Iesaki rakstu: 
Plašu sabiedrības rezonansi ir izraisījusi kremļa uzturētā polituzņēmēja Aināra Šlesera vadītā Saeimas deputātu tūrisma brauciens uz komunistisko Ķīnas Tautas Republiku.
Bez ilggadējā kremļa rupora Šlesera pie Ķīnas komunistiem aizbraukuši paši “jaudīgākie” Latvijas politiskie prāti: Šlesera dēls Ričards Šlesers (persona, kura paniski baidās runāt ar žurnālistiem, jo tad visa Latvija redzēs cik fantastiski aprobežots ir Šlesera pēcnācējs), Kristaps Krištopans (vēl viena kremļa rupora Viļa Krištopana dēls, kurš ir tik pat prātā “apdāvināts” kā Ričards Šlesers), sabiedrībā populārā politiķe-alkoholiķe Linda Liepiņa, ar neparasti augstu IQ apveltītā seksapīlā Ramona Petraviča, kremļa partijas “Stabilitātei!” pārstāve Viktorija Pleškāne un divi “nacionālpatriotiskie” jefiņi Aleksandrs Kiršteins un Edmunds Teirumnieks no “(ne)Nacionālās apvienības”.
Šlesers ar putām uz lūpām stāsta, ka šo viņa tūrisma braucienu uzsauc komunistiskās Ķīnas valdība. Un jānorāda, ka šis ir vienīgais patiesais fakts visā šajā farsā. Tā tik vēl trūka, ka Latvijas nodokļu maksātāji būtu par šo cirku maksājuši.
Un tagad mazliet par to, kāpēc Ķīna regulāri “uzsauc” šādus - it kā par velti braucienus uz viesmīlīgo komunistu zemi. Mēs zinām seno patiesību, ka par velti pat siers nav peļu lamatās. Tā arī šādi braucieni uz Ķīnu ir diezgan sieraini. Tad, kad jūs esat baudījuši viesmīlīgo komunistu uzņemšanu, no jums sākumā pieklājīgi, bet nedaudz vēlāk jau stipri noteiktāk tiks prasīti šādi tādi pakalpojumi. Un šie pakalpojumi būs tikai un vienīgi komunistiskās Ķīnas interesēs, un, kā mēs zinām, Ķīna ir definējusi NATO kā savu lielāko draudu un ienaidnieku. Līdz ar to tieši tajā brīdī, kad jūs paņemat Ķīnas komunistu naudu, jūs nonākat viņu tīklos un sākat pamazām pildīt viņu uzdevumus.
Jāatzīst, ka Aināram Šleseram ir ļoti gara un ilgstoša pieredze Latvijai naidīgu spēku un dienestu uzdevumu pildīšanā. Savu “biznesa” karjeru sācis astoņdesmito gadu beigās kā farcovščiks Rīgas ielās, kur ātri vien labprātīgi piekrita strādāt VDK labā, bet deviņdesmito gadu sākumā tika “aizsūtīts mācīties” uz Norvēģiju, lai vēlāk varētu atgriezties Latvijā jau kā pilntiesīgs uzņēmējs, kurš nevis tirgo džinsus un košļenes uz ielas, bet ar visām četrām prihvatizē valsts uzņēmumus un pilda jau daudz nopietnākus VDK uzdevumus. Līdz ar to Šleseram nav nekādu problēmu saņemt uzdevumus arī no viņam tuvās krievijas sabiedrotās Ķīnas dienestiem.
Jau daudzus gadus ir zināms un ir publicēts lērums apjomīgu materiālu par to, kā Ķīnas dienesti izvērš masīvu spiegošanu gan Eiropas Savienības valstīs, gan, protams, ASV. Un spiego ķīnieši, kā vien var un kur vien var – militārā, politiskā, rūpnieciskā spiegošana ķīnietim ir asinīs, un, protams, ķīnietis nenormālos apjomos zog personu datus un dara vēl daudz ko citu. Līdz ar to par velti šeit nenotiek pilnīgi nekas. Šlesers un viņa jefiņu komanda atstrādās ķīniešu ieguldīto naudiņu pēc pilnas programmas.
Starp citu Šlesers ne būt nav pirmais, kurš ir baudījis komunistiskās Ķīnas viesmīlību un pēc tam ar saliektu muguriņu pildījis ķīniešu uzdevumus. Mūsu pašu jaunkomunistu pārstāvētās partijas “Progresīvie” aizsardzības ministrs Andris Sprūds savā laikā vairākkārtīgi par Ķīnas komunistu naudu ir uzdzīvojis pa Ķīnas restorāniem. Un pēc vairākkārtējiem Sprūda izklaides braucieniem uz Ķīnu 2017.gadā sākās Sprūda naudas atstrādāšanas operācija.
Latvijas Ārpolitikas institūts Sprūda vadībā uzsāka “Jaunā Zīda ceļa” programmas darbību, kuras galvenie mērķi ir veicināt un koordinēt pētniecības pasākumus, iesaistot valstis un reģionus Eiropā un Āzijā, kas integrēti Jaunā Zīda ceļa iniciatīvā (https://www.lai.lv/jaunumi/liia-presents-the-official-website-of-the-new-silk-road-programme-752). Daudzu Rietumeiropas valstu drošības dienesti atklāti pateica, ka zem šīs programmas slēpjas komunistiskās Ķīnas ietekmes operācija, bet vai nu mūsu aizsardzības ministram tas bija šķērslis krist komunistu apskāvienos? Protams, ka ne!
Un uz kuru pusi skatījās Latvijas drošības dienesti, dodot Sprūdam pielaidi valsts noslēpumiem? Tā nu Andris Sprūds daudzus gadus saņēma finansējumu no komunistiem un diezgan ražīgi atstrādāja ķīniešu ieguldījumus. Tagad, esot aizsardzības ministra amatā, Sprūdam paveras vēl plašākas iespējas “atstrādāt naudiņu”.
Ja godīgi, tad nav saprotams kā Sprūds vispār ir ieguvis valsts noslēpuma pielaidi un var ieņemt tik sensitīvu amatu kā aizsardzības ministrs, ja daudzus gadus ir atklāti saņēmis naudu no totalitārās Ķīnas un lobējis tās operācijas Rietumeiropā? Bet nu, kā mēs zinām, tad mūsu valstī viss ir iespējams.
Ņemot vērā, visu iepriekš minēto, varam drīzumā sagaidīt, ka Šlesers nāks klajā ar visādām jaunām un radošām iniciatīvām par to, kā intensificēt sadarbību ar Ķīnu. Viņam noteikti būs atbalsts arī no mūsu prokremliskās valdības puses, nemaz nerunājot par mūsu aizsardzības ministru Sprūdu.
Seko mums 
Paskaidrošu konceptu, kas kurina vētras soctīklos par mūsu piedāvājumu. Ne jau tikai par šo piedāvājumu, tā tāda universāla metode, kā manipulē ar sabiedrības viedokli. 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
