Iesaki rakstu: 
Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-
2016. gada Lāčplēša dienā nevis rītausmā, bet paslepus pēc saulrieta Latvijas valsts karogs Smiltenes novadā tika pacelts 35 metrus augstā, ar flančiem saskrūvētā naftas trubā, kam uzgaļa vietā - stārķa ligzdas pamatnei līdzīga, MK noteikumiem neatbilstoša konstrukcija.
Par faktu sazinājos vienu no MK noteikumu, kuri reglamentē valsts karoga lietojumu, izstrādātājām Dr. iur. Sintiju Stipri. Viņa noelsās un minēja salīdzinošu piemēru – MK noteikumi nereglamentē, kādam jābūt smokingam. Tas nenozīmē, ka Rīgas pilī uz pieņemšanu var ierasties treniņtērpā. Karoga mastu arī definē starptautiski vispārpieņemtas paražu tiesības. Ārlietu ministrija man rakstiski atbildēja, ka valsts karoga lietošanas noteikumu ievērošanu uzrauga pašvaldības.
Janvārī iesniedzu Smiltenes novada pašvaldībā iesniegumu „Par Latvijas valsts karoga pacelšanas veida pārkāpšanu”, kurā minēju, ka uzskatu, ka Smiltenes Jāņkalnā uzstādītais izstrādājums nelīdzinās karoga mastam un Latvijas valsts karoga pacelšana pie tā ir klajas necieņas izrādīšana Latvijas valsts karogam. Tā vietā, lai pati ar šmuci tiktu galā, Smiltenes novada administratīvā komisija šo iesniegumu pārsūtīja Valsts policijai.
Tikai vakar no Valsts policijas saņēmu īsu, lakonisku atbildi: 2017. gada 10. maijā tika pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību un telefoniska piebilde, jo Valsts prezidenta kancelejas Heraldikas komisija šo lietu jau esot izvērtējusi.
Šeit jāpiezīmē, ka joprojām atslēgas figūra Heraldikas komisijā ir iztapīgā komuniste Ramona Umblija, ar kuru man ceļi jau krustojušies:
1. 1988. gada 8. maijā (Padomju Kultūras fonda Latvijas republikāniskās nodaļas kapu sakopšanas talkas ietvarā) mēs, četri puiši, noorganizējām Latvijas valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes piemineklim pēc VDK rīkojuma riņķī apstādīto koku un krūmu nociršanu. Pret mums tika ierosināta krimināllieta par vērtīgu koku stādījumu iznīcināšanu, nodarot 40 247,00 rubļu kaitējumu. Kad devāmies pie talkas organizētājas Ramonas Umblijas, viņa mūs pamatīgi izlamāja un pārmeta, ka tos lielos, skaistos kokus gan vajadzēja saudzēt - un vispār, lai nepinot viņu iekšā, paši vainīgi, tad arī atbildiet!
2. Pēc Karoga manifestācijas 1988. gada 16. jūlijā uzsākām interesēties par karoga ražošanas iespējām. Grupā apspriedām iespējas pašiem uzsākt karoga šūšanu vairumā. Lai saņemtu atļauju to darīt, mūsu pārstāvji devās uz Padomju Kultūras fonda Latvijas republikānisko nodaļu Aspazijas bulvārī. Šeit, runājot par karoga izmēriem, Ramona Umblija atkal izpaudās - kā gan tas izskatīsies, ka mūsu karogs blakus LPSR un PSRS karogiem būs lielāks?!
Kamēr pie varas būs Triju Zvaigžņu ordeņoti komunisti kā Ramona Umblija, Latvijā kārtības nebūs!
1989. gadā par ālēšanos ar karoga pacelšanu virs „Ziemeļblāzmas” saņēmu 20.00 rubļu administratīvo sodu. Interesanti, ko saņemšu, kad Smiltenes novada dome un Valsts policija ieraudzīs Jāņkalna naftas trubu guļam zemē...
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
