Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aprīlī sadarbībā ar vienpadsmit Eiropas ziņu organizācijām mēs uzsākām Digitālo ziņu iniciatīvu, kuras mērķis ir ar tehnoloģiju un inovāciju starpniecību atbalstīt augstas kvalitātes žurnālistiku. Iesaistīties iniciatīvā var jebkurš Eiropas digitālo ziņu nozares pārstāvis un organizācija neatkarīgi no to lieluma vai darbības ilguma. Kopš iniciatīvas uzsākšanas savu dalību tajā ir pieteikušas jau vairāk nekā 120 organizāciju. Šodien ar prieku varam paziņot, ka tiek uzsākta pieteikumu pieņemšana Digitālo ziņu iniciatīvas Inovāciju fondā, un līdz ar to ceram, ka dalībnieku skaits turpinās arvien augt.

Fonda ambīcijas un mērķi ir augsti – rosināt jauna veida domāšanu, kas var rasties jebkur visā ziņu ekosistēmā, lai jebkura izmēra ziņu organizācijām dotu iespēju izmēģināt kaut ko jaunu. Šim mērķim esam atvēlējuši 150 miljonus eiro, ko nākamo pāris gadu laikā piešķirsim beznosacījumu naudas balvu veidā.

Katru gadu būs vismaz divas pieteikumu iesniegšanas kārtas. Pirmā sākās vakar un noslēgsies 4. decembrī. Savukārt nākamā sāksies 2016. gada pavasarī, un sīkāka informācija par to būs pieejama Digitālo ziņu iniciatīvas interneta mājaslapā.

Piedāvājam īsu ieskatu fonda darbībā.

Projekti

Mēs meklējam projektus, kas atspoguļo jauna veida pieeju digitālajā žurnālistikā, veicina jaunu uzņēmējdarbības modeļu attīstīšanu vai pat maina to, kā digitālās ziņas tiek patērētas. Projekti var būt ļoti eksperimentāli, taču tiem ir jābūt ar skaidri noteiktiem mērķiem un ievērojamu digitālo komponenti. Nav obligāti jāizmanto Google produkti. Veiksmīgākie projekti radīs inovāciju un atstās pozitīvu ietekmi uz oriģinālu digitālo ziņu veidošanu, kā arī ziņu nozares nākotnes ilgtspēju.

Prasības

Fonda atbalstam var pieteikties jau esošas izdevniecības un organizācijas, kas darbojas tikai tiešsaistē, jaunizveidotas organizācijas, partnerības un indivīdi no Eiropas Savienības un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm.

Finansējums

Finansējums ir pieejams trīs kategorijās:

Prototipu projekti: šajā kategorijā var pieteikties organizācijas vai indivīdi, kas atbilst noteiktajām prasībām un pretendē uz finansējumu līdz  50 000 eiro. Šiem projektiem jābūt sākotnējās izstrādes stadijā, kur idejas vēl jāattīsta un hipotēzes jāpārbauda. Šādi projekti tiks izskatīti paātrinātā kārtībā, un projektu kopējās izmaksas tiks segtas pilnībā;

Vidēja apjoma projekti: šajā kategorijā var pieteikties organizācijas, kas atbilst prasībām un pretendē uz finansējumu līdz  300 000 eiro. Šajā kategorijā tiks segts līdz 70% no projekta kopējām izmaksām;

Liela apjoma projekti: šajā kategorijā var pieteikties organizācijas, kas atbilst prasībām un pretendē uz finansējumu virs 300 000 eiro. Šajā kategorijā tiks segts līdz 70% no projekta kopējām izmaksām. Maksimālais piešķiramais finansējums šajā kategorijā ir 1 miljons eiro.

Izņēmumi noteikumam par maksimālo iespējamo finansējumu būs iespējami liela apjoma sadarbības projektiem (piemēram, starptautiskiem, visu nozari aptverošiem vai tādiem, kuros piedalās vairākas organizācijas) vai tādiem, kas sniedz ievērojamu labumu plašākai ziņu nozares ekosistēmai.

Pieteikšanās

Detalizēta informācija, tostarp par prasībām, noteikumiem un nosacījumiem, kā arī pieteikuma anketas atrodamas Digitālo ziņu iniciatīvas mājaslapā. Pieteikumus nepieciešams iesniegt angļu valodā. Pirmajai finansējuma piešķiršanas kārtai  iesniegumi tiks pieņemti līdz 2015. gada 4. decembrim.

Fonda pārvaldība

Mēs esam konsultējušies ar daudziem speciālistiem, lai nodrošinātu, ka pieteikumu pieņemšanas un atlases procedūras ir saturošas un caurskatāmas. Būtiska nozīme ir konfidencialitātei – pieteikumu iesniedzēji nedrīkst dalīties ar uzņēmējdarbībai sensitīvu vai īpaši slepenu informāciju. Detalizēta informācija pieejama Digitālo ziņu iniciatīvas mājaslapā.

Projektu sākotnējo atlasi veiks Projektu komanda, kurā darbosies dažādi nozares profesionāļi un Google pārstāvji, kuri izvērtēs pieteikumu atbilstību prasībām, to inovācijai un ietekmei. Komanda sniegs rekomendācijas par prototipu un vidēja apjoma projektu finansēšanu Fonda padomei, kas savukārt pārraudzīs Fonda atlases procedūru un kurā ietilps līdz 13 padomes locekļiem (padomes sastāva papildinājumi tiks izziņoti Fonda mājaslapā). Lēmumus par liela apjoma projektiem padome pieņems balsojot.

Padomes locekļi:

Joao Palmiero, Portugāles Izdevēju asociācijas prezidents un Digitālo ziņu iniciatīvas inovāciju fonda padomes priekšsēdētājs;

Alexander Asseily, Jawbone dibinātājs;

Arianna Ciccone, Perudžas Starptautiskā žurnālistikas festivāla līdzdibinātājs un direktors;

Bartosz Hojka, Agora S.A. izpilddirektors;

Katharine Borchert, MD Online, Der Spiegel;

Veit Dengler, laikraksta Neue Zürcher Zeitung izpilddirektors;

Rosalia Lloret, Eiropas Interneta izdevēju asociācijas Starpinstitūciju attiecību nodaļas vadītāja;

Bruno Patino, Sciences-Po žurnālistikas skolas rektors;

Murdoch MacLennan, Telegraph Media Group izpilddirektors;

10.  Madhav Chinnappa, Google Ziņu un izdevēju daļas Stratēģisko attiecību vadītāja;

11.  Torsten Schuppe, Google Mārketinga direktors Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionam;

12.  Ronan Harris, Google Viceprezidents.

Pirmo naudas balvu saņēmējus mēs paziņosim 2016. gada sākumā. Gaidām jūsu pieteikumus!

Foto no techweekeurope.co.uk

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...