Iesaki rakstu: 
Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis, kas veidoja kopīgu sarakstu Rīgas domes vēlēšanās un nepārkāpa iepriekš saskaņotās normas. Piemēram, gadiem ilgi visiem bija zināms, ka “Saskaņas” līderis un simbols Nils Ušakovs kūrē vairākus pašvaldības uzņēmumus, piemēram, “Rīgas satiksmi” un Centrāltirgu, savukārt “Gods kalpot Rīgai” veidotājs un priekšsēdētājs Andris Ameriks – Rīgas brīvostu.
Viss pēkšņi mainījās, kad KNAB atklāja korupciju Rīgas domē un pašvaldības uzņēmumos, tajā skaitā Ušakova kūrētajā “Rīgas satiksmē”. Korupcijas skandāli bija tik plaši, ka Ušakovs un Ameriks nolēma kopīgā sarakstā startēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Pārsteidzoši labie vēlēšanu rezultāti ļāva abiem aizbēgt uz Briseli, tā izvairoties no ikdienas pārmetumiem par korupcijas veidošanu un atbalstīšanu Rīgā.
Atšķirībā no “Saskaņas”, kurā Ušakova aizbēgšana uz Briseli ir izraisījusi nopietnu krīzi, “Gods kalpot Rīgai” ir cietusi mazāk. Pagājušajā gadā par partijas priekšsēdētāju uz diviem gadiem tika ievēlēts Ameriks, un šajā kongresā viņš paziņoja, ka turpinās pildīt šos pienākumus. Tiesa, Amerikam būšot vajadzīgs viens vai vairāki vietnieki ikdienas darba veikšanai. Arī visi “Gods kalpot Rīgai” kongresa delegāti atzinīgi novērtēja Amerika darbu.
Sestdien notikušais kongress parādīja, ka “Gods kalpot Rīgai” nespēj izdomāt, kā veiksmīgāk pielāgoties jaunajai situācijai. No vienas puses, līdz šim partija bija pieradusi būt “Saskaņas” mazais brālis un paklausīgi pildīt tai uzticētos uzdevumus. “Gods kalpot Rīgai” deputāti Rīgas domē labi apzinājās savas pilnvaras un nekad nepārkāpa “Saskaņas” noteiktās robežas. Šie deputāti centās nekaitināt vecāko brāli “Saskaņu” un paklausīgi pildīja balsošanas mašīnas funkcijas kopā ar “Saskaņas” deputātiem.
No otras puses, korupcijas skandāli un tiem sekojošās izmaiņas pēkšņi radīja tādas iespējas, par kādām “Gods kalpot Rīgai” varēja tikai sapņot. Pašiem par pārsteigumu, šobrīd Rīgas mērs ir šīs partijas pārstāvis Oļegs Burovs (tiesa, viņš tika iecelts par mēru ar otro piegājienu, kad pēc pāris nedēļu darba maijā no Rīgas mēra amata tika izbalsots Dainis Turlais). Nav šaubu, ka pirms gada vai diviem nevienam pat sapņos nerādījās, ka “Gods kalpot Rīgai” pārstāvis kļūs par galvaspilsētas mēru. Partijai ir arī pašvaldības izpilddirektora, brīvostas valdes priekšsēdētāja un vairāku komisiju vadītāju amati.
Burova iespējas pildīt Rīgas mēra amatu līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2021.gada jūnijā lielā mērā būs atkarīgas no “Saskaņas” deputātu uzvedības, kas ir nikni par zaudētajām valdošajām pozīcijām. Tautā runā, ka viņu neapmierinātību izraisa arī daļēji zaudētās iespējas piestrādāt kā dažādiem konsultantiem un padomniekiem pašvaldības uzņēmumos un iestādēs.
Burova lielākais izaicinājums būs “Gods kalpot Rīgai” frakcijas sadarbība ar “Saskaņas” frakciju, kā arī ar neatkarīgo deputātu bloku, ko veido no “Saskaņas” izslēgto deputātu – Vadima Baraņņika, Alekseja Rosļikova, Vitālija Dubova un Valērija Petrova - izveidotā frakcija kopā ar Oskara Putniņa vadīto frakciju “Rīgai” (nesen tai pievienojās arī Baiba Broka, tādējādi šajā frakcijā jau ir četri deputāti). Abu frakciju bloks ar astoņām balsīm, kas atbalsta vicemēru Baraņņiku, šobrīd ir ieguvis tā saukto zelta kārti Rīgas domes vadošajā koalīcijā.
Interesanti, ka “Gods kalpot Rīgai” kongresā vienu no agresīvākajām runām teica Rīgas domes deputāts un partijas frakcijas vadītājs, kā arī vairāku komisiju vadītājs un vadītāja vietnieks Vjačeslavs Stepaņenko. Interesanti, ka pēdējā laikā Stepaņenko bieži ticis minēts kā atkritumu izvešanas monopola “politiskais krusttēvs” Rīgā. Stepaņenko, līdzīgi kā “Saskaņas” kongresa pārstāvji, aktīvi lamāja Krišjāņa Kariņa valdību, vainojot to visos pasaules grēkos. Stepaņenko nepatīk, ka Latvijas premjerministrs Kariņš un prezidents Egils Levits esot “pusārzemnieki” un neko nesaprotot no Latvijas iekšējām lietām, viņi nesaprotot valstī esošās problēmas. Iespējams, ar to Stepaņenko ir domājis Rīgā izplatīto korupciju, ko patiešām varētu nesaprast Kariņš un Levits, kuri nav iesaistīti šajās shēmās.
Vēl vairāk, Stepaņenko ir sašutis, ka “Gods kalpot Rīgai” nesaņems valsts finansējumu, ko izmaksā partijām, kas ir startējušas Saeimas vēlēšanās. Stepaņenko arī uzskata, ka partijai ir obligāti jāpiedalās ne tikai nākamajās pašvaldību vēlēšanās, bet arī Saeimas vēlēšanās, lai mainītu situāciju Latvijā. Viņš uzskata, ka “Gods kalpot Rīgai” jāveido bloki un apvienības ar reģionālajām partijām, lai iegūtu varu valstī.
Intervijās medijiem Ameriks atcerējās, ka kādreiz tika izveidota partija “Gods kalpot mūsu Latvijai”, tomēr tā neguva panākumus un šis projekts neizdevās, jo tam nebija vajadzīgās vilkmes. Ameriks atzina, ka ir pienācis laiks partijai mainīties, izvirzot jaunu attīstības vīziju. Pēc pašvaldību vēlēšanām partijai jāmeklē veids, kā startēt Saeimas vēlēšanās. Ameriks arī atzina, ka tā ir vienīgā iespēja izvairīties no stagnācijas, jo šobrīd partija ir sasniegusi savus griestus un izpildījusi visus pirms pašvaldību vēlēšanām izvirzītos mērķus.
Redzams, ka pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām Rīgā sāk veidoties interesanta situācija, kāda līdz šim nav bijusi – līdz šim krievvalodīgajiem vēlētājiem tika piedāvāts tikai viens nopietns saraksts balsošanai. Nav skaidrības, kas turpmāk notiks ar “Saskaņu” - vai tā spēs palikt vienota un nesašķelties, veidojot spēcīgu komandu uz vēlēšanām. Nav šaubu, ka “Saskaņa” mobilizēs visus iespējamos resursus, lai atgūtu valdošās pozīcijas Rīgas domē, paļaujoties uz gadiem ilgo vēlētāju uzticību, un varētu arī turpmāk izmantot Rīgas budžetu savās interesēs.
Par nodomu veidot jaunu partiju ir paziņojuši kopā ar Baraņņiku no “Saskaņas” izslēgtie deputāti. Zinot, ka Baraņņiks ir biedrības “9.maijs.lv” vadītājs, nav šaubu, ka viņam un viņa pārstāvētajai jaunajai partijai būs pilnīgs Krievijas atbalsts. Biedrība “9.maijs.lv” organizē pasākumus pie tā sauktā Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā, kuros piedalās daudzi krievvalodīgie iedzīvotāji. Tiek uzskatīts, ka pēdējo četru gadu laikā Krievijas vēstniecība šai biedrībai ir pārskaitījusi vismaz 23 000 eiro, un ik gadu biedrība apsaimnieko no 150 000 līdz 170 000 eiro. Nav šaubu, ka Baraņņika pārstāvētajai partijai varētu būt plašs Latvijā dzīvojošo Krievijas prezidenta Vladimira Putina fanu atbalsts, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ varētu nepatikt “Saskaņa”.
“Gods kalpot Rīgai” kongresā tika paziņots, ka partija pašvaldību vēlēšanās varētu startēt atsevišķi nevis, kā ierasts, vienā sarakstā kopā ar “Saskaņu”. Par to varētu nobalsot rīdzinieki, kuriem nepatīk agresīvā 9.maija svinēšana Pārdaugavā un kuri vēlētos mērenāku politiku Rīgā. Par partiju varētu balsot arī daudzi latvieši. Daudz noteiks turpmākā Burova darbība Rīgas mēra amatā – ja viņam būs salīdzinoši augsts reitings, viņa vadītais saraksts varētu saņemt pietiekami daudz balsu vēlēšanās.
Un vēl jau ir arī pārējās partijas, kas gadiem ilgi ir darbojušās Rīgas domes opozīcijā. Nesen izteikts viedoklis, ka Daniels Pavļuts varētu būt “Attīstībai/Par” līderis Rīgas domes vēlēšanās, “Jaunās vienotības” sarakstu varētu vadīt Vilnis Ķirsis, un gan jau nākamā gada laikā par saviem kandidātiem paziņos arī citas partijas. Pirmvēlēšanu laiks pirms Rīgas domes vēlēšanām solās būt pietiekami interesants, solot daudz jautrības politikas vērotājiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
