Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uzticēt aptuveni divus desmitus cilvēku lielai „iestādei iestādē”, kuru vada iepriekš ar savu nevarību Konkurences padomes vadītāja amatā zināms ierēdnis, kļūt par kapitāldaļu turētāju un tātad galveno noteicēju pār pavisam jaunu un centralizētu valsts kapitāla daļu pārvaldītājā tās nozīmīgākajos uzņēmumos ar plašām pilnvarām un iespējām, – šāds priekšlikums, pat nesagaidot imitētas „sabiedrības viedokļu uzklausīšanas” termiņa beigas, ir pieteikts valsts sekretāru sanāksmē. Tā kā iestāde atrodas Ministru prezidenta tiešā pakļautībā, nav šaubu, ka šī koncepcija ir saskaņota arī ar viņu.

„Dzen uz priekšu” jaunu pārvaldības modeli

Trīsdesmit četras lappuses garo konceptuālo ziņojumu ar garu nosaukumu “Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju" ir sagatavojis un valsts sekretāru sanāksmei – iepriekšējam „pakāpienam” pirms jautājuma izskatīšanas Ministru kabineta sēdē – iesniedzis kādreizējā Konkurences padomes vadītāja Pētera Vilka vadītais Pārrresoru koordinācijas centrs.  Tieši sevi šī „iestāde iestādē” saskata kā jaunveidojamā „superpārvaldītāja” kapitāldaļu turētāju un attiecīgi galveno pārraugu.

Pārresoru koordinācijas centrs nepieciešamību pēc jauna valsts uzņēmumu pārvaldības modeļa pamato ar K. Kariņa valdības deklarācijā ierakstīto. Tiesa nezinātājam tajā nāktos ilgi meklēt, līdz nokļūtu līdz šī dokumenta 238. un 239. punktam, kuros izteikta apņemšanās „turpināsim OECD vadlīnijās iekļauto labas korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās”, „izstrādāt skaidru valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku” un „uzsākt valsts kapitāla daļu turētāja funkciju pakāpenisku nodošanu vienam profesionālam valsts kapitāldaļu turētājam”.

Taču, kā izriet no publiski pieejamiem laika grafikiem, atšķirībā no daudziem citiem deklarācijas punktiem tieši šo ieceri paredzēts „dzīt uz priekšu” Krišjāņa Kariņa valdībai neraksturīgi ātrā tempā. Ja, piemēram, ap valstij ekstrēmās situācijās vitāli nepieciešamo Civilās aizsardzības plānu tā bez taustāmiem panākumiem ņemas jau pusotru gadu, tad pieņemt lēmumu par valsts lielāko uzņēmumu pārvaldības modeļa nomaiņu paredzēts faktiski zibenīgi, burtiski pāris mēnešu laikā.

Pārresoru koordinācijas centrs apgalvo, ka sagatavoto ziņojumu 23. aprīlī ievietojis savā interneta mājaslapā, un formāli termiņš, kurā „sabiedrības locekļi” bija aicināti izteikt savu viedokli, bija divas nedēļas – līdz 8. maijam. Taču nozīmīgā dokumenta sabiedriskās apspriešanas laiks „nejauši” sakrita ar garajām maija sākuma brīvdienām.

Turklāt pati iestāde nekādu sabiedrības viedokli nemaz necentās sagaidīt, lai to ņemtu vērā ziņojuma gala versijā, jau 30. aprīlī dokumentu piesakot izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē. Centra skaidrojums ir – viedokļu izteikšana sabiedrības līdzdalības ietvaros un atzinumu izteikšana pēc valsts sekretāru sanāksmes „viena otru neizslēdz, viena otrai netraucē un neierobežo viena otru”.

 

Grib kļūt par superpārvaldītāju

Atsaucoties uz nepieciešamību pildīt valdības deklarāciju, Pārresoru koordinācijas centrs tad arī izstrādājis ziņojumu, kura būtība ir vienkārša – „jaunizveidots aktīvu pārvaldītājs kā valsts kapitālsabiedrība kapitāla daļu turētājs, kura kapitāla daļu turētājs ir Pārresoru koordinācijas centrs” [saglabāta oriģinālrakstība]. Faktiski tas nozīmē – visu „labo pārvaldību” koncentrēt paša Pārresoru koordinācijas centra rokās, faktiski nododot šīs diezgan mikroskopiskās „iestādes iestādē” rokās milzīgu varu pār Latvijas valsts nozīmīgākajiem resursiem.

Pārresoru koordinācijas centrs ierosina, ka tās valsts kapitālsabiedrības, kas „prioritāri būtu jāizvērtē” kā tādas, kuras varētu tikt nodotas tā kontrolētā jaunā, centralizētā aktīvu pārvaldītāja turējumā, ir deviņas – AS Latvijas valsts meži, AS Latvenergo, VAS Starptautiskā lidosta Rīga, VAS Latvijas Loto, AS Augstsprieguma tīkls, VAS Latvijas dzelzceļš, AS Latvijas Pasts, AS Attīstības finanšu institūcija Altum un VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.

Pārējās 56 valsts 100% īpašumā esošās kapitālsabiedrības esot klasificējamas kā nekomerciālas un Pārresoru koordinācijas centru tik ļoti neinteresē, taču, „mainoties tirgus situācijai vai uzņēmumiem attīstoties, tie var tikt pārvietoti starp grupām vai apakšgrupām, kā arī var rasties jaunas valsts kapitālsabiedrības”, un „būtu jāizvērtē iespējas citas valsts kapitālsabiedrības nākotnē nodot centralizētā aktīvu pārvaldītāja turējumā”.

Tāpat konceptuālajā ziņojumā nomaskētas vairākas tēzes attiecībā uz iespējamu valsts kapitālsabiedrību privatizāciju. Cita starpā Pārresoru koordinācijas centrs iesaka noteikt pienākumu pārvērtēt līdzdalību valsts kapitālsabiedrībām, kuru kapitāldaļas ar likumu noteiktas par neatsavināmam, un piešķirt centram tiesības organizēt valsts līdzdalības pārvērtēšanu noteiktās kapitālsabiedrībās.

 

Pieredzes nav, bet to aizlienēšot

Konceptuālajā ziņojumā nozīmīga vieta atvēlēta pamatojumam – kāpēc tieši P. Vilka vadītā iestāde, kas atrodas tiešā Ministru prezidenta K. Kariņa pakļautībā, būtu vislabākais, visneatkarīgākais un visefektīvākais visdažādāko jomu valsts kapitālsabiedrību pārraudzītājs un pārvaldītājs.

Publiski neatklātie dokumenta autori norāda, ka kopš 2012. gada „Pārresoru koordinācijas centrs ir uzkrājis zināšanas, kapacitāti, veicis pētījumus un veidojis valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politiku”, tāpēc iestādei „būtu lietderīgi savas zināšanas izmantot, lai veidotu un paplašinātu centralizētu valsts kapitālsabiedrību pārvaldību”.

Tas, ka iestādei nav ne mazākās praktiskās pieredzes milzīgu uzņēmumu pārvaldībā, netiek minēts, taču norādīts uz to, ka „atbilstošas papildu kapacitātes” nodrošināšanas vārdā būtu „iespējams un vēlams izmantot” tagad par AS Possessor pārdēvētās bijušās Privatizācijas aģentūras „daudzu gadu garumā uzkrāto pieredzi kapitāla daļu pārvaldībā, piesaistot jaunveidojamā aktīvu pārvaldītājā darbiniekus no Possessor”.

Ziņojumā nav pieminēta bijušās Privatizācijas aģentūras izšķirošā loma tādās valsts līdzekļu izšķērdēšanas mahinācijās kā, piemēram, Citadele bankas„atdāvināšana”, - tā vietā pausts uzskats, ka vajadzētu veidot vēl vienu jaunu valsts kapitālsabiedrību, kurā „būtu lietderīgi apvienot Pārresoru koordinācijas centra un Possessor par kapitāla daļu pārvaldību atbildīgo darbinieku zināšanas un kapacitāti”.

 

Iecerētais modelis – haotisks un birokrātisks

Pārresoru koordinācijas centrs, kas sevi iecerējis kā šī jaunveidojamā aktīvu pārvaldītāja kapitāldaļu turētāju, norāda uz iecerēto daudzpakāpju kontroles sistēmu, kas pašas iestādes vadības ieskatā nodrošināšot „salīdzinoši neatkarīgāku pārvaldību”, jo „tajā ir vairākas pakārtotās organizācijas”.

Iecerētās birokrātiskās piramīdas virsotnē būtu Ministru prezidents, „kura vadībā ir izstrādāta valdības deklarācija, kur formulēti būtiskākie virzieni valsts kapitālsabiedrību pārvaldīšanai, kā arī valdības sēdēs tiek pieņemti būtiskākie lēmumi par valsts kapitālsabiedrībām, t.i., līdzdalības iegūšana”. Zemāk būtu pats Pārresoru koordinācijas centrs un zem tā – jau jaunais aktīvu pārvaldītājs.

„Ņemot vērā, ka aktīvu pārvaldītājs būs kapitāla daļu turētājs, bet ne kapitāla daļu īpašnieks (mātes kompānija), nav paredzams, ka šim aktīvu pārvaldītājam pašam būs padome, bet tikai operatīvā vadība, t.i., valde. Padomes uzdevumus nodrošinās Pārresoru koordinācijas centrs kā kapitāla daļu turētājs. Pārresoru koordinācijas centrs organizēs jaunizveidotā aktīvu pārvaldītāja vadītāja (valdes locekļa) nominēšanas procesu, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem,” dokumentā aprakstīts tas, ko iestāde uzskata par efektīvu pārvaldības modeli.

Taču nav aizmirstas arī ministrijas, kuras līdz šim ir bijušas lielas daļas valsts kapitālsabiedrību daļu turētājas, - „efektīvajā pārvaldes modelī” vieta ir atrasta arī tām, padarot iecerēto sistēmu vēl juceklīgāku: „Šajā struktūrā redzamas tās valsts kapitālsabiedrības, kas tiks nodotas turējumā aktīvu pārvaldītājam. To finanšu mērķus noteiks aktīvu pārvaldītājs, bet specifiskos valsts noteiktos nefinanšu mērķus, ja tādi būs, izvirzīs nozares ministrija. Atbilstoši spēkā esošajai kārtībai, ja kapitāldaļu turētājs, izstrādājot valsts kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju, neņem vērā nozares ministrijas atzinumu, tad attiecīgo jautājumu izskata Ministru kabinets.”

No konceptuālā ziņojuma arī skaidri izriet – P. Vilka vadītā iestāde ir norūpējusies arī par to, lai jaunais kapitāldaļu pārvaldītājs arī „labi izskatītos”, kā lielāko ieguvumu minot iespēju izveidot jaunu valsts kapitālsabiedrību pārvaldītāju „ar mazākiem juridiskiem šķēršļiem un sasaistes ar sabiedrībā neviennozīmīgi vērtēto privatizācijas procesu”.

 

Sabiedrības informēšanai vēl neesot laiks

Fakti rāda – labās pārvaldības principu ieviesējiestāde bija izdarījusi faktiski visu iespējamo, lai sabiedrība konceptuālo ziņojumu nepamanītu un lai tai būtu iespējami īss laiks dokumentu analizēt un sniegt izsvērtus, pārdomātus viedokļus.

Viss, ko Pārresoru koordinācijas centra vadība var atbildēt uz Dienas jautājumu par to, kādā formā iestāde veicināja sabiedrības informētību par šāda ziņojuma sagatavošanu un par iespējām sniegt par to atsauksmes/viedokļus, ir – tas ticis ievietots valsts kapitālsabiedrību pārvaldības mājaslapā un Ministru kabineta mājaslapas sabiedriskās līdzdalības vietnē. Nekādas citas sabiedrības informēšanas aktivitātes nav veiktas/.

Taču, neraugoties ne uz šo noklusēšanas taktiku, ne uz „nejauši” izvēlēto ar brīvdienām bagāto laika sprīdi, kurā uzklausīt „sabiedrības locekļu” atsauksmes par iecerēto jauno modeli, kopumā no valsts institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmumiem kopumā saņemti 25 atzinumi par konceptuālo ziņojumu.

Tiesa, vispirms Pārresoru koordinācijas centra vadība Dienai mēģināja norādīt, ka saņemtie viedokļi nezināmā nākotnē būšot pieejami mājaslapā www.valstskapitals.lv, taču, kas attiecas uz priekšlikumiem, par tiem tikšot sniegts tikai apkopojums. Uz Dienas jautājumu, kuras ir tās konkrētās Pārresoru koordinācijas centra amatpersonas, kas nolēmušas sabiedrībai liegt iespēju iepazīties ar visiem saņemtajiem viedokļiem un atzinumiem, iestādes vadība atbildēt nevēlējās. Tikai pēc tam, kad Diena uz to vērsa premjera uzmanību, saņemtie viedokļi un atzinumi šīs nedēļas sākumā tika publiskoti.

Saskaņā ar „labās pārvaldības ieviesēju” skaidrojumu vēl gan neesot laiks par šo jautājumu detalizēti informēt sabiedrību. Šis laiks varētu pienākt, kad „pēc priekšlikumu izvērtēšanas un konceptuālā ziņojuma precizēšanas, kas vēl prasīs zināmu laiku, ziņojuma projekts nonāks atkārtotā saskaņošanā ar atzinuma sniedzējiem un tiks gatavots izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, par ko tad arī tiks informēta sabiedrība”.

Pārresoru koordinācijas centrs un tā līdzšinējais veikums

Saskaņā ar 2011. gada oktobrī valdības apstiprināto Pārresoru koordinācijas centra nolikumu tas ir „Ministru prezidenta tiešā pakļautībā esoša valsts attīstības plānošanas un koordinācijas vadošā (augstākā) tiešās pārvaldes iestāde”, kurš par savu devīzi izvirzījis saukli: „Ar atbildību par Latvijas nākotni!”

Vēstījumu par sevi Pārresoru koordinācijas centrs Dienai sāk ar vārdiem: „Pārresoru koordinācijas centrs atbild par ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības un starptautiski atzītas labās prakses principu stiprināšanu valsts kapitālsabiedrībās no 2015. gada jūnija.”

Par to, kādi ir paša Pārresoru koordinācijas centra ievērotie labās prakses principi, gan liek aizdomāties fakts – iestāde oficiāli apgalvo, ka tajā strādājot 21 darbinieks, taču darbinieku uzskaitījumā centra interneta mājaslapā ir atrodami tikai 19.

Centra mājaslapā arī apgalvots, ka iestādes vadītāja vidējā mēnešalga esot 2441 eiro, taču Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē redzams, ka patiesībā Pēteris Vilks 2019. gadā mēnesī ir vidēji saņēmis vairāk nekā pusotru reizi lielāku mēnešalgu – 3811 eiro. Centrs skaidro – „2019. gadā iestādes vadītājam bija noteikta piemaksa”, un tai neesot bijis pienākuma to uzrādīt.

Iestādei, kas deklarē, ka rūpējoties par labas pārvaldības principiem, interneta mājaslapā attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem lakoniski norādīts: “Paldies par interesi! Informācija šajā sadaļā pagaidām nav pieejama.” Tikai pēc Dienasjautājuma, vai tiešām Pārresoru koordinācijas centrs savas pastāvēšanas laikā nav veicis publiskus iepirkumus, iestāde atzīst: „Pateicamies par norādi uz nepilnību Pārresoru koordinācijas centra mājaslapā.”

Saskaņā ar nolikumu Pārresoru koordinācijas centrs veic Attīstības plānošanas sistēmas likumā, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, kā arī:

- izstrādā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, uzrauga un koordinē tās īstenošanu;

- izstrādā Nacionālo attīstības plānu, uzrauga un koordinē tā īstenošanu;

- uzrauga un koordinē to nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentu īstenošanu, kuri ir saistīti ar Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienībā;

- koordinē deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību un tās īstenošanas rīcības plāna izpildi;

- sniedz Ministru prezidentam atzinumus, lai horizontāla rakstura jautājumus saskaņotu ar hierarhiski augstākajos attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām vidēja termiņa prioritātēm un politiskajām vadlīnijām, identificētu to ietekmi uz valsts konkurētspēju, vietu un lomu strukturālo reformu un publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības īstenošanā, kā arī novirzītu resursus (finansiālos instrumentus) atbilstoši valsts attīstības prioritātēm un politiskajām vadlīnijām;

- pilda analītiskus uzdevumus Ministru prezidenta un Ministru prezidenta biroja uzdevumā;

- veic nozaru politiku pārresoru uzraudzību;

- izstrādā priekšlikumus valsts attīstības plānošanai un īstenošanai;

- nodrošina valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordināciju un uzraudzību.

Tiesa, lai gan Pārresoru koordinācijas centra funkciju uzskaitījumā ir šādi desmit apjomīgi uzdevumu kompleksi, iestādes detalizēti izstrādātajā mājaslapā nav iespējams atrast pārskatu par 2019. gadā paveikto. Lai gan ir jau 2020. gada jūnijs, centrs lakoniski paskaidro: „Jaunākais publicētais pārskats ir par 2018. gadu.”

Par Pārresoru koordinācijas centra darbības efektivitāti un šīs iestādes pastāvēšanas nepieciešamību šaubas izteica iepriekšējais Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš, kurš pats savulaik iestādi bija vadījis. Viņa pamatojums bija – “nav nepieciešams uzturēt mazu iestādi valdības centrā, ja to var nodrošināt Valsts kanceleja”.

Taču līdz ar M. Krieviņa nomaiņu Valsts kancelejas direktora amatā šī uz birokrātiskā aparāta mazināšanu vērstā ideja tika atmesta, un jaunais kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis paziņoja, ka esot nepieciešams vienkārši “labāk sadarboties”.

Kariņš pagaidām izvairīgs

Pārresoru koordinācijas centrs darbojas tiešā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa pakļautībā, un nav nekādu šaubu, ka ne jau uz savu galvu centra vadītājs Pēteris Vilks ir nācis klajā ar ideju par superpārvaldītāju. Pats Ministru prezidents gan no skaidrām atbildēm un sava viedokļa izteikšanas izvairās, - apspriešana vēl esot priekšā.

- Kāda ir Ministru prezidenta nostāja attiecībā uz ziņojumā iekļauto ideju par šīs pārvaldības uzticēšanu Pārresoru koordinācijas centram?

- Pārresoru koordinācijas centrs konceptuālo ziņojumu ir sagatavojis, ņemot vērā Valdības deklarācijas 238. punktu un 239.punktu. Pārresoru koordinācijas centra izstrādātajā konceptuālajā ziņojumā tiek piedāvāti trīs modeļi, norādot katra modeļa plusus un mīnusus, par kuriem vēl būs diskusija Ministru kabinetā un pēc kuras tiks pieņemts lēmums par visatbilstošāko risinājumu.

- Vai ar Ministru prezidenta ziņu laiks, kurā sabiedrības locekļi bija aicināti izteikt savu viedokli, bija noteikts no 2020. gada 23. aprīļa līdz 8. maijam, tātad, atskaitot maija sākuma brīvdienas, tikai 10 darbdienas? Vai šāda rīcība Ministru prezidenta ieskatā atbilst labas pārvaldības praksei? Ja nē, vai Ministru prezidents ir pārrunājis šo jautājumu ar viņa pakļautībā esošās iestādes vadītāju P. Vilku vai to pārrunās?

- Pārresoru koordinācijas centrs konceptuālo ziņojumu sagatavojis un tā saskaņošanas procesu organizē atbilstoši Ministru kabineta kārtības rullim. Šobrīd saskaņošanas process ir tikai sācies. Kapitālsabiedrību pārvaldības modeļa maiņa tiks īstenota, iesaistot tās apspriešanā sabiedrību, valdības sociālos partnerus, uzklausot dažādu pušu priekšlikumus, ieteikumus, pie lēmuma par visatbilstošāko risinājumu nonākot diskusiju rezultātā. Par kapitālsabiedrību pārvaldības modeļa maiņām diskusijas ir notikušas vairākus gadus, tai skaitā arī veidojot valdību, tās īstenošana ir paredzēta valdības deklarācijā.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

36
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...