Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvieši ir tauta, kurai regulāri pārmet mazvērtības kompleksu. To dara gan paši latvieši, gan cittautieši, kuri dzīvo kopā ar latviešiem. Tagad jauns iegansts latviešiem pārmest mazvērtības kompleksu ir 13.Saeimas vēlēšanas. Masveidīgā atsacīšanās piedalīties vēlēšanās liecina par ticības zudumu sabiedrības spējai kaut ko pozitīvi izmainīt kriminālā kapitālisma noziedzīgajā dzīves melnumā.

Mazvērtības kompleksa impulsi noteikti ietekmēja pilnīgi nepiemērotu (pat garīgi slimu) tipu ievēlēšanu parlamentā. Neticība sev, nepilnvērtības sajūta ne reti izraisa atklātu ņirgāšanos, apzināti bezjēdzīgu un dusmīgu rīcību. Sena gudrība skaidro: jo ārēji dusmīgāks, jo iekšēji vairāk kompleksu.

Pārmetumi par mazvērtības kompleksu nevar būt bez noteiktas kompetences - ilglaicīgiem sociāli psiholoģiskajiem novērojumiem. Saprotams, latvieši ir kompetenti par savu tautu. Noteikta kompetence uzkrājas tautās, kuras gadsimtiem ilgi tuvplānā novēroja latviešus. Tas attiecas uz vāciešiem, ebrejiem, krieviem, poļiem, zviedriem.

Mazvērtības kompleksu drīkst uzskatīt par emocionāli psiholoģisko attieksmi pret sevi. Ikdienišķajā apziņā mazvērtības komplekss tiek uzskatīts par sliktu parādību. Bet tas nav pareizi. Zinātne pret mazvērtības kompleksu neizturas vienpusīgi. Zinātne mazvērtības kompleksā saskata negatīvas perspektīvas un pozitīvas perspektīvas.

Mazvērtības kompleksam var būt liela svētība. Tāds viedoklis nav nevajadzīgs paradokss. Vēloties atbrīvoties no mazvērtības kompleksa, var notikt radikāls pavērsiens cilvēkā un visā tautā. Mazvērtības kompleksa pārvarēšana var izvērsties konstruktīvā individuālajā projektā un konstruktīvā nacionālajā projektā, kad tauta formulē jaunas perspektīvas un mobilizējas to sasniegšanai. Šajā ziņā spilgts piemērs ir turku mobilizēšanās pēc Osmaņu impērijas sabrukuma. Turku tauta tās vitālās inteliģences ideoloģiskajā apgādībā neieslīga totālā apātijā un pēc impērijas sabrukuma visai drīz atkal izveidoja spēcīgu valsti.

Lai mazvērtības kompleksu pārvērstu spožā uzjājienā Stikla kalnā, nepieciešams zināt šī kompleksa iemeslu. Materiālu tam netrūkst. Katrā žēlabainajā tirādē par mazvērtības kompleksu ir minēts tā iemesls. Un iemesls pamatā ir latviešu tautas vēsturiskā misija vienmēr dzīvot svešas tautas pakļautībā. Šī misija ģenerē svešai varai verdziski padevīgu tautu. Verdziski padevīgā tauta sevi neciena un sevī sistemātiski kultivē mazvērtības kompleksu.

Tāda latviešu tautas drauga kā advokāta Grūtupa ieskatu viens žurnālists atstāsta šādi: „Cilvēki dodas uz ārzemēm, lai kalpotu citam, uzskata Grūtups. Latviešu cilvēkiem gēnos esot mazvērtības komplekss, kam pamatā ir fakts, ka latvieši lielākoties ir bijuši kalpi daudzajām lielvarām, kas pār Latviju ir valdījušas. Vajadzīgs ilgs laiks, lai šo sindromu pārdzīvotu, uzskata Grūtups.”

Tātad latviešu mazvērtības komplekss ir ģenētiski cementēts, un iemesls ir tautas politiskais stāvoklis, vienmēr dzīvojot citas tautas politiskajā pakļautībā. Pret šo tēzi iebildumu nav. Tā nav banāla konstatācija. Uz latviešu pašapziņu nelabvēlīgi atsaucas vēsturiskā netaisnība – nepieciešamība konformistiski pakļauties svešai varai. Maldās tie, kuri domā savādāk, it kā latvieši nemīlot vainot sevi, bet mīlot  vainot citus un parādīt sevi kā citu varu upuri. Tā būtu patiesība, ja nebūtu objektīvo apstākļu. Piemēram, kaut vai tas apstāklis, ka arī tagad latvieši ir pakļauti citām varām un tādam pazemojošam stāvoklim nav redzams gals.

Zinātnes valodā izsakoties, iemesls ir konformitāte. Tas nozīmē, ka katrā latvietī mazvērtības sajūtu izraisa nepieciešamība pakļauties tautas kolektīvajam liktenim. Tauta kalpo svešzemniekiem, un tāpēc arī katrs latvietis ir spiests kalpot svešzemniekiem.

Tautas kolektīvā apziņa nav individuālo apziņu summa. Gluži pretēji. Individuālo apziņu regulē kolektīvā apziņa, kura ir primārā. Tas skar arī tādu apziņas atzaru kā mazvērtības komplekss. Cilvēka apziņas individuālizācija var būt maksimāla. Bet vienalga saglabāsies saites ar sociuma kolektīvo apziņu. Ne velti masu psihozei pakļaujas intelektuāli augsti attīstīti cilvēki. Pats par sevi ir saprotams, ka indivīda sociāli psiholoģiskā pakļaušanās tautas ietekmei nevar nepārvērsties sliktā rezultātā. Latviešos ir nostiprinājusies tradīcija visās likstās vainot mazvērtības kompleksu.

Tā, piemēram, režisors Streičs „Facebook” raksta: „[..] būdams latvietis, visu mūžu esmu cietis no savu tautiešu mazvērtības kompleksa, kurš visasāk bija jūtams uzņemot latviešu filmas. Latvieši savējo ir atzinuši tikai tad, kad pasaulē kāds to jau ir pamanījis. Tā tas notika ar aktieriem: Viju Artmani, Gunāru Cilinski, Elzu Radziņu. Arī citās dzīves norisēs vērojams tas pats.” 

Domājams, Streiča kungam piekritīs daudzi latvieši. Savā mūžā viņi ir izjutuši nepamatotu nevērību, necieņu, neatzīšanu, izsmiešanu, noklusēšanu, nepublicēšanu.

Tautas rūgtajam liktenim ir milzīga nozīme. Tas nav noliedzams. Rūgtais liktenis tautas mentalitātē dzemdē īpašības, kuras asociējas ar mazvērtības kompleksu. Tā izpausmes tipisks veids var būt necienīga attieksme pret savējiem. Latviešu savstarpējā nesaticība ir labi zināma kaite. Izskaidrojumā visbiežāk atsaucas uz mazvērtības kompleksu. Latvieši esot nesaticīgi mazvērtības kompleksa dēļ. Tomēr, manuprāt, ne viss ir tik vienkārši. Nepieciešamas radikālas korekcijas.

Manuprāt, latviešu mazvērtības kompleksa rašanās un nemitīgās popularitātes galvenais iemesls ir ideoloģiskais faktors. Proti, tautā mazvērtības kompleksu ir iestādījusi, regulāri aplaistījusi un nav ļāvusi novīt latviešu inteliģence. Latviešiem ir spēcīgi attīstīta mazvērtības kompleksa ideoloģija. Tās autore ir latviešu inteliģence.

Kas tagad internetā nepārtraukti žēlojas par mazvērtības kompleksu? Protams, to dara inteliģence. To nedara sētnieki, pārdevējas, šoferi, mūrnieki, traktoristi, slaucējas, apsargi. To dara inteliģence. Visvairāk to dara t.s. radošā inteliģence. Pie tam pašlaik to visbiežāk dara radošās inteliģences tā daļa, kura nespēj neko mākslinieciski vērtīgu radīt. Runa ir par postmodernisma simulakru „ģēnijiem”, „Satori” literārajiem tukšgaitniekiem, pelēkiem režisoriem, pelēkiem aktieriem. Viņi čīkst par „tautas” neizpratni, atpalicību un nespēju novērtēt „ģenialitāti”. „Tautai” esot mazvērtības komplekss. Tas traucē atzīt īstu mākslu un īstus māksliniekus.

Kāpēc vainīga ir inteliģence? Tā jautās esejas lasītāji, kuri neatceras elementāru faktu. Nākas obligāti paturēt prātā, ka inteliģences publiskajai darbībai vienmēr ir ideoloģiskā atdeve. Satura tematikai nav nozīmes. Inteliģences publiskajai darbībai jebkurā tēmā ir ideoloģiskā atdeve. Tautu ideoloģiski skolo inteliģence. Tauta mācās no inteliģences. Tautas apziņu nosaka inteliģence ar savām idejām, spriedumiem, atziņām, novērojumiem, secinājumiem. Tauta par jauko fenomenu „mazvērtības komplekss” varēja uzzināt tikai no inteliģences. Sētnieki, pārdevējas, šoferi, mūrnieki, traktoristi, slaucējas, apsargi pirmo reizi vārdus „mazvērtības komplekss” dzirdēja TV no kāda inteliģenta vai izlasīja avīzē kāda inteliģenta tekstā.

Šodienas inteliģence nav vainīga mazvērtības kompleksa ģenēzē. Šodienas inteliģence turpina agrāko laiku amata brāļu aizsākto ideoloģisko darbību. Tiesa, varēja neturpināt. Šodien neviens speciāli neliek gaudot par mazvērtības kompleksu.

Mazvērtības ideoloģijas sākums ir latviešu pirmo inteliģentu darbībā. Viņu skatījums uz latviešu tautu nebija idejiski patstāvīgs un intelektuāli oriģināls. Viņi visi kā viens idejiski balstījās uz Garlība Merķeļa koncepciju par latviešu tautu. Leipcigā vācu valodā 1797.gadā izdotā Merķeļa grāmata „Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimteņa beigās. Pienesums tautu un cilvēku izziņai” ir kļuvusi sava veida Bībele latviešu tautas mentālajā portretējumā. Šīs Bībeles saturu ir izmantojuši visi latviešu inteliģenti diskursā par latviešu tautas mentalitāti. Bībelē atspoguļotā Merķeļa koncepcija par latviešu tautu ir latviešu mazvērtības ideoloģijas bāze. Tā tas bija XIX un XX gadsimtā. Tā tas turpinās XXI gadsimtā.

Lūk, ko internetā raksta viens mūsdienu latviešu inteliģents. Noteikti ir vērts citēt prāvu fragmentu no viņa teksta. Tiekamies ir ļoti izteiktu mazvērtības kompleksa stimulēšanu: „Lielākā daļa latviešu ir dzimtļaudis, tāpēc katrā apgabalā, pareizāk, pat katrā muižā, latvieši izturas citādi, ģērbjas citādi, domā citādi. Tas ir atkarīgs no muižnieka un muižas, kurā latvietis dzīvo. Lielajās muižās dzimtļaudis ir turīgāki, drošāki, bet tā kā viņi tomēr ir vergi, tad arī pārdroši ļaunīgi un nekaunīgi pret katru, kas nav lielskungs vai tiesas kungs. Ja kungs ir labsirdīgs un cilvēcisks, tad zemnieks runā paļāvīgi un uzticīgi, bieži īsti pieklājīgi. Ja muižnieks ir varas kārs, bet nav skops, tad zemniekā apvienojas ārēja labklājība ar nekrietnu pielīšanu un blēdīgu izmaņu. Latvietis, kuru nospiež kunga mantkārība, velkas apkārt saīdzis un skrandains, ir bailīgs. Vidzemes zemnieka visspilgtākās rakstura īpašības ir verdziskas bailes un neuzticība. Arvien viņš iztēlo sevi par nožēlojamu un nabagu. [..] Latvietis no sava kunga – vācieša tikai ar nepatiku pieņem visu, ko viņš nevar uz vietas apēst vai nodzert. Tieksme uz dzeršanu ir otra vispārēja latviešu tautas pazīme, bet Garlībs Merķelis to attaisno, teikdams, ka tas ir tikai tāpēc, ka latvieši jūtas apspiesti. Viņš saka, ka viņu mazās izglītības dēļ, nekas nedod tādu baudu, kā dzeršana, tāpēc arī viņi padodas šai vienīgajai baudai – žūpošanai. Vispār latviešiem nav nekāda īpatnēja rakstura, bet ir tikai vispārējs, ko apstākļi uzspieduši viņu tautai. Ja latvieti ar varu nenoturētu uz viszemākās kultūras pakāpes, tad viņš drīz izceltos ar augstāko mākslu, pat zinātņu laukā. Viņš ir gudrs, attapīgs, asprātīgs, ja vien tam ir brīvs laiks un iespēja tādam būt. Gandrīz arvien viņš runā līdzībās un gleznās kā austrumnieks, viņa spriedumi ir pareizi, bieži dzēlīgi asprātīgi. Arī viņa tieksme uz amatniecību ir apbrīnojama. Viņu vidū ir daudz visāda veida. Bet visumā viņu apdāvinātība tiem dara vairāk posta nekā laba. Tikai brīnums varētu latvieti pamudināt uz mākslu un darba mīlestību. Pat sava tīruma apstrādāšana viņam kļūst vienaldzīga. Latvieši ir bezjūtīgi. Latvietis, bieži pat žāvādamies, mierīgi noskatās, kā cieš un mirst viņa bērni un tuvākie radi. Viņš ir pārāk pieradis nejust līdzcietību pret sevi, lai varētu to just pret citiem. Attīstībā latvieši atpalikuši par daudziem gadsimtiem. Lielākā daļa latviešu neprot ne lasīt, ne rakstīt. Bērnu izglītošana ir atstāta nemācīto vecāku ziņā. Latviešiem nepiemīt nacionālais lepnums. Ikviens latvietis, kam izdevies iegūt brīvību, uzskata par ļaunāko apvainojumu, ja tam atgādina, ka viņš ir latvietis. Latviešiem pārmet viņu negodīgumu, bet Garlībs Merķelis attaisno viņus teikdams, ka latvieši ir drīzāk nožēlojumi, nekā nopeļami. Viņš saka, ka latvietis būs zaglis un blēdis un viņam tādam jābūt, kamēr tam atklāti dara pāri. [..] Garlībs Merķelis atzīst, ka latviešu tēls nav nekāds jaukais. Neattīstīti, notrulināti viņi maldās pa dzīvi un nezina neko labāku, kā paēsties pelavu maizi ar veselu muguru, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā. Lopiski piedzerties tikai svētdienās ir viņu tikums, netikt pērtam viņiem ir gods. Latvietis ir tāds, kāda var būt tauta, kura jau vairākus gadsimtus pakļauta verdzībai.”

Manuprāt, ir vēl viena radikāli koriģējama nostādne. Koriģēt nākas plaši izplatīto tieksmi latviešu savstarpējo nesaticību izskaidrot ar mazvērtības kompleksu, kā to dara režisors Streičs un tautas neatzītie „ģēniji” mākslā un literatūrā. Tāds izskaidrojums ne vienmēr ir adekvāts. Latviešu savstarpējās nesaticības avots visbiežāk nav mazvērtības komplekss. Latviešu klasiski nicīgā attieksme pret savas tautas gudriem un godīgiem cilvēkiem nav mazvērtības kompleksa nopelns un jāizskaidro savādāk.

Par mazvērtības kompleksu vispamatīgāk lietas kursā ir psiholoģija. Tā ir pētījusi mazvērtības kompleksa ieganstus un pazīmes. Mazvērtības kompleksu cilvēkos izraisa neticība saviem spēkiem. Mazvērtības komplekss sākas tad, kad cilvēki sāk apzināties savu atpalicību, nepietiekamību, neattīstību, nevērtību. Tā rezultātā rodas iracionāls priekšstats par citu cilvēku pārākumu. Mazvērtības kompleksa pārņemtajos cilvēkos sākas depresija un pastāvīga saspringtība, bailes no citiem cilvēkiem un bailes kļūdīties savā darbībā. Psihologu ieskatā mazvērtības kompleksu izraisa diskriminācija, garīgās traumas, kļūdas un neveiksmes dzīves praksē. Iemesls var būt fiziskās nepilnības: mazs vai kropls augums, ķermeņa neproporcionalitāte.

Kas ir latviešu klasiski nicīgā attieksme pret savas tautas gudriem un godīgiem cilvēkiem?

Pamatā tā ir agresija – dusmās vai naidā pret citiem cilvēkiem vērsta rīcība, kas viņiem nodara psihisku ļaunumu. Pie mums ir pieņemts agresijas izcelsmi saskatīt mazvērtības kompleksā. Ne vienmēr tā vajadzētu darīt.

Psiholoģijas pārliecībā mazvērtības pārņemti cilvēki parasti nav agresīvi pret citiem. Mazvērtības komplekss ir tendēts uz cilvēku noslēgšanos sevī, bet nevis uz ārējo pasauli. Izņēmumi iespējami. Taču visbiežāk mazvērtības traumēti cilvēki nolien malā un neuzbrūk pārējiem. Mazvērtības pašapziņa instinktīvi veicina marginalizāciju – novirzīšanos sabiedrības perifērijā.

Pret gudriem un godīgiem latviešiem agresīvi izturas skaudības un nenovīdības pārņemti latvieši. Režisora Streiča filmas nepamatoti kritizēja, neslavēja, noklusēja nevis mazvērtības kompleksa sagrauzti cilvēki, bet gan lieluma mānijas, patoloģiskas godkārības un pašpārliecinātības sagrauzti cilvēki. Viņus grauza nevis mazvērtības tārpi, bet gan maniakālas ambīcijas tārpi. Viņus apsēda nevis depresija, bet gan apsēda griba būt pirmajiem, vadošajiem, vislabākajiem, vistalantīgākajiem, visgudrākajiem. Lai tas notiktu, no sava ceļa bija agresīvi jānovāc gudrākās, godīgākās, talantīgākās, radošākās, spilgtākās personības.

Novērtē šo rakstu:

46
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kņada

FotoKatrs no mums kaut reizi ir mēģinājis sākt jaunu un skaistu dzīvi. Dažam pietika ar vienu mēģinājumu, cits to darīja vairākkārt, bet vēl kāds to dara, tas ir, mēģina nepārtraukti.
Lasīt visu...

8

Aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu nekavējoties darīt visu ko tādu, ko viņš noteikti nedarīs

FotoMēs, Lietuvas, Polijas, Latvijas un Igaunijas prezidenti kā Baltkrievijas kaimiņi un kā NATO un ES dalībvalstis vēlamies, lai Baltkrievija būtu stabila, demokrātiska, neatkarīga un pārtikusi valsts. Tādēļ mēs aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu:
Lasīt visu...

21

Provinces pensionāra vēstule pakaļpalicējiem Rīgā

FotoMierīga varas maiņa, bez skandāla un klopes, saskaņā ar brīvu vēlēšanu rezultātiem jau izsenis tiek dēvēta par demokrātijas svētkiem. Šāds prieka brīdis gaida rīdziniekus jau pēc dažām nedēļām. Par Rīgas iepriekšējās politstruktūras sabrukumu vairs nešaubās neviens, un tagad vēlētāju rokās būs sastutēt jaunu. Ne nu gluži pašiem, bet caur vēlētiem priekšstāvjiem.
Lasīt visu...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanās ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

Latvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā,...

Foto

Par dzīves mērķiem un jēgu

Kas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam...

Foto

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

Rīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča...

Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...