Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.

Galvenā sabiedrisko mediju problēma, kura atklājās pilnā mērā, ir tā pati, kas šobrīd skārusi mūsu vadošo politisko partiju “Vienotība”. Proti, nepamatota augstprātība (arogance), kas rodas no arvien pieaugošas atrautības no realitātes. Tāds vietējās nozīmes Hilarijas Klintones sindroms, kad visus citādi domājošos gribas dēvēt par nožēlojamām pabirām, bet pats sevi redzi viedu, cēlu un apgarotu pašiedomātā morālā pauguriņa virsotnē.

Arī šis konkrētais problēmjautājums ir izveidojies, jo sabiedriskie mediji nevēlas pildīt Saeimas nolemto. Viņi savā morālā pauguriņa virsotnē zina labāk, kas un kā jādara. Saeima ir pieņēmusi Nacionālās drošības koncepciju, kurā noteikts, ka no 2026. gada 1. janvāra jāizbeidz sabiedriskajos medijos raidīšana krievu valodā, bet sabiedrisko mediju vadība šo lēmumu ar visādiem ieganstiem atsakās pildīt. Tagad viņi meklē aizstāvību Rīgas pilī, bet, aizsteidzoties notikumiem priekšā, jāsaka, ka arī tur viņi nekādu lielo atbalstu neguva.

Jāatzīmē, ka gan esošais valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, gan bijušais - Egils Levits vienkāršā un saprotamā valodā iezīmēja galveno diskusijas tēmu, kuru tālākie runātāji gan stūrgalvīgi centās aizvirzīt pa māņu taku. Kāda tad bija šī galvenā tēma un kura māņu taka?

Galveno tēmu savā uzrunā uzreiz pēc prezidenta ievadvārdiem noformulēja Levits: vairāk nekā 30 gadu laikā Latvijas masu apziņā nav izdevies nostiprināt domu, ka valsts valoda Latvijā ir tikai viena - latviešu valoda. Krievu valoda ieņem neproporcionāli lielu vietu Latvijas valodu lietojumā. Šī neviendabīgā situācija pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos rada apdraudējumu nacionālajai drošībai. Šī iemesla dēļ Saeimas pieņemtajā Nacionālās drošības koncepcijā arī noteikta šī raidīšanas izbeigšana krievu valodā sabiedriskajos medijos. Šim lēmumam ir simboliska signāla, nevis praktiskas dabas raksturs.

Diemžēl, kā tas Levitam bieži gadās, šis uzstādījums netika definēts skaidrās, noteiktās tēzēs, bet gan izteikts visai izplūdušā formā, kā rezultātā nākamie runātāji viegli varēja runāt par tīri praktiskām lietām. Par sniegto pakalpojumu, auditorijas procentiem un “kur viņi ies”? Tas ir, kas ar “viņiem” notiks, kad šie “viņi” vairs nevarēs iegūt informāciju krievu valodā sabiedriskajos medijos.

Diskusija nesanāca īsti pilnvērtīga arī tāpēc, ka runāja tikai vienas puses mediju pārstāvji un neviens no viņiem pat garāmejot nepieskārās Levita uzstādījumam par latviešu valodas vietu Latvijas informatīvajā telpā. Par to signālu, kāds sabiedrībai tiek raidīts, turpinot apraidi sabiedriskajos medijos krievu valodā. Tā vietā šī spriedelēšana no sērijas “bet kā mēs viņus uzrunāsim?”.

Kāpēc šāda pretestība gluži pašsaprotamajiem centieniem nostiprināt latviešu valodas dominējošo lomu informatīvajā telpā? Ne tuvu nav tā, ka sabiedriskajos medijos būtu sapulcējušies vieni valsts un visa latviskā ienaidnieki. Tā kā esmu bijis vairākkārtējs viesis gan Latvijas Radio 1 “Krustpunktā”, gan Latvijas Radio 4 “Atvērtajā jautājumā”, tad man grūti iedomāties “lielu draudzību” starp šo redakciju darbiniekiem. Domāšanas atšķirības ir pārāk lielas. Pieļauju, ka galvenā pretošanās jēga Nacionālās drošības koncepcijai slēpjas aiz principa - “mūsējos sit”. Ar mūsējiem saprotot visus korporācijas darbiniekus. Dažkārt piesauktie finanšu iemesli konkrēti šajā gadījumā nešķiet īsti pārliecinoši.

Savu lomu, protams, spēlē arī zināma sānsvere kosmopolītisma un kreisā liberālisma virzienā, kur krievu valoda pēkšņi kļuvusi aizsargājama mazākumtautību valoda, bet Latvijas realitātē tas ir absolūti greizs pieņēmums. Greizs tāpēc, ka lielās simtmiljonu valodas nekur, uzsveru, nekur, nekādos apstākļos nav mazākumtautību valodas. Tām nekur nepienākas īpašas aizsardzības statuss. Tieši otrādi, visas citas valodas jāaizsargā no šo lielo valodu spiediena tur, kur tāds veidojas. Latvijas 30+ gadu prakse liecina, ka līdz šim ar šo krievu valodas spiedienu neesam tikuši galā. Tas joprojām ir redzams ikdienā, un pārmaiņas par labu latviešu valodai notiek pārāk lēni.

Tieši to savā uzrunā centās pateikt Levits, taču izplūdušās formas dēļ šis uzstādījums nolasījās tikai tiem, kuri gribēja to nolasīt. Ja negribēja, tad varēja runāt par visu ko, tikai ne par latviešu valodas vietu mūsu pašu valstī. Kamēr Rinkēvičs runāja par Saeimas pieņemto lēmumu nepildīšanu un Levits par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu valstī un signāliem, kādi tiek raidīti sabiedrībā, mediju pārstāvji runāja pilnīgi par ko citu. Par to, ka “viņi” pazudīs no mūsu infotelpas un informāciju iegūs pa tiešo no Kremļa. “Viņi tāpat uz latviešu valodu nepāries,” skanēja dažādās modifikācijās.

Uģis Lībietis naivi jautāja: kāpēc citi drīkst, bet mēs ne? Ar citiem domājot BBC, “Deutsche Welle”, “Current Time” TV, Radio “Svoboda” un citus. Piecpadsmit minūtes iepriekš Levits uz šo jautājumu jau atbildēja. Tieši tāpēc, ka esat sabiedriskais medijs, kuram jādod sabiedrībai precīzs signāls: Latvijā ir tikai viena valsts valoda, un tā ir latviešu valoda. Beidzot ir pienācis laiks (tāpat kā pienāk pirmdiena, citējot Levitu) izbeigt šo nejēdzību - trīsdesmit gadus pēc neatkarības atgūšanas turpināt stāstīt Latvijas krieviem par notikumiem Latvijā krieviski.

Ir skaidri un nepārprotami jāsaka, ka Nacionālās drošības koncepcijā iekļautā prasība no 2026. gada 1. janvāra pārtraukt sabiedriskā medija raidīšanu krievu valodā ir jautājums nevis par pakalpojuma sniegšanu tiem, kas neprot latviešu valodu, bet gan par skaidru un simbolisku (kā karogs un himna) signālu - Latvijā valsts valoda ir viena.

Tā ir arī atbilde uz bieži uzdoto jautājumu: bet kas mainīsies [uz labo pusi], ja krievu valoda pazudīs no sabiedrisko mediju telpas? Šādi un līdzīgi jautājumi tiek uzdoti gandrīz vienmēr, kad notiek kaut kas simbolisks. Kas mainīsies, kad nojauks to okupācijas stabu Pārdaugavā? Kas mainīsies, kad nomainīs tos ielu nosaukumus? Viss taču esot galvās (Mārtiņš Kaprāns).

Pilnīgi pareizi. Viss ir galvās. Arī simboli. Tie visi ir simboli, kuri jānovāc un jāaizvāc, ja gribam kaut ko mainīt. Vispirms jānomaina simboli, lai mainītos domāšana, un pēc tam arī mainīsies dzīve. Bet ne otrādi. Krievijas pieredze, kad Ļeņins no Mauzoleja izvākts netika un tika atstātas visas tās Sarkanarmijas un Stahanoviešu ielas, ir uzskatāms piemērs, pie kā noved šie it kā retoriskie jautājumi: bet kas tad mainīsies?

Neko nemainot, patiešām nekas nemainīsies. Žēl, ka šo nemainīgumu tik ļoti grib sabiedrisko mediju pārstāvji un šī dīvainā konservatīvisma dēļ ir gatavi konfrontēt ar pārējo sabiedrību.

Novērtē šo rakstu:

37
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...