Mēģina iebīdīt speciāli izveidotā NMPD amatā bēdīgi slaveno Robertu Fūrmani
Pietiek lasītājs09.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pa Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) jau vairākas dienas klejo viena augsta ranga darbinieka vēstule NMPD direktorei Lienei Cipulei. Tas, kas šajā vēstulē ir aprakstīts, tiek darīts ar mērķi iebīdīt jaunā, speciāli izveidotā un pēc būtības nevajadzīgā amatā bijušo Zemgales reģionālā centra vadītāju Robertu Fūrmani (attēlā), par kuru, kā zināms, jau ir izrādījis interesi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktorei Lienei Cipulei - par NMP dienesta reorganizāciju
Cienījamā Cipules kundze!
Šā gada 8. janvārī, stājoties Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (turpmāk - NMP dienests) direktores amatā, esat vairākkārt paudusi viedokli par nepieciešamību pārveidot NMP dienesta struktūru.
Līdz šim esmu informēts par to, ka no šā gada 12. marta Katastrofu medicīnas centra vadītājs vairs nepilda NMP dienesta direktora vietnieka katastrofu medicīnas jautājumos pienākumus, kā arī vadības sanāksmēs esat informējusi, ka ir izveidots jauns amats - NMP dienesta direktora vietnieks NMP procesa vadības jautājumos.
Uzskatu, ka minēto amatu pārveidošana ir nepamatota, nelietderīga un var negatīvi ietekmēt NMP dienesta darba organizāciju gan ikdienā, gan ārkārtas medicīniskās situācijās.
Šobrīd katra vadošā amata pienākumu veicēja loma un darbības ir stingri reglamentētas NMP dienesta Ārkārtas situāciju vadības plānā, un, veicot jebkādas pārmaiņas NMP dienesta struktūrā un amatu sarakstā, ir jāpārskata un jāaktualizē visi iestādes iekšējie normatīvie akti.
Tāpat par nelietderīgu uzskatu jaunas amata vietas - direktora vietnieka NMP procesa vadības jautājumos izveidošanu. Minētā amata pienākumus jau šobrīd veic direktora vietnieks NMP jautājumos, Operatīvās vadības centra vadītājs un Medicīniskās kvalifikācijas un mācību centra vadītāji.
Jaunas amata vietas izveidošana ir klajā pretrunā ar Valsts pārvaldes reformu plānā noteikto - nodrošināt valsts pārvaldē nodarbināto skaita samazināšanu, turklāt, tā radīs ietekmi uz NMP dienesta budžetu - gadā šī amata pienākumu veicēja atalgojumam būs jātērē aptuveni 27 200 euro. Manā skatījumā tā ir nelietderīga valsts budžeta līdzekļu izmantošana.
Gadījumā, ja esat konstatējusi, ka kādas NMP dienesta funkcijas netiek pildītas un nepieciešams veikt papildu pienākumus, aicinu Jūs tos uzticēt veikt esošo amatu pienākumu veicējiem, nevis mākslīgi veidot jaunu amatu. Papildus jau minētajam, esat iecerējusi veikt arī citas iestādes strukturālās izmaiņas, tāpēc, lūdzu Jūs rīkoties atbilstoši labas pārvaldības principiem.
Ierosinot izmaiņas iestādes struktūrā, ir svarīgi koncentrēties uz mērķi, kas būtu sasniedzams. Iestādes vadītājam jābūt skaidrai atbildei uz jautājumu - kas ir tas efekts, kas ir jāsasniedz. Savukārt, lai nonāktu līdz izpratnei par pārmaiņu nepieciešamību, ir jāveic būtisks darba apjoms - funkciju un uzdevumu identificēšana, sasniedzamo mērķu un to galveno rādītāju definēšana, nepieciešamo resursu, tai skaitā iestādes struktūras, novērtējums, esošā snieguma novērtējums un priekšlikumu izstrāde vēlamā efekta sasniegšanai.
Tikai balstoties uz visaptverošu novērtējumu, ir iespējams objektīvi definēt iestādes darbībā sasniedzamos mērķus un galvenos rādītājus, kas raksturotu sasniegtā ietekmi - vai pārmaiņas veicina labākus iestādes darbības rezultātus un/vai resursu ietaupījumu.
Reorganizācija ir visaptverošs process, kurā tiek izveidota optimāla struktūra, lai nodrošinātu labāku iestādes kopējo sniegumu. Iekšējo reformu veikšanai nepieciešama prioritāšu un potenciālās pozitīvās ietekmes uz ilgtermiņa izaugsmi noteikšana - darīt vairāk, kvalitatīvāk, ar mazāku resursu ieguldījumu u.tml. Tāpat ir jābūt plāniem pakārtotām rīcības programmām.
Šādu iekšēju strukturālu izmaiņu veikšana nevar kļūt par reorganizācijas pašmērķi, bet gan tikai par līdzekli mērķu sasniegšanai. Līdz ar to iestādes struktūra tiek pakārtota iestādes funkcijām un noteiktajiem mērķiem. Tas nozīmē, ka pirms iestādes struktūras veidošanās ir jāapzina savas funkcijas un pienākumi, definējot konkrētus mērķus funkciju realizēšanai.
Pirms iekšējo reformu veikšanas ir jāidentificē, kāpēc esošais struktūras modelis nenodrošina funkciju realizēšanu un mērķu sasniegšanu efektīvākajā veidā, un jānosaka, kādas darbības ir jāveic un kas tiks sasniegts, veicot konkrētās izmaiņas.
Operatīvās vadības centra vadītājs Aleksejs Baranovs
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
