Iesaki rakstu: 
Pašreizējā iekšlietu ministra Riharda Kozlovska viesnīcu biznesam patiešām varētu būt pienākušas beigas - pēc tam, kad Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2013. gada augustā sāka maksātnespējas procesu ministra daļējā īpašumā esošajai SIA BBF Consulting, kurai līdz šim piederējusi viesnīca Days Hotel Riga VEF Rīgā, Brīvības ielā 199c, nu maksātnespējas administrators Valdis Ulmanis izsludinājis viesnīcas pārdošanu.
2013. gada 16. augustā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa SIA BBF Consulting maksātnespējas procesu sāka pēc uzņēmuma kreditores - SIA CS5 pieteikuma. Saskaņā ar SIA CS5 grāmatvedības datiem tai pastāvēja prasījuma tiesības pret SIA BBF Consulting par 64 187 latiem.
Šo prasījuma tiesību pamatā bija fakts, ka BBF Consulting nebija apmaksājis SIA Sunny veselus 79 izrakstītus rēķinus un starp SIA Sunny un SIA CS5 tika noslēgts cesijas līgums par prasījuma tiesību pret SIA BBF Consulting nodošanu SIA CS5.
2013.gada 18.jūnijā parādniekam ticis iesniegts brīdinājums par nodomu iesniegt SIA BBF Consulting maksātnespējas procesa pieteikumu, uz ko Kozlovska uzņēmums bija sniedzis atbildi, norādot, ka tam ir finansiālas grūtības, kuras tikšot atrisinātas.
Taču parāds tā arī nav ticis samaksāts, un SIA CS5 lūdza tiesu pasludināt SIA BBF Consulting maksātnespējas procesu. Tiesa arī atzina, ka kreditora iesniegtais maksātnespējas procesa pieteikums ir pamatots un apmierināms, par BBF Consulting administratoru ieceļot Ulmani.
Taču Lursoft datu bāze rādīja, ka faktiski visi it kā notikušie parādu piedziņas mēģinājusi un arī uzņēmuma maksātnespējas pieteikšana notikusi lielā mērā Kozlovsku ģimenes lokā.
Kā rādīja Lursoft dati, SIA BBF Consulting, kurā Kozlovska īpašumā ir 20% kapitāldaļu, 49,99% pieder trim Krievijas pilsoņiem, bet 20% un 10% kapitāldaļu – attiecīgi Mārtiņam Butem un Vinetai Mūrniecei.
Komercķīlu reģistrs rādīja, ka Kozlovskis tāpat kā pārējie uzņēmuma īpašnieki savas kapitāldaļas bija ieķīlājis bankā, un komercķīlas kopējā maksimālā prasījuma summa bija 5,26 miljoni latu.
2012. gadu Kozlovska un kompanjonu uzņēmums bija aizvadījis ārkārtīgi neveiksmīgi - ar zaudējumiem 1,075 miljonu latu apmērā, uz kuru fona maksātnespējas pieteikumā minētā summa ir diezgan nenozīmīga.
Taču, kā rādīja Lursoft dati, faktiski šo maksātnespējas pieteikumu iekšlietu ministram noorganizējusi viņa paša dzīvesbiedre Kristīne Kozlovska.
CS5 piederēja uzņēmumam Catering Service, kura lielākā īpašniece ar 60% kapitāldaļu saskaņā ar Lursoft datiem ir 1989. gadā dzimusī Liene Podiņa, bet 40% pieder jau pieminētajai SIA Sunny.
Savukārt SIA Sunny 30% kapitāldaļu piederēja nezināmu īpašnieku uzņēmumam I.N.T. Estate Management Limited, kas reģistrēts Kiprā, 30% - tai pašai Podiņai, 10% - Jurim Baltgailim, bet atlikušie 30% - Kozlovska dzīvesbiedrei, kura turklāt bija arī SIA Sunny valdes locekle.
Saistībā ar Kozlovska ģimenes biznesa problēmām pērn tika sākts arī kriminālprocess, taču pats ministrs apgalvoja, ka viņš neesot bijis ne iniciators kriminālprocesa sākšanai, ne uzņēmuma maksātnespējas procesam.
Saskaņā ar ministra skaidrojumu viņš kopā ar citiem BBF Consulting īpašniekiem esot kritis par upuri uzņēmuma valdes locekļa Mārtiņa Butes rīcībai, par ko pagājušā gada novembrī pats vērsies ar iesniegumu Valsts policijā.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
