Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ministru kabineta sēdē ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1529, kur visa starpā pasniegta dāsna dāvana ministres Andai Čakšas padomniecei Alīdai Vānei, kuras privātajai slimnīcai pretlikumīgi piešķirts finansējums vairāk nekā 111 000 eiro apmērā. Nevar piekrist, ka tā ir valsts līdzekļu likumīga nozagšana, - patiesībā nekā likumīga te nav.

Balvu un Gulbenes slimnīca nav nedz pašvaldības, nedz valsts ārstniecības iestāde. Likuma "Par valsts budžetu 2016.gadam " 66.pants tieši bija ar mērķi novirzīt līdzekļus tikai valsts un pašvaldību un nekādi ne privātajiem.

Tad jau šajā saņēmēju sarakstā būtu jābūt ARS, VC4 u.c. Pēc likuma valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības ir tikai tās, kur valstij vai pašvaldībai pieder VISAS daļas, - bet Balvu un Gulbenes slimnīca, kuras īpašnieku vidū ir Vāne, tādas nav.

Oficiāli šī zādzība izskatās tā:

„Anotācija: ietekme uz 2017.gadu un turpmāko budžetu.

Veselības nozarei 2016.-2018.gadam tika piešķirts papildus finansējums neatliekamo pasākumu nodrošināšanai, tai skaitā ārstniecības personu un pārējo nozarē strādājošo darba samaksas pieauguma nodrošināšanai (algu skalas izlīdzināšanai) 10 000 000 euro ik gadu, vienlaikus paredzot likumā „Par valsts budžetu 2016.gadam” 66.pantu, kas nosaka, ka finansējums 10 000 000 euro apmērā paredzēts valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu nodarbināto darba samaksas pieauguma nodrošināšanai atbilstoši noslēgtajiem līgumiem par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā. Atbilstoši piešķīrumam Noteikumu projekta pievienotājā redakcijā izstrādāts pielikums Nr.37, kas minētā piešķīruma kontekstā ietekmi uz valsts budžetu nerada. Saskaņā ar 37.pielikumu veikta finansējuma pārdale atbilstoši izmaiņām ārstniecības iestāžu noslodzē.  Katrai valsts un pašvaldību ārstniecības iestādei papildus piešķiramā finansējuma apmērs ārstniecības personu darba samaksai aprēķināts, ņemot vērā ārstniecības iestāžu sniegto informāciju par darba slodžu skaitu sadalījumā pa amata kvalifikācijas kategorijām katrā iestādē (slodžu skaits (strādājošo skaits normālā darba laika ietvaros) iegūts no iestāžu sniegtās informācijas par 2016.g. pusgadu.). Finanšu līdzekļu sadalījums darba samaksas pieauguma nodrošināšanai 2017.gadā katrai iestādei norādīts Noteikumu 37.pielikumā.

Finanšu līdzekļu sadalījums darba samaksas pieauguma nodrošināšanai

Nr. p. k.

Ārstniecības iestādes nosaukums

Slodzes (strādājošo skaits normālā darba laika ietvaros)

Kopā atalgojums ar piemaksām un VSAOI, euro

 
 

1.

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca

1 612.20

636 452

 

2.

P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca

3 068.00

1 297 659

 

3.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca

4 342.13

1 855 184

 

4.

Jūrmalas slimnīca

231.30

97 494

 

5.

Ogres rajona slimnīca

263.25

112 657

 

6.

Tukuma slimnīca

276.50

120 034

 

7.

Liepājas reģionālā slimnīca

818.74

344 661

 

8.

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca

479.00

210 176

 

9.

Kuldīgas slimnīca

282.20

117 359

 

10.

Daugavpils reģionālā slimnīca

1 473.00

634 510

 

11.

Rēzeknes slimnīca

648.43

282 983

 

12.

Preiļu slimnīca

153.15

68 351

 

13.

Krāslavas slimnīca

151.95

61 404

 

14.

Vidzemes slimnīca

571.00

232 570

 

15.

Madonas slimnīca

278.66

127 861

 

16.

Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība

233.70

111 263

 

17.

Cēsu klīnika

259.64

104 474

 

18.

Alūksnes slimnīca

107.30

49 767

 

19.

Jelgavas pilsētas slimnīca

420.00

173 868

 

20.

Jēkabpils reģionālā slimnīca

592.00

252 619

 

21.

Dobeles un apkārtnes slimnīca

243.69

103 335

 

22.

Aizkraukles slimnīca

108.50

44 674

 

23.

Bauskas slimnīca

105.80

44 795

 

24.

Līvānu slimnīca

46.03

19 438


Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...