Iesaki rakstu: 
Saule, Pērkons, Daugava — un izcilais komponists Mārtiņš Brauns. Mēs visi nupat vēl bijām pakļauti cilvēkšķirošanai, cenzūrai, tirānijai, meliem, šantāžai. Un Mārtiņš Brauns bija viens no mums. Kad nesen viens Feisbuka draugs man atsūtīja uzaicinājumu Jelgavā apmeklēt slavenās Mārtiņa Brauna rokoperas “Mauglis” izrādi, es sapratu, ka man ir pienācis laiks pastāstīt, kas notika pirms gada.
Par Mārtiņu Braunu es rakstīju arī savā jaunākajā grāmatā “Piebūrums – 19”, un viena manu grāmatu lasītāja atsūtīja savu saraksti ar Mārtiņu Braunu. Viņas vārds ir Ruta Meldere, viņa ir ilggadīgs un tuvs Mārtiņa Brauna draugs, ar kuru komponists sazinājās arī neilgi pirms savas nāves.
No Rutas Melderes saņēmu arī atļauju arī publiskot viņu abu saraksti: “Lūdzu, izmanto, Māri! Jo vairāk patiesība nāks gaismā, jo drošāki, domājošāki kļūs cilvēki un uzdrīkstēsies iztaisnot muguras. Mārtiņš dzīvoja mūzikai, koncertēšana deva stimulu, jēgu dzīvei, bet to visu valdīkļi ierobežo, nīdē, ar šantāžu pakļaujot brīvus garus. Mārtiņš Brauns cienīja Vestarda Šimkus nostāju. ImKa (Imants Kalniņš) nepakļāvās spiedienam, pat pēdējā skaņdarba pirmizrādē netika ielaists, bet ir saglabājis veselību, cilvēcisko pašcieņu un savu pilsonisko stāju.
Un Mārtiņš bija pret uzpurņiem, cilvēkdalīšanu, negribēja vakcinēties. Viņam bija sirds problēmas, ar kurām viņš sadzīvoja, sevi uzturēja darba kārtībā. Bet tomēr — spiediens un propaganda darīja savu. Viņš salūza un 25. augustā saņēma Pfizer pirmo poti, otrs “Faizers” sekoja 10. septembrī, oktobrī Gaiļezera slimnīca un novembrī — sēru ziņa.”
70 gadu vecumā, savu spēku pilnbriedā, Mārtiņš Brauns pāragri nomira. Pirms tam viņš dzīvoja Baltezerā ar ģimeni.
“Mēs joprojām pret Kovid-19 potēm. Latvijā jau dikti uzbāžas. Man jubilejas koncerti nebūs. Nedalīšu cilvēkus “vakcinētos” un “nevakcinētos”. Mani koncerti būs uz uzpurņu ēras beigām (ja iespēšu)…” – tā Mārtiņš Brauns raksta 2.6.21. Rutai Melderei, savukārt 28.8.21.: “Uzskatu, ka vakcīna nav vakcīna, bet gan caurlaide uz manu jubilejas koncertu sēriju.”
Komponistam bija ieplānoti 70 gadu jubilejas koncerti, t.s. “valdīkļi” sasolīja, ka koncerti notiks, bet ar vienu nosacījumu, ar neģēlīgu šantāžu — ja komponists vakcinēsies pret Covid. Un Mārtiņš Brauns 27.8.21. raksta:
“Aizvakar ielaidu pirmo “feizeri”, 10 sept. otrs “feizeris”, tad raxtīšu notis, sāxies Maugļa mēģinājumi, nopietni gatavošos lielkoncertu sērijai Lāčplēša [un] Mārtiņdienām, ļoti ceru, ka valdība nepiečakarēs (viņš raksta skarbāku vārdu). Radiokoris plus brīnišķīgi instrumentāli mūziķi un otrā daļā grupa. Lai notiek.
Tā nu ir, ka čipots ir viss Radiokoris un visi man pazīstamie mūziķi, es biju palicis pēdējais tīrais.”
Savukārt 10. septembrī: “Moinīzers! Bez blaknēm! Tik laikam veltīgi, jo koncerti atcelti. Nu tad septembrī došos “digitālajā” pašizolācijā. Nekādas intervijas ne radio, ne TV, ne žurnālos, ne internetā. Liekais. Jauki, ka atraxtīji. Pārziemosim, cerams,” — tā komponists raksta savam draugam Rutai Melderei.
Mārtiņu Braunu, kurš saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni, dažādas balvas, iedvesmojis paaudzes ar savu iedvesmojošo, spēcīgo mūziku, pēkšņi šantažē Kariņa-Levita režīms un piespiež pret viņa paša gribu viņam pieņemt injekciju. Un šogad arvien vairāk nāk atklātībā arī Pfizer konfidenciālie dokumenti, ko viņiem ASV tiesa 2022. gada sākumā neļāva noslepenot uz 75 gadiem, kā viņi gribēja. Nu cilvēki var iepazīties ar daudzām oficiālām, agrāk “konfidenciālu” dokumentu lappusēm par kovidvakcīnu sevišķi smagām blaknēm, ieskaitot insultus un infarktus, par ko šī kompānija jau labi zināja, pirms laida injekcijas tirgū.
Mārtiņa Brauna vēstules es ievietoju arī videovēstījumā savā FB laikjoslā. Kad šo video jau bija noskatījušies 38 000 cilvēku un ļoti daudzi ar to dalījušies, tad — lai nepieļautu patiesības tālāku izplatīšanos, FB nolīgtās “rečekistenes” no Re:Baltika kantora piekarināja tam brīdinājuma birku “trūkst konteksta”.
Tas ļoti daudzos raisīja pamatotu sašutumu. “Nav konteksta, Rebaltikas dāmas? Cik kg konteksta vajag nāvei?”, atsevišķā ierakstā komentēja Aija Devi. “Zināms, ka cienījamais komponists negribēja valkāt uzpurni un potēties ar nepārbaudītām, eksperimentālām devām. Negribēja un viss. Bet viņu beigās pierunāja, lai varētu notikt jubilejas koncerts. Un tas slikti beidzās. Tas arī tika pateikts Māra Ruka video,” raksta Aija Devi. Gan infarkti, gan insulti ir jau oficiāli atzītas kovidvakcīnu blaknes. Nekāda konteksta netrūkst, konteksts ir vistiešākais — pēdējo gadu notikumi, kurus piedzīvojām mēs visi.
FB lietotājs Normunds Vīrs raksta: “Nepilna gada laikā, no 2021. gada 13. augusta, manis paša vai manis pārpublicētus citu, manuprāt, pārdomu vērtus materiālus 24 reizes… !!! pārbaudījuši kaut kādi “neatkarīgie faktu pārbaudītāji” un, protams, ka tos izdzēsuši…!? Kas slēpjas aiz nosaukuma “neatkarīgie faktu pārbaudītāji”? Un ar kādām tiesībām viņi pārkāpj likumus par vārda brīvību un cenzūras aizliegumu demokrātijā…!? Jeb LV vairs neskaitās ES demokrātiskā valsts…?!”
“Neatkarīgie” pārbaudītāji? Tos apmaksā un uzrīda tikpat “neatkarīgi” viņu saimnieki.
Bet mēs jau zinām, ka rečekistu cenzūras leibelis tikai papildus apliecina, ka teiktais ir patiesība. Jo tieši patiesība viņus tik ļoti uztrauc.
Mārtiņa Brauna dzīve pāragri izdzisa pagājušā gada novembrī. Kurš atbildēs par Mārtiņa Brauna pāragro nāvi? Un par visām citām daudzām pāragrajām nāvēm Latvijā? Tie, kas pie mums izvērsa šo visu. Un tad, kad Kariņa-Levita režīms kritīs, viņi visi par to atbildēs. Ieskaitot faktu cenzētājus, kas cilvēkiem liedza un liedz piekļuvi vitāli svarīgai informācijai — pludinot vien melus, režīma propagandu un vēl paņirgājoties par pāragri mirušajiem.
Bet ne jau nu Re:Baltikas darbones mums liegs pieminēt pāragri mirušos un atgādināt par viņiem.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
