Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vispārzināms fakts – Ukrainas teritorijā 24. februārī ienāca Krievijas karaspēks, kā rezultātā valstī sākās karadarbība. Fakts nr. 2 – publiski visi iestājas par ukraiņu tiesībām, sākot no privātpersonām, beidzot ar valsts institūcijām. Fakts nr. 3 – ne vienmēr publiski izskanējusī nostāja saskan ar reālajiem darbiem. Runa ir par Ukrainas valstspiederīgajiem, kuriem karš sākās ne šogad, bet jau 2014. gadā.

Pirms astoņiem gadiem daudzi ukraiņi meklēja iespējas, kā savus finanšu līdzekļus nogādāt drošībā, raugoties Eiropas Savienības virzienā. Latvija ir viena no to valstu loka, kam ukraiņi uzticējās, kur nolēma ieguldīt savus finanšu līdzekļus, lai a) pasargātu finanses, jo situācija jau tolaik bija neprognozējama; b) pasargātu savus finanšu līdzekļus no korupcijas ēnas un sev nepieņemamiem "spēles noteikumiem" (nedrošas bankas, reiderisma riski utt.).

Vai tas viņiem izdevās? Drīzāk tieši pretēji – piepildījušās šo cilvēku sliktākās bažas. Kā piemērs tam var kalpot mana klienta Petro (klienta vārds ir mainīts) lieta, kuru var uzskatīt par ļoti tipisku situāciju, ko Latvijā piedzīvo ukraiņi – Latvijas finanšu sistēmas klienti.

Aizskartās mantas īpašnieks ir ukraiņu izcelsmes komersants, kuram dzīvesvieta ir Ukrainas teritorijā, konkrēti – Mariupolē, pilsētā, kur pašlaik notiek aktīva karadarbība. Viss sākās pirms nepilna gada (2021. gada maijā), kad, pamatojoties uz Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) atzinumu, tika uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas, kas skar noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

Pieņēmums, ka Petro konts ir izmantots fiktīvu darījumu veikšanai, lai, mainot līdzekļu piederību un slēpjot vai maskējot to izcelsmi, legalizētu, iespējams, ārvalstīs izdarīta noziedzīga nodarījuma rezultātā iegūtus līdzekļus, – būtībā klasiskais pieņēmums, kur procesa virzītāji balstās uz aizdomām.

Gandrīz gada laikā izmeklētājs neuzdod aizskartajam mantas īpašniekam Petro nekādus papildu jautājumus un nav pieprasījis no aizskartā mantas īpašnieka nekādu papildu informāciju, izskatās, ka arī nav izmantojis iespēju šo informāciju pārbaudīt, izmantojot tiesiskās palīdzības metodes. Protams, procesa virzītāji aizbildinās ar Kriminālprocesa likuma 126. panta 3.1 daļu, kas noteic: ja kriminālprocesā iesaistīta persona apgalvo, ka manta nav uzskatāma par noziedzīgi iegūtu, pienākums pierādīt attiecīgās mantas izcelsmes likumību ir šai personai.

Tomēr te gan jānorāda, ka jau 2021. gada jūlijā Petro procesa virzītājiem iesniedza paskaidrojumus, tiem pievienojot arī pierādījumus. Taču pašlaik uz maniem centieniem panākt kriminālprocesa izbeigšanu un paskaidrot izmeklēšanas iestādēm, ka karadarbības dēļ papildu pierādījumu apkopošana ir būtiski kavēta vai pat neiespējama, saņemam procesa virzītāja atbildi – līdz 2022. gada 24. februārim, kad sākās karadarbība Ukrainā, ir bijis pietiekami daudz laika, lai iesniegtu papildu pierādījumus. Šāds pamatojums ir pretējs loģikas likumiem.

Pirmkārt, ja 2021. gada jūlijā sniegtie paskaidrojumi ir izsmeļoši, bet pierādījumi pietiekami, nav saprotams, kādēļ izmeklētājs joprojām nav izbeidzis kriminālprocesu pats, pēc savas iniciatīvas. Otrkārt, ja izmeklētājs plāno pārbaudīt ar izmeklēšanas darbībām aizskartā mantas īpašnieka sniegtās ziņas, tad, kā norādīts pieteikumā par kriminālprocesa izbeigšanu, faktiskās iespējas izmantot tiesisko palīdzību šajā brīdī nepastāv.

Treškārt, atkārtojoties, ja 2021. gada jūlijā sniegtie paskaidrojumi un pierādījumi nav pietiekami, nav saprotams, kādēļ izmeklētājs neuzdod aizskartajam mantas īpašniekam nekādus papildu jautājumus un nav pieprasījis no aizskartā mantas īpašnieka nekādu papildu informāciju, kā arī nav izmantojis iespēju šo informāciju pārbaudīt, izmantojot tiesiskās palīdzības metodes.

Fonā tam, ka gada laikā no procesa virzītāja nav nekādas informācijas, pieprasījumu par papildu materiālu nepieciešamību lietas izskatīšanas procesa laikā, Petro tika lūgta dzīvesvietas izziņas tulkošana. Sākotnēji tas var šķist kā nebūtisks lietas apstāklis. Tomēr nav saprotams, kuru vārdu dzīvesvietas izziņā izmeklētāja nesaprot bez tulkojuma: aizskartā mantas īpašnieka uzvārdu vai pilsētas nosaukumu "Mariupole". Paskaidrojot – saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 14. panta 2. daļu procesa virzītājs izvēlas konkrētiem apstākļiem atbilstošo vienkāršāko kriminālprocesa veidu un nepieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē un nepamatotus izdevumus.

Uzskatu, ka konkrētajā situācijā, kad aizskartais mantas īpašnieks tā jau ir cietis karadarbības rezultātā (bija spiests pamest savu dzimto pilsētu un ilgstoši ir prombūtnē, pārdzīvo par tur palikušajiem tuviniekiem) un viņam tā jau ir apgrūtināta iespēja savākt kriminālprocesā nozīmīgas ziņas, ir absolūti nesamērīgi un vienlaikus arī ciniski vēl vairāk apgrūtināt viņam pierādījumu savākšanu un mākslīgi paildzināt izmeklēšanu.

Valstiskā līmenī un visā sabiedrībā tiek pausts uzskats, ka atbalstam Ukrainai jābūt praktiskam un efektīvam, tātad tas nevar aprobežoties ar simboliem un nepārtrauktu viedokļu paušanu medijos. Labākais veids, kā šis atbalsts var izpausties, ir konkrētu lēmumu pieņemšana, tostarp izbeidzot kriminālprocesu, kura turpināšana būtu bezjēdzīga, netaisnīga un likumam neatbilstoša konkrētajā situācijā. Šādu secinājumu cita starpā liek izdarīt arī tas apstāklis, ka šajā kriminālprocesā gandrīz gada laikā nav noskaidrots un, visticamāk, netiks konstatēts noziedzīga nodarījuma notikums.

Šobrīd aizvien notiek pirmstiesas izmeklēšana (precizējot, tā notiek jau gadu), kuras gaitā uzsāktais kriminālprocess tikšot novests līdz paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam. Bet, zinot visus lietas apstākļus, rodas jautājums: kas, pēc procesa virzītāja domām, ir taisnīgs noregulējums? Tas, ko prasām saistībā ar šādiem klientiem, – paātrinātā kārtā izvērtēt, vai vispār bija pamats kriminālprocesa uzsākšanai un vai ir pamats to turpināt līdz maksimālajiem izmeklēšanas termiņiem.

Novērtē šo rakstu:

66
17

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi