„Masveida nogatavinātāja” Ruduša šķiras no darba Latvijas Televīzijā
PIETIEK11.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Apstiprinām, ka darba attiecības pēc pašas Ritas Rudušas iniciatīvas ar Latvijas Televīziju ir izbeigtas. Tomēr vēl sadarbojamies atsevišķu iesākto projektu pabeigšanai,” – tas ir viss, ko Latvijas Televīzija atklāj saistībā ar šķiršanos no programmu direktores, ar saviem „masveida nogatavināšanas” izteikumiem slavenās R. Rudušas.
Šā gada sākumā R. Ruduša diskusijā "Satori" diskusija "LGBTQ+ Latvijā: pārmaiņu slieksnis?" izziņoja savu nostāju šādas LTV mērķtiecīgas politikas veidošanā:
„Masveida gatavināšana var notikt caur populāro kultūru. Kamēr mums seriālos nebūs geju pāru, tikmēr masveida gatavināšana nenotiks. Piemērs: viens no LTV iepirktajiem raidījumiem, kam ir fenomenāli stabili reitingi, ir vācu seriāls "Mīlas viesulis". Tas tiek rādīts pa dienu, un to skatās pārsvarā gados vecāku sieviešu auditorija.
Tiem, kas palaiduši garām šo fenomenālo kultūras parādību, paskaidrošu. Šajā seriālā, kur visa darbība notiek ap vienu viesnīcu, bija geju kāzas. Nekādu sašutuma vēstuļu no gadu tūkstošos kopto vērtību sabiedrības locekļiem nebija! Skatās un turpina skatīties ar tādu pašu intensitāti, kā tas noticis gadiem.
Ja mēs spējam "Mīlas viesulī" skatīties uz to, kā precas un bučojas divi geji, lūdzu, mums geju pāri arī Latvijas seriālos! Šai tēmai jāiziet ārpus politikas, tiesām, pulcēšanās brīvības. Tai jākļūst par ikdienas parādību, un tad būs tā masveida nogatavināšana.”
R. Ruduša Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sāka pildīt 2020. gada sākumā, un tad LTV viņas iepriekšējo karjeru aprakstīja šādi:
„Ritai Rudušai, kura uzsākusi darbu kā LTV Programmu daļas direktore, ir liela pieredze medijos. Darba gaitas Latvijas medijos sākusi deviņdesmito gadu sākumā. Strādājusi gan "Radio Brīvā Eiropa", gan laikrakstā "Diena", žurnālā "Rīgas Laiks" un citos medijos.
No 2013. līdz 2015. gadam strādājusi Latvijas Televīzijā par ziņu, informatīvo un dokumentālo pārraižu satura redaktori. Rita Ruduša arī vadījusi divas nozīmīgas žurnālistu organizācijas - Latvijas Žurnālistu asociāciju un Baltijas Mediju izcilības centru, un ir grāmatas "Pagrīdes citādība" autore.
"Tas, ka atgriežos Latvijas Televīzijā jaunā kapacitātē, ir likumsakarīgi - sabiedriskie mediji ir bijuši manas profesionālās darbības vektors jau daudzus gadus. Pie jaunajiem pienākumiem ķeros ar prieku un enerģiju - sabiedriskajām televīzijām Eiropā, arī Latvijā, šobrīd ir gan komplicētu uzdevumu, gan jaunu iespēju laiks.
No vienas puses, digitālās vides straujā attīstība no mums paģērē lielu elastību, bet vienlaikus piedāvā aizraujošas iespējas ļoti daudzveidīga satura radīšanai un auditorijas sasniegšanai caur dažādu izmēru ekrāniem un platformām," vērtē Rita. Tādēļ kā savu pirmo lielo darbu jaunajā amatā Rita izvirzījusi LTV digitālās stratēģijas izstrādes pabeigšanu.”
Par to, kā beigusies šīs stratēģijas izstrāde, LTV pagaidām klusē.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
