Mazepins mēģina slepeni kontrolēt savus uzņēmumus
Ekonomikas ministrijas darbinieki04.09.2024.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Krievijas oligarhs Dmitrijs Mazepins uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tika pakļauts ES un ASV sankcijām un, tā kā minerālmēslu karalim Latvijā ir četri uzņēmumi, tos nekavējoties, bet ne īpaši mākulīgi mēģināja pārrakstīt citiem īpašniekiem, taču Latvijas Uzņēmumu reģistrs fiktīvos īpašniekus neatzina.
Tomēr centieni "legalizēt" Mazepinu Latvijā nav apstājušies ne mirkli, un tajos bija ievilkta arī agrākā ekonomikas ministre Ilze Indriksone un notiek mēģinājumi ievilkt arī tagadējās valdības ministrus.
"Lursoft" pieejamā informācija rāda, ka Mazepinam patiesā labuma guvēja statuss Latvijā reģistrēts četros uzņēmumos – SIA "Uralkali Trading", kur uzņēmējs ieņem arī padomes locekļa amatu, SIA "Ventamonjaks", SIA "Uralchem Trading" un SIA "Riga Fertilizer Terminal".
Mazepina interesēm Rīgā uzradies īpaši vērtīgs piesedzējs. Kā zināms, krievu oligarham kopā ar Andri Šķēli un Aināru Šleseru pieder “Riga Fertilizer terminal”. Tur viņu partneris ir sankciju sarakstos iekļautais Dmitrijs Mazepins, no kura tikt vaļā palīdzēs bijušais ASV vēstnieks Latvijā Čārlzs Larsons. Larsona uzdevums ir būt ticamam īpašniekam. Minerālmēsli ir nepieciešami visā pasaulē, Latvijā ir gatava infrastruktūra - ja izdotos uzzīmēt nesankcionētu īpašnieku, varētu droši tirgoties.
Ventspils virzienā Mazepina intereses sievastēva uzdevumā mēģina bīdīt Aivara Lemberga znots Jānis Austriņš - PR aģentūras "Mežgaile, Māliņa un Austriņš" līdzīpašnieks, taču ir izgaismojies.
Ekonomikas ministra Viktora Valaiņa birojam birojam neprofesionālā izgaismošanās nav atstājusi labu iespaidu. Pat, ja izdotos iestāstīt, ka arī te parādījies kāds jauns "amerikāņu īpašnieks", nekautrīgā izgaismošanās lēmumu pieņēmējiem apgrūtina kaut jelkādā veidā atbalstoši rīkoties. ZZS spices tikšanās ar Austriņu Ekonomikas ministrijā ātri noplūda raidījumam "Nekā Personīga", tiesa, tajā tika atspoguļota tikai gatavošanās Rīgas domes vēlēšanām, nevis Mazepina intereses, kuras arī ir dienas kārtībā.
Atgādināsim, ka vairāk nekā puse jeb 55% "Ventamonjaka" kapitāldaļu pieder Kiprā reģistrētam uzņēmumam "Uralchem Freight Limited Kipra", kura patiesais labuma guvējs ir Mazepins. Savukārt 45% pieder Latvijā reģistrētam uzņēmumam "Halcyon Capitals", kurā kā patiesais labuma guvējs ir norādīts bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga znots Jānis Austriņš, kura, protams, tur nebūtu, ja nebūtu jāpiesedz Lembergs.
Jānis Austriņš regulāri dodās harmonizēt Aivara Lemberga intereses ar Dmitrija Mazepina pārstāvjiem uz kādām no valstīm, kurās tajā brīdī notiek 1. Formulas sacensības. Mazepina dēls Ņikita ir ne īpaši sekmīgs pilots 1. Formulas pilots. Valsts drošības dienests iegūtu, ja pasekot šiem notikumiem līdzi.
Seko mums 
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.
