad Dānijas valdība 2000. gadā, rīkojot referendumu par valsts pievienošanos eirozonai, centās kaitēt savai tautai, savai valodai un valsts attīstībai? Vai tad Zviedrijas valdība, ļaujot tautai lemt par eiro ieviešanu 2003. gada referendumā, centās kaitēt savas zemes uzņēmējiem un iedzīvotājiem? Vai cilvēki, kuri aģitēja gan par, gan pret eiro pirms tautas nobalsošanas šajās valstīs, bija pret savu nāciju un valodu?

Protams, nē! Jo, ja tādi būtu bijuši šo divu ziemeļvalstu politiķu nodomi, tad šodien ne Dānija, ne Zviedrija nebūtu vienas no Eiropas pārtikušākajām valstīm. Jāpiebilst, ka gan Dānijas, gan Zviedrijas tautas referendumos noraidīja pāreju uz eiro.

Vai Polijas un Čehijas līderi, kuri, ieklausoties savas tautas nospiedošā vairākuma viedoklī, ieklausoties cilvēku vēlmēs, ir paziņojuši, ka tuvākajā laikā nepievienosies eirozonai, ir savas tautas ienaidnieki? Polijas prezidents Broņislavs Komarovskis pagājušajā gadā ir teicis: „Polija nelēks baseinā, kurā nav ūdens. Mēs pievienosimies eirozonai tikai tad, kad tā būs atrisinājusi savas problēmas.”

Čehijas prezidents Vāclavs Klauss neapstrīdami ir viens no savas valsts viscienījamākajiem cilvēkiem. Tieši viņam un Vāclavam Havelam ir vislielākie nopelni Čehijas kā neatkarīgas un nacionālas valsts izveidošanā. Taču Klauss vienlaikus ir viens no slavenākajiem eiro skeptiķiem. Tieši pateicoties viņa autoritātei, Čehija ir tālu no eirozonas. Un, pateicoties savu līderu tālredzīgajai politikai, gan Polijas, gan Čehijas ekonomikas ir stabilas un augošas. Ja kāds Polijā vai Čehijā apgalvotu, ka valsts vadītāji tikai tāpēc, ka viņi ir pret eiro ieviešanu, ir savas tautas ienaidnieki, šādu cilvēku labākajā gadījumā uzskatītu par traku.

Šis ir kārtējais klajais smadzeņu skalošanas mēģinājums, kurā mēs pavisam skaidri redzam - ir sākusi strādāt „eiro par katru cenu” propagandas mašīna, lai piemānītu cilvēkus un morāli nospiestu citādāk domājošos politiķus. Un te nu jāsaka – visu cieņu Nacionālās apvienības deputātam Jānim Dombravam par to, ka viņš saskaņā ar savu pārliecību Saeimā nobalsoja PRET Eiro ieviešanas likumu, - viņu Vienotība grib „tiesāt” par viņa drosmīgo rīcību. Manuprāt, ir vienkārši smieklīgi pārmest Nacionālās apvienības pārstāvim, ka viņš ir it kā balsojis pret savu tautu.

Nacionālā apvienība, aizstāvot sava biedra tiesības, paziņoja: „Deputāts ir morāli atbildīgs par savu rīcību. Deputāts nevar aizbildināties ar valdības pārstāvju, partiju vai citu personu spiedienu, lai attaisnotu balsojumu pret savu sirdsapziņu.” Un viņiem ir pilnīga taisnība. Tas ir nožēlojami, ka Vienotībai, kura deklarējusi atklātību un tiesiskumu, ir iebildumi un pārmetumi pret sirdsapziņas balsojumu.

Un tā jau nav pirmā reize. Tieši tāpat Vienotības vadība centās apkarot Nacionālās apvienības pamatoto un stingro prasību – palielināt finansējumu demogrāfijas veicināšanas programmai, kura ir tik svarīga, domājot par mūsu tautas izdzīvošanu un saglabāšanu tepat – Latvijā. Tā ir Vienotības liberālā un kosmopolītiskā, uz skaitļiem un cipariņiem, bet ne cilvēkiem orientētā politika, kas novedusi pie tā, ka trīssimt tūkstoši mūsu valsts iedzīvotāji ir Latviju pametuši, ka joprojām esam trešā nabadzīgākā valsts Eiropas Savienībā, aiz sevis atstājot vien Bulgāriju un Rumāniju.

Tāpēc šobrīd ir svarīgi nepievienoties eirozonai, lai mūsu tauta netiktu ierautu vēl lielākā parādu jūgā, kas pieaugtu, glābjot Savienības dienvidvalstis – Grieķiju, Portugāli un Spāniju no ekonomiskajām krīzēm, kas radušās viņu pašu nesamērīgu tēriņu dēļ. Pārejot uz eiro, cenu kāpuma dēļ vislielākie zaudētāji būtu tieši tie mūsu iedzīvotāji, kuri nevar lepoties ar pārtikušu, nodrošinātu dzīvi un lieliem ienākumiem. Lai arī valdība to zina, tā nesteidz palielināt algas un neindeksē pensijas.

Ēlertes kundzes paziņojums ir kārtējais varas mēģinājums nerēķināties ar savu tautu un apturēt iespēju cilvēkiem paust savu gribu, balsojot referendumā. Viņa labākajās padomju propagandas un PSKP partijas tradīcijās cenšas izveidot ienaidnieka tēlu - visi, kas nedomā kā valdošie, ir ienaidnieki, un tos ir jācenšas nomelnot. Viņasprāt, ir jāsarīda savā starpā latvieši, nemaz jau nerunājot par cittautiešiem.

Pašlaik, liekot atteikties no savas naudas, valdība mūs ar varu tuvina Eiropas Savienotajām valstīm. Atjaunotajā Latvijā kopā ar latu jau ir uzaugusi viena paaudze. Viņi ir auguši, klausoties vecvecāku stāstus par brīvvalsti un cīņām, par sudraba pieclatnieku, kas tika nodots no paaudzes paaudzei kā svēts talismans, dārgums un piemiņa par tiem tālajiem un dramatiskajiem laikiem.

Domājot par Latvijas valstiskuma simboliem, mēs domājam par karogu, himnu, latviešu valodu un arī par savu latu. Šobrīd mūs spiež atteikties lata. Un paraudzīsimies tālākā nākotnē. No kā tad Eiropas birokrāti un pašu vietvaldīši mūs aicinās atteikties rīt vai parīt? Varbūt no mūsu karoga, himnas vai valodas? Un, lai tas nenotiktu, mums šodien ir jāceļas un jāaizstāv savs LATS, jāaizstāv tāpat, kā pirms gada februāra spelgoņā mēs aizstāvējām savu valodu referendumā. Pievienošanās eirozonai 2014. gada 1. janvārī apliecinās tikai to, ka esam gatavi atdot daļu no savas valsts neatkarības. Tāpēc aicinu valdību nedzīt vēl dziļāku ķīli starp varu un tautu, bet saskaņā ar Satversmes garu, ieklausīties tautas gribā un ļaut tai par šo jautājumu lemt referendumā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...