Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.

Tad nu varat iedomāties manu neizpratni, kad šodien pēkšņi steidzamība vairs nenozīmē “steidzami”, ka komisija pirmajā lasījumā skatīs trīs visai tehniskus priekšlikumus tikai rīt, kas nozīmē, ka Saeima līdz balsojumam tiks labākajā gadījumā nākamnedēļ vai pat aiznākamnedēļ. Jo nākamnedēļ Saeima sāk skatīt nākamā gada budžetu.

Uz šodienas sēdi biju sagatavojis priekšlikumu, kas noteiktu atbildību tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas darbību veic sabiedriskās telpās un demonstrē klaji nihilistisku attieksmi pret Ministru kabineta noteiktajām prasībām par sejas masku, distances un/vai barjeru izvietošanu epidemioloģiskās situācijas normalizēšanai. Ņemot vērā, ka plānots noteikt atbildību fiziskām personām par šo pašu MK noteikumu neievērošanu, tā ieviešot prevencijas mehānismu, būtu nesamērīgi, ja ar tādu pašu attieksmi mēs nevērstos pret juridiskām personām, kurām arīdzan noteikti pienākumi, bet ar kuru izpildi daļai iet visai vāji.

Atkāpei — ņemot vērā, ka COVID-19 pandēmijas laikā paralēli plosās dezinformācijas infodēmija, precizēšu pāris lietas par maskām.

Pandēmijas sākumā medicīnas ekspertiem visā pasaulē akūti trūka informācijas par SARS-CoV-2 vīrusu un tā izplatīšanās ceļiem. Daudzas pasaules valstis saskārās ar akūtu individuālo aizsardzības līdzekļu deficītu. Trūka pietiekami stingru un pārliecinošu rekomendāciju sabiedrības veselības pasargāšanai.

Ir pagājis laiks, un, apkopojot pasaules pieredzi un pētījumos uzrādīto, absolūtā vairākuma konsensus ir, ka masku lietošana sabiedriskās vietās kopā ar citiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem kā fiziskā distancēšanās un roku mazgāšana palīdz pasargāt sabiedrības veselību.

Bet tas strādā tikai tad, ja to dara un ievēro visi.

Mēs pandēmijas sākuma posmu pārvarējām vairāku faktoru dēļ, no kuriem īpaši jāizceļ sabiedrības disciplinētība sarežģītos apstākļos un mūsu spēja mācīties no citu valstu pieredzes. Būtu nepiedodami vieglprātīgi to nedarīt tagad.

Jāsaprot, ka maskas vilkšana nav ierobežojums vai sods — tas ir mērķtiecīgs pasākums vīrusa izplatības mazināšanai, lai nebūtu jāievieš papildu ierobežojumi kā vispārēja karantīna. Masku mēs uzvelkam, lai neinficētu citus, un maskas jāvelk tad, kad ir plaša vīrusa izplatība un esam tuvu viens pie otra. Tā diemžēl šobrīd ir Latvijas situācija.

Tiem, kuri saka — individuālā atbildība, tie, kas slimi, lai velk maskas, es tikai atgādināšu pat ne par asimptomātiskajiem Covid slimniekiem, bet gan par to, ka 2–3 dienas pirms jebkādu simptomu parādīšanās cilvēks, kurš inficējies ar Covid, jau ir “lipīgs” un var, pats neapzinoties, šo vīrusu nodot tālāk citiem. Tādēļ maskas ir vajadzīgas, bez atrunas par to, ka ir elpceļu saslimšanas simptomi. Tādos gadījumos vispār būtu jāpaliek mājās.

Neesmu sodu piekritējs, un ne velti sākotnēji nekādi sodi netika noteikti, bet šobrīd publiskās telpās redzam, ka ir cilvēku grupa, kuri neuzskata, ka noteikumi attiecas arī uz viņiem un demonstratīvi maskas nevelk. Individuālā “opozīcija” šajā jautājumā nav vienkārši pašriska jautājums — nevelkot masku, risks rodas apkārtējiem. Sods attiecīgi ir preventīvs mehānisms, lai atturētu cilvēkus no noteikumu pārkāpšanas.

Esošā situācija liecina, ka uz atbildīgāko komersantu un iedzīvotāju pleciem gulstas bezatbildīgākās sabiedrības daļas rīcība. Ir uzņēmumi, kas ne vien neuzskata par vajadzīgu uzraudzīt noteikumu ievērošanu savās telpās, bet kas arī atļaujas ironizēt, kad uzņēmuma vadību par problēmu uzrunā iedzīvotājs.

Pirms pāris dienām saņēmu zvanu no Slovākijas vēstnieka. Viņš aicināja nevilcināties, nepieļaut to pašu kļūdu, kuru diemžēl pieļāvusi Slovākija, neuzliekot atbildību komersantiem uzraudzīt masku “disciplīnu” — tas novedis pie “sprādzienveidīga” slimības uzliesmojuma un noteikta 1600 eiro soda par maskas nevilkšanu.

Krīzes apstākļos, kad akūti vajadzīga savstarpēja saliedētība un sadarbība no visas sabiedrības puses, arī no mazumtirdzniecības nozares un jo īpaši lielajām veikalu ķēdēm gaidām atbildīgu attieksmi pret saviem darbiniekiem un klientiem. Kā liecina pavasara pieredze, ir iespējas kontrolēt noteikumu ievērošanu savās telpās. Ja mazumtirdzniecības veikals ir sociāli atbildīgs, tad varbūt nevajadzētu ielaist cilvēkus veikalos, ja viņiem nav noteikumos noteikto sejas masku. Ir vietas, kas jau ieviesušas praksi — pie durvīm apsardze uzrauga, vai tiem, kas vēlas ienākt, maska ir uzvilkta un, ja nav uzvilkta un nav arī līdzi, apsargi izsniedz vienreizlietojamās maskas. Šobrīd higiēniskās maskas nav deficīta prece, un tas arī ir risinājums, ko iespējams viegli īstenot.

Šāda prakse darbojas lielā daļā Eiropas valstu, jo diemžēl citādi acīmredzot šobrīd īsti neizdodas. Daudzviet ārvalstīs veikala ieeju kontrolē apsardze, kas neielaiž bez maskām. Lielbritānijā, Itālijā, Vācijā, arī Ņujorkā par masku nevilkšanu un atsevišķi par šīs normas ievērošanas neuzraudzīšanu savās komerctelpās ir noteikti visai lieli sodi. Aicinu atbalstīt, lai varam “savākties” uz nepieciešamo laiku un, cerams, ierobežot vīrusa izplatību un nenonākt kritiskā situācijā.

Novērtē šo rakstu:

31
83

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...