Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uzticēt aptuveni divus desmitus cilvēku lielai „iestādei iestādē”, kuru vada iepriekš ar savu nevarību Konkurences padomes vadītāja amatā zināms ierēdnis, kļūt par kapitāldaļu turētāju un tātad galveno noteicēju pār pavisam jaunu un centralizētu valsts kapitāla daļu pārvaldītājā tās nozīmīgākajos uzņēmumos ar plašām pilnvarām un iespējām, – šāds priekšlikums, pat nesagaidot imitētas „sabiedrības viedokļu uzklausīšanas” termiņa beigas, ir pieteikts valsts sekretāru sanāksmē. Tā kā iestāde atrodas Ministru prezidenta tiešā pakļautībā, nav šaubu, ka šī koncepcija ir saskaņota arī ar viņu.

„Dzen uz priekšu” jaunu pārvaldības modeli

Trīsdesmit četras lappuses garo konceptuālo ziņojumu ar garu nosaukumu “Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju" ir sagatavojis un valsts sekretāru sanāksmei – iepriekšējam „pakāpienam” pirms jautājuma izskatīšanas Ministru kabineta sēdē – iesniedzis kādreizējā Konkurences padomes vadītāja Pētera Vilka vadītais Pārrresoru koordinācijas centrs.  Tieši sevi šī „iestāde iestādē” saskata kā jaunveidojamā „superpārvaldītāja” kapitāldaļu turētāju un attiecīgi galveno pārraugu.

Pārresoru koordinācijas centrs nepieciešamību pēc jauna valsts uzņēmumu pārvaldības modeļa pamato ar K. Kariņa valdības deklarācijā ierakstīto. Tiesa nezinātājam tajā nāktos ilgi meklēt, līdz nokļūtu līdz šī dokumenta 238. un 239. punktam, kuros izteikta apņemšanās „turpināsim OECD vadlīnijās iekļauto labas korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās”, „izstrādāt skaidru valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku” un „uzsākt valsts kapitāla daļu turētāja funkciju pakāpenisku nodošanu vienam profesionālam valsts kapitāldaļu turētājam”.

Taču, kā izriet no publiski pieejamiem laika grafikiem, atšķirībā no daudziem citiem deklarācijas punktiem tieši šo ieceri paredzēts „dzīt uz priekšu” Krišjāņa Kariņa valdībai neraksturīgi ātrā tempā. Ja, piemēram, ap valstij ekstrēmās situācijās vitāli nepieciešamo Civilās aizsardzības plānu tā bez taustāmiem panākumiem ņemas jau pusotru gadu, tad pieņemt lēmumu par valsts lielāko uzņēmumu pārvaldības modeļa nomaiņu paredzēts faktiski zibenīgi, burtiski pāris mēnešu laikā.

Pārresoru koordinācijas centrs apgalvo, ka sagatavoto ziņojumu 23. aprīlī ievietojis savā interneta mājaslapā, un formāli termiņš, kurā „sabiedrības locekļi” bija aicināti izteikt savu viedokli, bija divas nedēļas – līdz 8. maijam. Taču nozīmīgā dokumenta sabiedriskās apspriešanas laiks „nejauši” sakrita ar garajām maija sākuma brīvdienām.

Turklāt pati iestāde nekādu sabiedrības viedokli nemaz necentās sagaidīt, lai to ņemtu vērā ziņojuma gala versijā, jau 30. aprīlī dokumentu piesakot izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē. Centra skaidrojums ir – viedokļu izteikšana sabiedrības līdzdalības ietvaros un atzinumu izteikšana pēc valsts sekretāru sanāksmes „viena otru neizslēdz, viena otrai netraucē un neierobežo viena otru”.

 

Grib kļūt par superpārvaldītāju

Atsaucoties uz nepieciešamību pildīt valdības deklarāciju, Pārresoru koordinācijas centrs tad arī izstrādājis ziņojumu, kura būtība ir vienkārša – „jaunizveidots aktīvu pārvaldītājs kā valsts kapitālsabiedrība kapitāla daļu turētājs, kura kapitāla daļu turētājs ir Pārresoru koordinācijas centrs” [saglabāta oriģinālrakstība]. Faktiski tas nozīmē – visu „labo pārvaldību” koncentrēt paša Pārresoru koordinācijas centra rokās, faktiski nododot šīs diezgan mikroskopiskās „iestādes iestādē” rokās milzīgu varu pār Latvijas valsts nozīmīgākajiem resursiem.

Pārresoru koordinācijas centrs ierosina, ka tās valsts kapitālsabiedrības, kas „prioritāri būtu jāizvērtē” kā tādas, kuras varētu tikt nodotas tā kontrolētā jaunā, centralizētā aktīvu pārvaldītāja turējumā, ir deviņas – AS Latvijas valsts meži, AS Latvenergo, VAS Starptautiskā lidosta Rīga, VAS Latvijas Loto, AS Augstsprieguma tīkls, VAS Latvijas dzelzceļš, AS Latvijas Pasts, AS Attīstības finanšu institūcija Altum un VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.

Pārējās 56 valsts 100% īpašumā esošās kapitālsabiedrības esot klasificējamas kā nekomerciālas un Pārresoru koordinācijas centru tik ļoti neinteresē, taču, „mainoties tirgus situācijai vai uzņēmumiem attīstoties, tie var tikt pārvietoti starp grupām vai apakšgrupām, kā arī var rasties jaunas valsts kapitālsabiedrības”, un „būtu jāizvērtē iespējas citas valsts kapitālsabiedrības nākotnē nodot centralizētā aktīvu pārvaldītāja turējumā”.

Tāpat konceptuālajā ziņojumā nomaskētas vairākas tēzes attiecībā uz iespējamu valsts kapitālsabiedrību privatizāciju. Cita starpā Pārresoru koordinācijas centrs iesaka noteikt pienākumu pārvērtēt līdzdalību valsts kapitālsabiedrībām, kuru kapitāldaļas ar likumu noteiktas par neatsavināmam, un piešķirt centram tiesības organizēt valsts līdzdalības pārvērtēšanu noteiktās kapitālsabiedrībās.

 

Pieredzes nav, bet to aizlienēšot

Konceptuālajā ziņojumā nozīmīga vieta atvēlēta pamatojumam – kāpēc tieši P. Vilka vadītā iestāde, kas atrodas tiešā Ministru prezidenta K. Kariņa pakļautībā, būtu vislabākais, visneatkarīgākais un visefektīvākais visdažādāko jomu valsts kapitālsabiedrību pārraudzītājs un pārvaldītājs.

Publiski neatklātie dokumenta autori norāda, ka kopš 2012. gada „Pārresoru koordinācijas centrs ir uzkrājis zināšanas, kapacitāti, veicis pētījumus un veidojis valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politiku”, tāpēc iestādei „būtu lietderīgi savas zināšanas izmantot, lai veidotu un paplašinātu centralizētu valsts kapitālsabiedrību pārvaldību”.

Tas, ka iestādei nav ne mazākās praktiskās pieredzes milzīgu uzņēmumu pārvaldībā, netiek minēts, taču norādīts uz to, ka „atbilstošas papildu kapacitātes” nodrošināšanas vārdā būtu „iespējams un vēlams izmantot” tagad par AS Possessor pārdēvētās bijušās Privatizācijas aģentūras „daudzu gadu garumā uzkrāto pieredzi kapitāla daļu pārvaldībā, piesaistot jaunveidojamā aktīvu pārvaldītājā darbiniekus no Possessor”.

Ziņojumā nav pieminēta bijušās Privatizācijas aģentūras izšķirošā loma tādās valsts līdzekļu izšķērdēšanas mahinācijās kā, piemēram, Citadele bankas„atdāvināšana”, - tā vietā pausts uzskats, ka vajadzētu veidot vēl vienu jaunu valsts kapitālsabiedrību, kurā „būtu lietderīgi apvienot Pārresoru koordinācijas centra un Possessor par kapitāla daļu pārvaldību atbildīgo darbinieku zināšanas un kapacitāti”.

 

Iecerētais modelis – haotisks un birokrātisks

Pārresoru koordinācijas centrs, kas sevi iecerējis kā šī jaunveidojamā aktīvu pārvaldītāja kapitāldaļu turētāju, norāda uz iecerēto daudzpakāpju kontroles sistēmu, kas pašas iestādes vadības ieskatā nodrošināšot „salīdzinoši neatkarīgāku pārvaldību”, jo „tajā ir vairākas pakārtotās organizācijas”.

Iecerētās birokrātiskās piramīdas virsotnē būtu Ministru prezidents, „kura vadībā ir izstrādāta valdības deklarācija, kur formulēti būtiskākie virzieni valsts kapitālsabiedrību pārvaldīšanai, kā arī valdības sēdēs tiek pieņemti būtiskākie lēmumi par valsts kapitālsabiedrībām, t.i., līdzdalības iegūšana”. Zemāk būtu pats Pārresoru koordinācijas centrs un zem tā – jau jaunais aktīvu pārvaldītājs.

„Ņemot vērā, ka aktīvu pārvaldītājs būs kapitāla daļu turētājs, bet ne kapitāla daļu īpašnieks (mātes kompānija), nav paredzams, ka šim aktīvu pārvaldītājam pašam būs padome, bet tikai operatīvā vadība, t.i., valde. Padomes uzdevumus nodrošinās Pārresoru koordinācijas centrs kā kapitāla daļu turētājs. Pārresoru koordinācijas centrs organizēs jaunizveidotā aktīvu pārvaldītāja vadītāja (valdes locekļa) nominēšanas procesu, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem,” dokumentā aprakstīts tas, ko iestāde uzskata par efektīvu pārvaldības modeli.

Taču nav aizmirstas arī ministrijas, kuras līdz šim ir bijušas lielas daļas valsts kapitālsabiedrību daļu turētājas, - „efektīvajā pārvaldes modelī” vieta ir atrasta arī tām, padarot iecerēto sistēmu vēl juceklīgāku: „Šajā struktūrā redzamas tās valsts kapitālsabiedrības, kas tiks nodotas turējumā aktīvu pārvaldītājam. To finanšu mērķus noteiks aktīvu pārvaldītājs, bet specifiskos valsts noteiktos nefinanšu mērķus, ja tādi būs, izvirzīs nozares ministrija. Atbilstoši spēkā esošajai kārtībai, ja kapitāldaļu turētājs, izstrādājot valsts kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju, neņem vērā nozares ministrijas atzinumu, tad attiecīgo jautājumu izskata Ministru kabinets.”

No konceptuālā ziņojuma arī skaidri izriet – P. Vilka vadītā iestāde ir norūpējusies arī par to, lai jaunais kapitāldaļu pārvaldītājs arī „labi izskatītos”, kā lielāko ieguvumu minot iespēju izveidot jaunu valsts kapitālsabiedrību pārvaldītāju „ar mazākiem juridiskiem šķēršļiem un sasaistes ar sabiedrībā neviennozīmīgi vērtēto privatizācijas procesu”.

 

Sabiedrības informēšanai vēl neesot laiks

Fakti rāda – labās pārvaldības principu ieviesējiestāde bija izdarījusi faktiski visu iespējamo, lai sabiedrība konceptuālo ziņojumu nepamanītu un lai tai būtu iespējami īss laiks dokumentu analizēt un sniegt izsvērtus, pārdomātus viedokļus.

Viss, ko Pārresoru koordinācijas centra vadība var atbildēt uz Dienas jautājumu par to, kādā formā iestāde veicināja sabiedrības informētību par šāda ziņojuma sagatavošanu un par iespējām sniegt par to atsauksmes/viedokļus, ir – tas ticis ievietots valsts kapitālsabiedrību pārvaldības mājaslapā un Ministru kabineta mājaslapas sabiedriskās līdzdalības vietnē. Nekādas citas sabiedrības informēšanas aktivitātes nav veiktas/.

Taču, neraugoties ne uz šo noklusēšanas taktiku, ne uz „nejauši” izvēlēto ar brīvdienām bagāto laika sprīdi, kurā uzklausīt „sabiedrības locekļu” atsauksmes par iecerēto jauno modeli, kopumā no valsts institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmumiem kopumā saņemti 25 atzinumi par konceptuālo ziņojumu.

Tiesa, vispirms Pārresoru koordinācijas centra vadība Dienai mēģināja norādīt, ka saņemtie viedokļi nezināmā nākotnē būšot pieejami mājaslapā www.valstskapitals.lv, taču, kas attiecas uz priekšlikumiem, par tiem tikšot sniegts tikai apkopojums. Uz Dienas jautājumu, kuras ir tās konkrētās Pārresoru koordinācijas centra amatpersonas, kas nolēmušas sabiedrībai liegt iespēju iepazīties ar visiem saņemtajiem viedokļiem un atzinumiem, iestādes vadība atbildēt nevēlējās. Tikai pēc tam, kad Diena uz to vērsa premjera uzmanību, saņemtie viedokļi un atzinumi šīs nedēļas sākumā tika publiskoti.

Saskaņā ar „labās pārvaldības ieviesēju” skaidrojumu vēl gan neesot laiks par šo jautājumu detalizēti informēt sabiedrību. Šis laiks varētu pienākt, kad „pēc priekšlikumu izvērtēšanas un konceptuālā ziņojuma precizēšanas, kas vēl prasīs zināmu laiku, ziņojuma projekts nonāks atkārtotā saskaņošanā ar atzinuma sniedzējiem un tiks gatavots izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, par ko tad arī tiks informēta sabiedrība”.

Pārresoru koordinācijas centrs un tā līdzšinējais veikums

Saskaņā ar 2011. gada oktobrī valdības apstiprināto Pārresoru koordinācijas centra nolikumu tas ir „Ministru prezidenta tiešā pakļautībā esoša valsts attīstības plānošanas un koordinācijas vadošā (augstākā) tiešās pārvaldes iestāde”, kurš par savu devīzi izvirzījis saukli: „Ar atbildību par Latvijas nākotni!”

Vēstījumu par sevi Pārresoru koordinācijas centrs Dienai sāk ar vārdiem: „Pārresoru koordinācijas centrs atbild par ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības un starptautiski atzītas labās prakses principu stiprināšanu valsts kapitālsabiedrībās no 2015. gada jūnija.”

Par to, kādi ir paša Pārresoru koordinācijas centra ievērotie labās prakses principi, gan liek aizdomāties fakts – iestāde oficiāli apgalvo, ka tajā strādājot 21 darbinieks, taču darbinieku uzskaitījumā centra interneta mājaslapā ir atrodami tikai 19.

Centra mājaslapā arī apgalvots, ka iestādes vadītāja vidējā mēnešalga esot 2441 eiro, taču Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē redzams, ka patiesībā Pēteris Vilks 2019. gadā mēnesī ir vidēji saņēmis vairāk nekā pusotru reizi lielāku mēnešalgu – 3811 eiro. Centrs skaidro – „2019. gadā iestādes vadītājam bija noteikta piemaksa”, un tai neesot bijis pienākuma to uzrādīt.

Iestādei, kas deklarē, ka rūpējoties par labas pārvaldības principiem, interneta mājaslapā attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem lakoniski norādīts: “Paldies par interesi! Informācija šajā sadaļā pagaidām nav pieejama.” Tikai pēc Dienasjautājuma, vai tiešām Pārresoru koordinācijas centrs savas pastāvēšanas laikā nav veicis publiskus iepirkumus, iestāde atzīst: „Pateicamies par norādi uz nepilnību Pārresoru koordinācijas centra mājaslapā.”

Saskaņā ar nolikumu Pārresoru koordinācijas centrs veic Attīstības plānošanas sistēmas likumā, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, kā arī:

- izstrādā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, uzrauga un koordinē tās īstenošanu;

- izstrādā Nacionālo attīstības plānu, uzrauga un koordinē tā īstenošanu;

- uzrauga un koordinē to nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentu īstenošanu, kuri ir saistīti ar Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienībā;

- koordinē deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību un tās īstenošanas rīcības plāna izpildi;

- sniedz Ministru prezidentam atzinumus, lai horizontāla rakstura jautājumus saskaņotu ar hierarhiski augstākajos attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām vidēja termiņa prioritātēm un politiskajām vadlīnijām, identificētu to ietekmi uz valsts konkurētspēju, vietu un lomu strukturālo reformu un publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības īstenošanā, kā arī novirzītu resursus (finansiālos instrumentus) atbilstoši valsts attīstības prioritātēm un politiskajām vadlīnijām;

- pilda analītiskus uzdevumus Ministru prezidenta un Ministru prezidenta biroja uzdevumā;

- veic nozaru politiku pārresoru uzraudzību;

- izstrādā priekšlikumus valsts attīstības plānošanai un īstenošanai;

- nodrošina valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordināciju un uzraudzību.

Tiesa, lai gan Pārresoru koordinācijas centra funkciju uzskaitījumā ir šādi desmit apjomīgi uzdevumu kompleksi, iestādes detalizēti izstrādātajā mājaslapā nav iespējams atrast pārskatu par 2019. gadā paveikto. Lai gan ir jau 2020. gada jūnijs, centrs lakoniski paskaidro: „Jaunākais publicētais pārskats ir par 2018. gadu.”

Par Pārresoru koordinācijas centra darbības efektivitāti un šīs iestādes pastāvēšanas nepieciešamību šaubas izteica iepriekšējais Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš, kurš pats savulaik iestādi bija vadījis. Viņa pamatojums bija – “nav nepieciešams uzturēt mazu iestādi valdības centrā, ja to var nodrošināt Valsts kanceleja”.

Taču līdz ar M. Krieviņa nomaiņu Valsts kancelejas direktora amatā šī uz birokrātiskā aparāta mazināšanu vērstā ideja tika atmesta, un jaunais kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis paziņoja, ka esot nepieciešams vienkārši “labāk sadarboties”.

Kariņš pagaidām izvairīgs

Pārresoru koordinācijas centrs darbojas tiešā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa pakļautībā, un nav nekādu šaubu, ka ne jau uz savu galvu centra vadītājs Pēteris Vilks ir nācis klajā ar ideju par superpārvaldītāju. Pats Ministru prezidents gan no skaidrām atbildēm un sava viedokļa izteikšanas izvairās, - apspriešana vēl esot priekšā.

- Kāda ir Ministru prezidenta nostāja attiecībā uz ziņojumā iekļauto ideju par šīs pārvaldības uzticēšanu Pārresoru koordinācijas centram?

- Pārresoru koordinācijas centrs konceptuālo ziņojumu ir sagatavojis, ņemot vērā Valdības deklarācijas 238. punktu un 239.punktu. Pārresoru koordinācijas centra izstrādātajā konceptuālajā ziņojumā tiek piedāvāti trīs modeļi, norādot katra modeļa plusus un mīnusus, par kuriem vēl būs diskusija Ministru kabinetā un pēc kuras tiks pieņemts lēmums par visatbilstošāko risinājumu.

- Vai ar Ministru prezidenta ziņu laiks, kurā sabiedrības locekļi bija aicināti izteikt savu viedokli, bija noteikts no 2020. gada 23. aprīļa līdz 8. maijam, tātad, atskaitot maija sākuma brīvdienas, tikai 10 darbdienas? Vai šāda rīcība Ministru prezidenta ieskatā atbilst labas pārvaldības praksei? Ja nē, vai Ministru prezidents ir pārrunājis šo jautājumu ar viņa pakļautībā esošās iestādes vadītāju P. Vilku vai to pārrunās?

- Pārresoru koordinācijas centrs konceptuālo ziņojumu sagatavojis un tā saskaņošanas procesu organizē atbilstoši Ministru kabineta kārtības rullim. Šobrīd saskaņošanas process ir tikai sācies. Kapitālsabiedrību pārvaldības modeļa maiņa tiks īstenota, iesaistot tās apspriešanā sabiedrību, valdības sociālos partnerus, uzklausot dažādu pušu priekšlikumus, ieteikumus, pie lēmuma par visatbilstošāko risinājumu nonākot diskusiju rezultātā. Par kapitālsabiedrību pārvaldības modeļa maiņām diskusijas ir notikušas vairākus gadus, tai skaitā arī veidojot valdību, tās īstenošana ir paredzēta valdības deklarācijā.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

36
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Labāk nelasiet šo, ja atceraties mūsu priekšvēlēšanu solījumus

FotoSaeima šajās dienas skata 2021. gada valsts budžeta un nodokļu reformas projektu. Šis valsts budžets būs īpaši nozīmīgs, jo daudzu cilvēku un uzņēmumu darbību ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā pandēmija un labi mērķēts fiskālais stimuls var glābt daudzas darbavietas un ekonomiku kopumā. Turpretī neveiksmīga nodokļu reforma uzņēmējus var gremdēt un palielināt pelēkās ekonomikas apjomu.
Lasīt visu...

12

Kādi tad ir Latvijas valdības mērķi?

FotoPolitika Latvijā, nedaudz pārfrāzējot Vikipēdiju, ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas jeb – kā tagad daudzi jau atklāti sauc partijas - uzņēmumi veic darbības savu oficiālo vai neoficiālo varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai, pieņem rīcības plānus, kas ir saistoši visai sabiedrībai... Vienkārši nedaudz papētīsim, kas ir šie cilvēki un kā viņi rīkojas pasaules krīzes apstākļos.
Lasīt visu...

21

Covid-19 noliedzēju uzņēmumos uzliesmo vīruss

FotoAr vienas dienas intervālu ziņās ir parādījusies informācija par masveida COVID-19 uzliesmojumiem divos uzņēmumos – zivju pārstrādes cehā Brīvais vilnis un pansionātā Liepa. Pirmajā ar jauno koronavīrusu sasirguši 77 darbinieki, otrajā 100 klienti un darbinieki.
Lasīt visu...

12

Iesniegta pilsoņu iniciatīva par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē

FotoReaģējot uz 12. novembra Satversmes tiesas spriedumu, pilsoņu iniciatīvas platformā “Mana Balss” ir iesniegts aicinājums parakstīties par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē. Manā kā iesniedzēja ieskatā ir izdarīts spiediens uz likumdevēju, lai likumiski nostiprinātu pretdabiskas (homoseksuālas, transseksuālas u.tml.) “ģimenes” formas. 
Lasīt visu...

6

Lai panāktu Šuplinskas demisiju, skolotājiem jābūt gataviem streikot

FotoIzglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) neadekvātie un ar nozari nepārrunātie lēmumi attiecībā uz izglītības sistēmas pārvaldību visās tās līmeņos Covid-19 ārkārtas situācijas apstākļos degradē Latvijas izglītības un zinātnes sistēmu kopumā.
Lasīt visu...

21

Ar ticību, apziņu un divām puslodēm: sprediķis Rīgas Domā 2020. gada 18. novembrī

FotoVarbūt YouTube esat pamanījuši video, kur, skanot bezrūpīgajai dziesmai “Raindrops” (Lietus lāses), jauka meitene ar kafijas krūzi skatās pa logu. Kaut kur netālu paceļas atomsēne. No tumša virpuļa debesīs iznirst citplanētiešu kuģis. Viņa par to drusku sarauc pieri, bet uzsmaida tiranozauram, kurš mīdās aiz koka, un draudzīgi pamāj zombiju pūlim, kas tuvojas pa ielu. Klipa nosaukums – “Parasta diena 2020. gadā”.
Lasīt visu...

6

Par dzīvībām drošu izglītību – lai aizsargātu bērnu, skolotāju, vecāku un vecvecāku dzīcības

FotoKatra cilvēka dzīvība ir vērtība. Sevišķi to jūtam par tuvo un mīļo dzīvībām. Latvijas Republikas Satversmes 111. pants uzliek par pienākumu valstij aizsargāt cilvēku veselību, tās 93. pants – tiesības uz dzīvību. Satversmes ievads nosaka rūpes ne tikai par sevi, bet arī par saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem.
Lasīt visu...

12

Beidzot ir jāpiegriež skrūves "legālajai" Vislatvijas čakarēšanai

FotoSakarā ar valsts azartspēļu kantora Latvijas Loto "locekļu" aroganto attieksmi, ignorējot informācijas sniegšanas pienākumu viņu kosmisko algu kontekstā - iesaku turpināt "rakt" netradicionālā veidā! Konkrēti - piereģistrēties iLOTO lietotāju profilā un sākt "laimēt" (reāli - zaudēt!) momentloterijās, profila skrīnšotu, kā pierādījumu pievienojot publikācijai. Ir informācija, ka šajā "zaudētavā" pārsvarā tiek tiražētas TUKŠAS/BEZLAIMESTU biļetes.
Lasīt visu...

12

Pacientu šķirošana COVID-19 pandēmijas laikā

FotoTiesībsargs ir saņēmis vairākus signālus, kurā Latvijas iedzīvotāji pauž savas bažas un satraukumu par Arta Žīgura rakstu vietnē „pietiek.com” par to, ka Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisija nolēmusi, ka Covid-19 epidēmijas krīzes gadījumā ir ētiski cilvēkus pēc 75 gadu vecuma ar hroniskām slimībām un citus smagi slimos pacientus neārstēt visiem pieejamajiem līdzekļiem, lai vairāk jaunu un vieglāk slimu cilvēku iegūtu piekļuvi, iespējams, dzīvību glābjošai terapijai.
Lasīt visu...

12

Manas personīgās domas par savu slimošanu par Covidu

FotoUzrakstīju savas personīgās domas par savu slimošanu ar Covidu. Raksts sanāca garš, grūti rakstījās uz telefona. Tātad:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kā strādā Parādnieka pasūtījumu galds

8.novembrī TV3 bija amizanti vērot, kā Saeimas deputāti centās pamatot, kāpēc atbalsta cigarešu ražotāju lobētos grozījumus akcīzes nodoklī. JKP galvenais nodokļu...

Foto

Nevalstiskās organizācijas gatavo iniciatīvu tautas referendumam par ģimenes aizsardzību

Četrdesmit nevalstisko organizāciju pārstāvji ir piesaistījuši ekspertus un apvienojušies kopīgā domnīcā, lai sagatavotu priekšlikumu pilsoņu parakstu vākšanai...

Foto

Es jums tagad izskaidrošu, kas rakstīts himnā: valsts prezidenta runa Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienā

Dārgā Latvijas tauta! Šogad ārkārtas situācijā mēs savas valsts dibināšanas svētkus...

Foto

Ģimenes institūta sabrukums izraisa tautas un pat civilizāciju bojā eju

Šodien, atzīmējot mūsu valsts 102. dzimšanas dienu, vēlos to sagaidīt ar svētu bijību un pateicību. Ne...

Foto

Pirts un skaistumkopšanas pakalpojumu aizliegšana ir nepārdomāta un postoša

Piektdien, 2020.gada 6.novembrī, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk - Rīkojums) visā...

Foto

Aicinām valsts prezidentu Egilu Levitu "izlīst no alas"

Valsts prezidentam Egilam Levitam būtu pēdējais brīdis izlīst no paša vārdiem nosauktās "alas", lai aptvertu, kā dzīvo lielākā...

Foto

Veloceļš Čaka ielā: nav jāiesaistās demagoģijā ar hronometru rokā

Vēl krāsa uz velosipēdistu ceļa Čaka ielā nebija izžuvusi, kad Paulam Timrotam, Frederikam Ozolam un daudziem citiem...

Foto

Vēlēšanas 2020 – fronte tēva pagalmā?

Šī ir tā reize, kad ASV prezidenta vēlēšanas lika nodrebēt visai planētai bez izņēmuma. Nekad agrāk tai nav bijusi piekalta...

Foto

JKP plānotais transportlīdzekļu nodoklis ekoloģijas prizmā

Ir teiciens – nav sliktuma bez labuma. Pateicoties rūpniecības un lauksaimniecības nozaru degradācijai, izvērtējot 20 gadu posmu, Latvija ir līderis...

Foto

Es atzīstu savu kļūdu un uzņemos par to atbildību

Es esmu pieļāvis kļūdu. Man ir kauns, ka es esmu tā rīkojies Latvijas sabiedrības priekšā un manu...

Foto

Apsveicam, mūsu zīļu vācējam - nākamajam nācijas līderim un vadonim šodien 40

Šodien mūsu uzņēmuma vadītājam un viennozīmīgajam vadonim Mārim Simanovičam ir dzimšanas diena – viņš...

Foto

Māsiņas skafandros, kurām par to faktiski neko nepiemaksā

Iesaku noskatīties šo PROVINCI. Mūsu māsiņas Daugavpils reģionālās slimnīcas Infekciju slimību nodaļā, galvenajā COVID pacientu ārstēšanās, cerību un...

Foto

Īstais 2020.gada ASV vēlēšanu uzvarētājs(a)

Kā jau kāds no kolēģiem lasītājiem portālā norādīja, Džo Baidens ir pats vecākais jebkad ievēlētais ASV prezidents. Visu cieņu pret šo...

Foto

Viltvārži

Aizvien vairāk pasaulē ir tādu, kuri jūt nepieciešamību agresīvi izpausties. Šoreiz ne par to, kāpēc, kur tādi rodas utt. Šoreiz par sekām. Centīšos būt maksimāli...

Foto

Par veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju

Veselības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde, kura organizē, koordinē un pārrauga veselības politikas īstenošanu, tai skaitā koordinē pretepidēmijas pasākumu...

Foto

Premjeram jāprasa veselības ministres demisija un jāpārņem veselības aprūpes kontrole vai pašam jāatkāpjas

Pēdējo dienu notikumi valdībā, īpaši asā komunikācija starp premjerministru Krišjāni Kariņu (JV) un...

Foto

Būs diskusijas, nepilnības un to labošana

Mīļie draugi un sekotāji, diemžēl koronavīruss atkal plosās pasaulē, Eiropā un Latvijā. Strauji aug saslimušo skaits, slimnīcas pildās un palielinās...

Foto

E-vēlēšanu iespējamā ietekme uz cilvēktiesībām

Valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās...

Foto

Mēs iecietīgi izturamies pret dažu koalīcijas locekļu privātajām un politiskajām neirozēm

Krīze, īpaši ilgstoša, ir stresa noturības tests. Covid-19 krīze ir globāla, tā pārbauda izturību veselām...

Foto

Andris Kudors un viņa raksts par Bībeli un homoseksualitāti

Senators, pseidokonservators un bijušais reliģiskās sektas pārstāvis Andis Kudors (Senators) nesen portālā TVNET pastāstīja, kas tur Bībelē faktiski ir...

Foto

Atkārtoti lūdzam nepieļaut zaļās zonas iznīcināšanu un satiksmes apgrūtināšanu lielveikalu būvniecības dēļ

Esam atkārtoti savākuši parakstus pret zaļās zonas iznīcināšanu Ziepniekkalnā, kur plānots būvēt lielveikalu Lidl, un...

Foto

Par labklājības ministres Petravičas publiski paustajiem meliem

Sociālo darbinieku biedrība (SDB) nevar klusēt situācijā, kurā labklājības ministre Ramona Petraviča publiski LTV raidījuma “Panorāma” sižetā un TV24...

Foto

Kur tad palikusi daudzā nauda?

Te pat pīlei jāsmejas. Es, godavārds, nesaprotu, kur palikusi daudzā nauda. Es tiešām godīgi nesaprotu, kā var tādā tempā notērēt tādu...

Foto

Maksāt par Zemgales atkritumu poligona ”Brakšķi” likvidāciju nāksies iedzīvotājiem

Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) plāns ieviest izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas reģionu sistēmā kļūs par Zemgales...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska “noved” nevainīgu cilvēku līdz nāvei

Prokurores Daces Lapinskas rīcības dēļ esmu zaudējusi veselību un gandrīz arī dzīvību, ko apstiprina ne mani tukši...

Foto

Turcija

Agrāk bija saprotamāk un vieglāk. Ja negribēji aizskart kāda jūtas vai kādu pazemot, atlika nerunāt par to, kas šo kādu var aizskart vai tam būt...

Foto

Putina kliķei nekas nav svēts, tā savu ambīciju vārdā piesmej arī ticīgos

Šībrīža Krievijas centieni atsevišķos gadījumos piesegties ar reliģiju vai reliģiju piesaistīt propagandas aparātam ir...

Foto

Maskas ir efektīvas, un arī bērni saslimst ar COVID-19

Mēs, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības valdes locekļi (www.lazariga.lv), aicinām un lūdzam Latvijas iedzīvotājus sekot secinājumiem un...

Foto

Kad pie lietas ķeras kariņveidīgi āksti

Vēl nesen tāda lupatveidīga radība premjera krēslā, kam Kariņš uzvārdā, ierunājās, ka naudas mums esot “tik daudz kā nekad”. Taču...

Foto

Kad medijs vienkārši ienīst baznīcu un ar apskaužamu periodiskumu nomelno pat savu, vietējo - Latvijas kristīgo baznīcu

Tikai pirms dažām dienām vietējais TVNET publicēja rakstu par...

Foto

Van Gog, noliec pindzeles un ej strādāt?

Daudzi impresionisma aizsācēji nevarēja nopelnīt, un, pēc mūsu finanšu ministra Reira ieteiktā, mums varbūt nebūtu impresionisma un citu ģēniju,...

Foto

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

Es labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai...

Foto

Par pulksteņa grozīšanu

Reizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons,...

Foto

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

Lai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums...

Foto

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

Iedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu...

Foto

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

Šoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas...