Iesaki rakstu: 
Plašu sabiedrības rezonansi ir izraisījusi kremļa uzturētā polituzņēmēja Aināra Šlesera vadītā Saeimas deputātu tūrisma brauciens uz komunistisko Ķīnas Tautas Republiku.
Bez ilggadējā kremļa rupora Šlesera pie Ķīnas komunistiem aizbraukuši paši “jaudīgākie” Latvijas politiskie prāti: Šlesera dēls Ričards Šlesers (persona, kura paniski baidās runāt ar žurnālistiem, jo tad visa Latvija redzēs cik fantastiski aprobežots ir Šlesera pēcnācējs), Kristaps Krištopans (vēl viena kremļa rupora Viļa Krištopana dēls, kurš ir tik pat prātā “apdāvināts” kā Ričards Šlesers), sabiedrībā populārā politiķe-alkoholiķe Linda Liepiņa, ar neparasti augstu IQ apveltītā seksapīlā Ramona Petraviča, kremļa partijas “Stabilitātei!” pārstāve Viktorija Pleškāne un divi “nacionālpatriotiskie” jefiņi Aleksandrs Kiršteins un Edmunds Teirumnieks no “(ne)Nacionālās apvienības”.
Šlesers ar putām uz lūpām stāsta, ka šo viņa tūrisma braucienu uzsauc komunistiskās Ķīnas valdība. Un jānorāda, ka šis ir vienīgais patiesais fakts visā šajā farsā. Tā tik vēl trūka, ka Latvijas nodokļu maksātāji būtu par šo cirku maksājuši.
Un tagad mazliet par to, kāpēc Ķīna regulāri “uzsauc” šādus - it kā par velti braucienus uz viesmīlīgo komunistu zemi. Mēs zinām seno patiesību, ka par velti pat siers nav peļu lamatās. Tā arī šādi braucieni uz Ķīnu ir diezgan sieraini. Tad, kad jūs esat baudījuši viesmīlīgo komunistu uzņemšanu, no jums sākumā pieklājīgi, bet nedaudz vēlāk jau stipri noteiktāk tiks prasīti šādi tādi pakalpojumi. Un šie pakalpojumi būs tikai un vienīgi komunistiskās Ķīnas interesēs, un, kā mēs zinām, Ķīna ir definējusi NATO kā savu lielāko draudu un ienaidnieku. Līdz ar to tieši tajā brīdī, kad jūs paņemat Ķīnas komunistu naudu, jūs nonākat viņu tīklos un sākat pamazām pildīt viņu uzdevumus.
Jāatzīst, ka Aināram Šleseram ir ļoti gara un ilgstoša pieredze Latvijai naidīgu spēku un dienestu uzdevumu pildīšanā. Savu “biznesa” karjeru sācis astoņdesmito gadu beigās kā farcovščiks Rīgas ielās, kur ātri vien labprātīgi piekrita strādāt VDK labā, bet deviņdesmito gadu sākumā tika “aizsūtīts mācīties” uz Norvēģiju, lai vēlāk varētu atgriezties Latvijā jau kā pilntiesīgs uzņēmējs, kurš nevis tirgo džinsus un košļenes uz ielas, bet ar visām četrām prihvatizē valsts uzņēmumus un pilda jau daudz nopietnākus VDK uzdevumus. Līdz ar to Šleseram nav nekādu problēmu saņemt uzdevumus arī no viņam tuvās krievijas sabiedrotās Ķīnas dienestiem.
Jau daudzus gadus ir zināms un ir publicēts lērums apjomīgu materiālu par to, kā Ķīnas dienesti izvērš masīvu spiegošanu gan Eiropas Savienības valstīs, gan, protams, ASV. Un spiego ķīnieši, kā vien var un kur vien var – militārā, politiskā, rūpnieciskā spiegošana ķīnietim ir asinīs, un, protams, ķīnietis nenormālos apjomos zog personu datus un dara vēl daudz ko citu. Līdz ar to par velti šeit nenotiek pilnīgi nekas. Šlesers un viņa jefiņu komanda atstrādās ķīniešu ieguldīto naudiņu pēc pilnas programmas.
Starp citu Šlesers ne būt nav pirmais, kurš ir baudījis komunistiskās Ķīnas viesmīlību un pēc tam ar saliektu muguriņu pildījis ķīniešu uzdevumus. Mūsu pašu jaunkomunistu pārstāvētās partijas “Progresīvie” aizsardzības ministrs Andris Sprūds savā laikā vairākkārtīgi par Ķīnas komunistu naudu ir uzdzīvojis pa Ķīnas restorāniem. Un pēc vairākkārtējiem Sprūda izklaides braucieniem uz Ķīnu 2017.gadā sākās Sprūda naudas atstrādāšanas operācija.
Latvijas Ārpolitikas institūts Sprūda vadībā uzsāka “Jaunā Zīda ceļa” programmas darbību, kuras galvenie mērķi ir veicināt un koordinēt pētniecības pasākumus, iesaistot valstis un reģionus Eiropā un Āzijā, kas integrēti Jaunā Zīda ceļa iniciatīvā (https://www.lai.lv/jaunumi/liia-presents-the-official-website-of-the-new-silk-road-programme-752). Daudzu Rietumeiropas valstu drošības dienesti atklāti pateica, ka zem šīs programmas slēpjas komunistiskās Ķīnas ietekmes operācija, bet vai nu mūsu aizsardzības ministram tas bija šķērslis krist komunistu apskāvienos? Protams, ka ne!
Un uz kuru pusi skatījās Latvijas drošības dienesti, dodot Sprūdam pielaidi valsts noslēpumiem? Tā nu Andris Sprūds daudzus gadus saņēma finansējumu no komunistiem un diezgan ražīgi atstrādāja ķīniešu ieguldījumus. Tagad, esot aizsardzības ministra amatā, Sprūdam paveras vēl plašākas iespējas “atstrādāt naudiņu”.
Ja godīgi, tad nav saprotams kā Sprūds vispār ir ieguvis valsts noslēpuma pielaidi un var ieņemt tik sensitīvu amatu kā aizsardzības ministrs, ja daudzus gadus ir atklāti saņēmis naudu no totalitārās Ķīnas un lobējis tās operācijas Rietumeiropā? Bet nu, kā mēs zinām, tad mūsu valstī viss ir iespējams.
Ņemot vērā, visu iepriekš minēto, varam drīzumā sagaidīt, ka Šlesers nāks klajā ar visādām jaunām un radošām iniciatīvām par to, kā intensificēt sadarbību ar Ķīnu. Viņam noteikti būs atbalsts arī no mūsu prokremliskās valdības puses, nemaz nerunājot par mūsu aizsardzības ministru Sprūdu.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
