Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Ja vienīgais instruments, kas tev ir, ir āmurs, tad katru problēmu mēdz redzēt kā naglu” (If the only tool you have is a hammer, you tend to see every problem as a nail). Šo ģeniālo frāzi savulaik uzrakstīja amerikāņu sociālantropologs, psihologs un fiziologs, Kolumbijas universitātes profesors Ābrahams Maslovs (Abraham Harold Maslow, 1908–1970). Vēstures pastāstos teikts, ka pats Maslovs šo frāzi lietojis nedaudz atšķirīgiem uzsvariem un ar nedaudz citu nozīmi: „Ja tu esi āmurs, tad vienīgais, kur tu vari likt savu galvu, ir dzīt naglas.”

Ābrahams Maslovs pasaulē pazīstamāks ar savu vajadzību hierarhiju, ko mēdz dēvēt par Maslova piramīdu. Vēstures paradokss ir tāds, ka pats Maslovs piramīdu nav zīmējis, nav to atzinis un lekcijās nav izmantojis. Kādā žurnāla rakstā to piezīmējis kāds redakcijas darbinieks – lai cilvēkiem Maslova teorija būtu vieglāk saprotama.

Arī Danielam Pavļutam bija ģeniāla iespēja uzzīmēt Pavļuta piramīdu Covid-19 ierobežošanai: apakšā veselīgs dzīvesveids un hronisku slimību ārstēšana, otrajā līmenī - vakcinācija, trešajā - izvairīšanās no kontaktiem ar citiem cilvēkiem iekštelpās, dažādi pulcēšanās ierobežojumi un slavenie 2 metri, bet piramīdas augšpusē - maskas, tirdzniecības ierobežojumi atsevišķām precēm, roku dezinfekcija 15 reizes dienā, stacionāras ārstēšanas noteikumi utt. Pavļuts maskas sajauca ar vakcīnām, politisku zākāšanos un cepešpannu tirdzniecības aizliegumu, kā rezultātā panāca antivakseru kustību.

Bet patiesībā jau stāsts ir nevis par Covid-19 apkarošanu, bet par prioritizāciju un plašu pasaules skatījumu. Ja veselības ministrs teiktu - „būtiskas problēmas ir mazkustība, diabēts, smēķēšana, hipertonija, vēlīna vēža diagnostika, mazs finansējums primārai aprūpei, holesterīna vielmaiņas skrīninga neesamība, bērnu traumatisms, slīkšana svešā ūdenstilpnē dzērumā, post-traumatisks sindroms tuvējā kara apstākļos utt., bet šobrīd prioritāte ir Covid-19 pandēmijas apkarošana”, patiesībā nekas nebūtu iebilstams.

Ja ministrs zina tikai Covid-19 pandēmiju, tad viņam arī ir jāieņem kovidministra, nevis veselības ministra vieta, tad viņam nav jāspēlē klavieres ar 10 pirkstiem kā Vestartam Šimkum, bet ar vienu - kā Londonas olimpiādes atklāšanā Rovanam Atkinsonam jeb misteram Bīnam. Vēl sliktāk, ja ministrs pamanās pērtiķu bakas nolikt prioritātes saraksta priekšgalā, kaut mēs zinām vismaz 1500 baktēriju, vīrusu un citu mikroorganismu izraisītu infekciju slimību, kas ir bīstamākas un kontagiozākas par pērtiķu bakām.

Nejauši izlasīju ministra Pavļuta atziņu, ka viņš veselības ministra amatā ir kļūdījies vienu reizi - tad, kad jau 2021. gada sākumā neesot par obligātu noteicis vakcināciju pret Covid-19. Šis ministra citāts lika man atcerēties pastāstu par kādu ļoti resnu pacientu, kuram ārsts prasa -, cik reižu dienā viņš ēd. Pacients saka - vienu reizi, kas patiesībā nozīmē - viņš visu diennakti ēd nepārtraukti. Līdzīgi Daniels Pavļuts kā veselības ministrs - viņš ir kļūdījies vienu reizi kopš nonākšanas veselības ministra amatā - bet visu šos pusotru gadu nepārtraukti.

Daniels sev apkārt ir savācis nemediķus, ārstiem neuzticas, vēl vairāk - neuzticas (vai varbūt nedzird sacīto?) pat tiem, ko ir izvēlējies par saviem ārštata padomniekiem (izcila izvēle) Staļģenes ģimenes ārstam Ainim Dzalbam, radioloģei, profesorei Maijai Radziņai un VC4 vadītājam, veselības aprūpes organizatoram Mārim Rēvaldam.

Nevar teikt, ka neesmu ar Danielu Pavļutu ticies un runājis. Sajūta - viņš manis sacīto nesaprot, iespējams, es nemāku pastāstīt saprotamā latviešu valodā. Un pretēji: tiklīdz kaut ko uzrakstu kādā portālā - izlasa, saprot, kaut reaģē nesaprotami un darbību nomuļļā.

Veselības aprūpe nudien nav viens āmurs un viena nagla, pat ja par tādu Veselības ministrija uzskata naudu. Veselības aprūpe ir arī farmācija, sanitārija, slimību kontrole, profilakse, rehabilitācija utt. Man sakrājušās kādas desmit aktualitātes, kuras būtu jārisina tūlīt un tagad, negaidot nākošo ministru. Pie kam - menedžējot šo problēmu risināšanu, Daniels varētu sev bruģēt (nu kaut vai grantēt vai smiltīm kaisīt) ceļu uz nākamo Saeimu. Vēl jo vairāk tādēļ, ka daļa no problēmām ir starpdisciplināras, par tām atbildīgi ir citi ministri, kas vēl mazāk spēj situācijā noorientēties.

Tādēļ es izvēlējos šoreiz lūgt Danielu Pavļutu padomāt par darba nespējas lapu. Nepatīk uzklausīt mani - lūdzu aprunāties ar „Latvijas finiera” padomes priekšsēdētāju Uldi Biķi vai Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni. Par to, ko uzņēmēji domā par darba nespējas lapām un informāciju, ko tās sniedz.

Es jau dzirdu, kā Daniels gavilē - formāli darba nespējas lapa attiecas uz konservatīvo partijas labklājības ministru Gati Eglīti. Bet e-veselība, kas radīta nedzīva un vēl joprojām ir bezcerīga, ir Jaunās Vienotības Andas Čakšas gara bērns. Un tomēr - darba nespējas lapa šobrīd gaida tieši Daniela Pavļuta labojumus.

Kaut arī man joprojām nagi niez rakstīt „Andas Čakšas vārdā nosauktā e-veselība”, jāteic, ka ne jau viņa pati ar saviem glītajiem pirkstiņiem uz personālā datora saklabināja šo brāķi. Tas, kas radīja e-veselību, nedomājot pārtulkoja padomju laiku slimības lapas formātu. Es pieļauju, ka ne Gatis Eglītis, ne Daniels Pavļuts ne reizi mūžā nav atvēris e-veselībā šo unikālo digitālo logu, bet A veselības lapai var būt tikai trīs cēloņi: „ceļu satiksmes negadījums”, „saslimšana ar tuberkulozi”, „cits cēlonis”. Mīļie lasītāji - nebrīnieties - tieši tā e-veselības māte un tēvi ir sapratuši un iedalījuši iespējamos darba nespējas iemeslus.

A lapa principā attiecas uz darba devēju, kuram tā jāapmaksā līdz 9 dienām, pilnībā nenojaušot, kas ir tas „cits cēlonis” viņa līdzekļu tēriņam. Savukārt B lapa attiecas uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA), un tajā iemesli šai lapai var būt jau desmit - „arodslimība”, „bērna ar kaulu lūzumiem kopšana”, „pēcdzemdību periods”, „nelaimes gadījums darbā” u.c.. Šajā gadījumā jau mēs varam runāt par desmit Maslova āmuriem Pavļuta rokās, kaut arī viss uzskaitītais nav ne simtā daļa no iespējamajiem darba nespējas iemesliem.

Līdz ar to mēs pat nenojaušam, ar kādu slimību, traumu, fizioloģisku stāvokli pacients nonācis ārsta redzeslokā un saņēmis darba nespējas lapu, taču Eiropā zināms, ka 70% visu darba nespējas lapu saistītas ar specifiskām vai nespecifiskām muguras sāpēm. Vēl smieklīgāka ir iespējamā izvēle ārstam paskaidrot, kas ir par iemeslu pacienta ilgai slimošanai un nesūtīšanai pie speciālista (5 izvēles, kuru vidū ir „DNL cēlonis ir astma”, „Darbnespēja ilgst vairāk nekā 30 dienas, un persona ir ārstējusies stacionārā”).

Darba nespējas lapās kopš 90. gadiem nemēdza rakstīt slimības iemeslu, jo valdīja pamatots uzskats, ka ne darba devējam, ne viņa grāmatvedim, ne kaimiņam, ne sētniecei nav jāzina, kas pacientam kaiš. Tas laikā, kamēr valdīja papīra darba nespējas lapa. Zināma taisnība tur ir - darba devējs izlasītu darba nespējas lapā, ka darbiniekam ir vēzis, un sāktu gatavoties bērēm vai vienkārši pacienta vietā meklētu jau citu darbinieku.

Tomēr nav ne mazāko šaubu par to, ka programmēšana pieļauj vienas ailītes nesūtīšanu darba devējam vai VSAA, bet citu - SPKC, kur parādītos analīzes iespēja. Nu, piemēram, tieslietu ministram Jānim Bordānam gribētos noskaidrot - ar kādām slimībām pārsvarā slimo advokāti, kuri mēdz saslimt tieši pirms tiesas sēdes. Bordāns uzzinātu, ka ar muguras lejas daļas nespecifiskām sāpēm (precīzai diagnozei nav nozīmes), un viņš tiesas sēžu zālēs, iespējams, ieviestu ergonomiskus krēslus un novērstu caurvēju. E-veselība dotu ziņas Bordānam nevis par konkrētā advokāta veselības problēmu, bet gan par situāciju kopumā.

Mēs zinām, ka traumatologs no traumatologa atšķiras - viens apakšdelma lūzumu labprāt operē, cits reponē un liek smalku longeti. Ja SPKC rīcībā būtu ziņas par to, kurā slimnīcā pacientam darba nespēja pēc operācijas ir 3, bet kurā - 4 mēneši pēc lūzuma, mēs varētu izdarīt secinājumus, piemēram, par adekvātu operatīvo aktivitāti. Īpatnēji, ka mūsu valstī var iegūt informāciju tikai par invaliditāti, kādu viens vai otrs lūzums radījis.

Par traumatoloģijas uzskaiti statistiskai izpētei Pavļuta ministrija vispār radījusi baisu izpratni. Traumatoloģijā kā manipulācija tiek uzskaitīta tikai amputācija. Manuprāt, 21. gadsimtā daudz prātīgāk būtu uzskaitīt gūžas, pleca, apakšdelma, potītes lūzumus un ārstēšanas metodes.

21. gadsimtā - lai vispār kaut ko analizētu, būtu jāuzkrāj dati par visu, kas notiek ārpus maksātāja ietekmes sistēmas.

Par darba nespējas lapām varētu sarīkot konferenci, ļaujot izteikties darba devējiem un darba nespējas lapas izsniedzējiem. Atlika man dažus draugus - uzņēmējus iesaistīt sarunā par šo tēmu, kad pazuda pieklājīgu vārdu lietošana un korekti risinājumu meklējumi, bet sekoja diezgan agresīvi uzbrukumi likumdevējiem. Savukārt ārsti man norādīja, ka formāli darba nespējas lapas izraksta tikai ārsts vai attālinātās vietās - ārsta palīgs, bet patiesībā dzīvē - ģimenes ārsta māsa, kam ārsts izsniedzis savu identifikāciju, bet slimnīcā šo procesu parasti pieskata virsmāsas.

Tad nu mans aicinājums Danielam Pavļutam pavērsties uz e-veselību un iespēju robežās to labot - vēl jau vismaz četri mēneši ir, ko strādāt. Bet žurnālistiem, kas gatavojas vadīt diskusijas Saeimas vēlēšanu kandidātiem, sagatavot dažus jautājumus par darba pārejošu nespēju visiem, kas sevi promotēs kā veselības vai sociālās jomas speciālistus - nākamos Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas locekļus, ministrus vai parlamentāros sekretārus.

Novērtē šo rakstu:

99
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...