Mazgāšanas līdzekļu ražošanas komplekss Garkalnē pret iedzīvotāju interesēm
Margarita Mjadzelica11.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Garkalnes novada dome, ignorējot pašvaldības iedzīvotāju intereses un tiesiskās paļāvības principu, sēdē atbalstījusi SIA “BioOrg Latvia” ieceri būvēt mazgāšanas līdzekļu ražošanas kompleksu privātmāju teritorijā.
Šā gada 28.aprīlī Garkalnes novada domes sēdē tika izskatīts SIA “BioOrg Latvia” iesniegums par “Ražošanas kompleksa izveidi inovatīvu mazgāšanas līdzekļu ražošanai un realizācijai” Garkalnes novada “Buciņu” ciematā adresē “Rožukrogs”. Domes deputātu vairākums ieceri atbalstīja, un tika pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu.
Taču ret ražošanas kompleksa izveidi kategoriski iebilst plānotā objekta apkārtnē esošo māju iedzīvotāji, kuri ir neizpratnē par to, ka pirms šāda lēmuma pieņemšanas nav notikusi publiska apspriešana. Aptuveni 130 ciema iedzīvotāju ir vērsušies pie Garkalnes domes ar iesniegumu, kurā tiek pieprasīta ieceres publiska apspriešana, lai iedzīvotājiem būtu iespēja tajā piedalīties un paust savu nostāju ražošanas objekta celtniecības projekta īstenošanas jautājumā.
“Buciņu” ciemata iedzīvotāji ir neizpratnē par domes atbalstu iecerei, kura ir pretrunā gan ar teritoriālo plānojumu, gan iedzīvotāju interesēm. Iegādājoties īpašumus Garkalnes novada “Buciņu” ciematā un tā teritorijā, iedzīvotājiem bijis būtiski, ka teritorijas detalplānojums neparedz ražošanas teritorijas viņu mājokļu tuvākajā apkārtnē.
Mums visiem ir nepilngadīgi bērni vai mazbērni. Izvēloties dzīvesvietu, mēs paļāvāmies uz to, ka tā atradīsies ekoloģiski tīrā vidē, kuras tuvākajā apkārtnē nenotiek industriālā ražošana. Tāpat visas mājas ciematā ūdens ņemšanai izmanto dziļurbumus, tāpēc potenciāla ražošanas objekta izveide blakus esošā īpašumā visos rada bažas par iespējamu ūdens piesārņojumu.
Iedzīvotājos sašutumu radījis ne tikai tas, ka šī iecere nav sākotnēji tikusi publiski apspriesta, bet arī tas, ka SIA “BioOrg Latvia” interesēs patvaļīgi varētu tikt veikta teritoriju zonējuma maiņa - no “jaukta centra apbūves teritorijas” uz “rūpnieciskas apbūves teritoriju”.
“Iedzīvotāju tiesiskās paļāvības principa ievērošanas nodrošināšana ir pašvaldības uzdevums. Vai tad nebūtu tikai loģiski sagaidīt, ka pašvaldības deputāti, pārstāvot pašvaldības iedzīvotājus, vadīsies no šo iedzīvotāju interesēm?” izsakās Vecdumbrāju ielas iedzīvotājs Kestutis Isakas. “Tā vietā tiek lobētas uzņēmuma intereses un mūsu dzīvesvietām blakus esošo teritoriju zonējuma maiņa. Ņemot vērā, ka teritorijā atrodas tikai privātmājas un teritorijas plānojums neparedz lielu ražošanas uzņēmumu izvietošanu, uzskatu, ka mums bija tiesības paļauties uz pašvaldību, ka krasa blakus teritoriju zonējuma maiņa netiks veikta.”
Neskaidri ir arī iemesli, kuru dēļ domes deputātu vairākums atbalstīja ražošanas kompleksa izveidi tieši šajā Garkalnes novada adresē. Saskaņā ar Garkalnes novada teritoriālo plānojumu 2013.-2024.gadam ir noteikts, ka “šajā ciema daļā ir jāsaglabā klusa, zaļa dzīvojamā rajona raksturs. Svarīgi saglabāt arī kopējo apbūves raksturu un mērogu. Ļoti būtiski ir saglabāt pietiekami lielas neapbūvētas mežu platības, lai nodrošinātu rekreācijas funkcijas un mežu dabisko atjaunināšanos, kā arī saglabātu mežu joslu starp dzīvojamo apbūvi un autoceļu”.
Ņemot vērā gan teritoriālā plānojuma norādes, gan faktu, ka Garkalnes novada teritorijā ir pietiekami daudz industriālai darbībai piemērotu zemes platību, uz kurām jau šobrīd attiecināms teritoriālais zonējums “rūpnieciskās apbūves teritorija”, nav skaidras atbildes uz jautājumu nedz par to, kāpēc uzņēmumam svarīgi ražošanas kompleksu būvēt tieši adresē “Rožukrogs”, nedz kāpēc to vēlas pieļaut konkrēti Garkalnes novada deputāti.
Skaidrs ir tas, ka šāds lēmums nav ciema iedzīvotāju interesēs – visi esam ieguldījuši savus līdzekļus un maksājam hipotekāros kredītus tāpēc, ka vēlējāmies dzīvot zaļā, klusā dzīvojamā rajonā, neuztraucoties par trokšņa, vides un ūdens piesārņojumu. Bet ļoti pārsteidz domes rīcība, ņemot vērā, ka šīs ieceres apstiprināšana ir pretrunā ar iedzīvotāju interesēm. Mēs visi prātojam arī par uzņēmuma motivāciju – kāpēc tieši šeit, ja apkaimē ir daudz industriālo teritoriju? Īpašās ūdens attīrīšanas iekārtas, kuras būtu jānodrošina uzņēmumam, ja tas plāno ražotni būvēt blakus dzīvojamo ēku rajonam, ir dārgas, turklāt nekādu uzņēmumam nepieciešamo komunikāciju teritorijā arī nav. Tad kāpēc?
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
