„ManaBalss” nepublicēs nederīgas un nepareizas iniciatīvas
Organizācija ManaBalss09.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šā gada 25.novembrī platformā ManaBalss tika iesniegta iniciatīva ar prasību "likumdevējam Satversmē jānostiprina dabiskas ģimenes tiesiskā atzīšana, aizsardzība un atbalsts no valsts un sabiedrības puses, kā arī jāaizsargā bērna tiesības uz māti sievieti un tēvu vīrieti, nākotnē nepieļaujot to pārdefinēšanu, piemēram, par "vecāks Nr. 1" un "vecāks Nr. 2"".
Informācija par šo izskanēja arī sociālajos medijos, tāpēc pieļaujam, ka žurnālistiem un redakcijām varētu būt interese par notikumu attīstību šai sakarā.
Iesniegumā tiek prasīts Latvijas pamatlikuma - Satversmes - grozījums, tāpēc ManaBalss tā vērtēšanai piesaistīja vairākus konstitucionālos un citus juristus. Jānorāda, ka juristi un citi eksperti ManaBalss un līdz ar to arī iniciatīvu autoriem savus pakalpojumus sniedz „pro bono” jeb bez maksas un brīvajā laikā, tāpēc sarežģītu priekšlikumu izskatīšana var prasīt zināmu laiku.
Vērtējot iniciatīvu, piesaistītie juristi norāda uz iespēju ManaBalss kā nevalstiskas organizācijas platformai šo iniciatīvu publicēt, kas veicinātu sabiedrības daļas nostājas izpausmi un veselīgu politiskās diskusijas daļu. Tomēr tie arī skaidri iezīmē, ka šāda iniciatīva nebūtu reāli ieviešama Latvijas Republikas likumdošanā.
Pamatojoties publiski pieejamajos ManaBalss iniciatīvu kvalitātes kritērijos (https://manabalss.lv/page/evaluation) un organizācijas darba stratēģijā, kas fokusējas tieši uz praktiski ieviešamām likumdošanas un rīcībpolitikas iniciatīvām, ManaBalss komanda ir nolēmusi attiecīgo iniciatīvas iesniegumu nepublicēt. Par to izvērstāk - šeit tālāk.
Iesūtītā iniciatīva ir jāskata kontekstā ar neseno Satversmes tiesas lēmumu (https://ej.uz/nv6o), kas atzīst viendzimuma pāra tiesības uz bērna dzimšanas atvaļinājumu. Praktiski tas nozīmē, ka valstij ir pienākums aizsargāt arī viendzimuma partneru ģimenes, tāpēc ir paredzami grozījumi virknē likumu.
Satversmes tiesas spriedums ir saistošs arī likumdevējam, uzliekot par pienākumu salāgot attiecīgās likumu normas. Tāpēc arī konservatīvi politiķi atzīst (https://ej.uz/h6dh), ka pēc šā sprieduma Saeimai ir jāmaina visi likumi, kas patlaban neaizsargā visas ģimenes.
Uz šā informatīvā fona tad ManaBalss arī saņēma gan attiecīgo iesniegumu, gan arī citu pilsoņu interesi par iniciatīvas rosināšanu, lai Latvijā tiesiski nostiprinātu "tradicionālu", "dabisku" un līdzīgi raksturotu ģimeni. Jānorāda, ka Satversmē ir skaidri definēta laulība kā savienība starp vīrieti un sievieti, un par šo definējumu apspriežamajā gadījumā nav runas. Runa ir par ģimeni, kas likumos nav skaidri definēta, un tuvākajā nākotnē šis jautājums ne vien būs politiskajā dienaskārtībā, bet tā izskatīšanā Saeimai saistošs būs arī nesenais Satversmes tiesas spriedums. Ar to ir jārēķinās arī publiskajās diskusijās - šim spriedumam valstī ir augstākā autoritāte.
Proti, ne vien likumdevējs, bet arī jebkurš pilsoņu kopums nevar aicināt pieņemt tādu likumprojektu, kas pārkāpj personu pamattiesības, kas izriet no šā Satversmes tiesas sprieduma. Kā Saeimas, tā jebkura tautas kopuma rīcības brīvība šai gadījumā tiesiski ir ierobežota, un tā nevar būt pretrunā vispārējiem tiesību principiem un pārkāpt personām piešķirtās pamattiesības.
Līdz ar to arī iniciatīvas "Par dabiskas ģimenes aizsardzību Latvijas Republikas Satversmē" aicinājums ir pretrunā Satversmes tiesas sniegtajai Satversmes interpretācijai. Neatkarīgi no eventuāli gūtā sabiedrības atbalsta jebkādā formā - vai tā būtu iniciatīva ManaBalss, vai kā citādi, Latvijā par likumu kļūt tas nevar.
Platformas ManaBalss darba mērķis ir atbalsts leģitīmām likumdošanas un rīcībpolitikas idejām, kas paredzami var tikt īstenotas dzīvē. Šīs idejas mēdz būt arī kontraversālas, politiski neērtas un savstarpēji izslēdzošas. Tas apstiprina ManaBalss politisko un tēmu neitralitāti - publicētās iniciatīvas ne obligāti sakrīt ar ManaBalss komandas locekļu ieskatiem, un iespēja tiek dota ikvienai kvalitātes kritērijiem atbilstīgai iniciatīvai.
Tomēr ManaBalss mērķis nav radīt kontraversi, bet gan pretēji - dot balsi ikvienai leģitīmai un sabiedriski plaši nozīmīgai idejai, lai noskaidrotu pilsoņu atbalstu tai un šo ideju paredzami paceltu politiskās dienaskārtības līmenī. Būtībā - lai nodrošinātu likumā atrunātās (https://ej.uz/fsm5) kolektīvo iesniegumu sistēmas efektivitāti. Un šis mērķis tiek noturīgi sasniegts - jau desmito gadu Latvija pārliecinoši ir pirmajā vietā pasaulē ar pilsoņu iniciatīvu efektivitāti. Kopš 2011.gada pēc pilsoņu iniciatīvām ir mainīti 36 likumi (https://manabalss.lv/page/progress), ieskaitot valsts konstitūciju, kas ir globāli unikāls sabiedrības digitālās līdzdalības piemērs.
Jānorāda, ka ManaBalss kā nevalstiskas organizācijas vadītai platformai tiesiski ir arī lielāka rīcības brīvība nekā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) uzturētajai oficiālajai platformai Latvija.lv (https://ej.uz/egvo) ar tās publicētajām vēlētāju iniciatīvām. Tomēr tieši platformas ManaBalss un mūsu piesaistīto ekspertu tīkla brīvprātīgi īstenotā kvalitātes kontrole iznākumā ir acīmredzami efektīvāka. Pie šīs praksē pārbaudītās, efektīvās kārtības ManaBalss turēsies arī turpmāk.
Kā tas izriet arī no Augstākās tiesas 2020.gada 2.marta sprieduma Nr. SA-1/2020 par tautas likumdošanas iniciatīvas īstenošanas ietvaros iesniegta likumprojekta satura un kvalitātes prasībām (https://ej.uz/mo7x), CVK ir saistoša prasība, lai publicētās iniciatīvas saturs un kvalitāte jau sākotnēji ir tiesiski derīga likumprojektam.
Platformas ManaBalss komanda šo kritēriju ir uzņēmusies brīvprātīgi - lai publicētās idejas būtu leģitīmi apspriežami likumdošanas priekšlikumi. Turklāt citi iniciatīvu kvalitātes kritēriji, piemēram, par atvērtas, demokrātiskas un ilgtspējīgas ekonomikas, pārvaldes un sabiedrības veidošanu, kā arī tikai par konstruktīvu, reāli īstenojamu, konkrētu risinājumu un uzlabojumu publicēšanu, nodrošina vēl efektīvāku iniciatīvu kvalitātes "sietu". Iznākums - Latvijas sabiedrības līdzdalības globāli unikālais sekmīgums - ir pārliecinošs.
Pie šā uzstādījuma ManaBalss paliek arī turpmāk - mūsu platforma nav ne kārtējais viedokļu forums, ne tribīne vārda brīvības izpausmēm. Īstenot vārda brīvību Latvijā visnotaļ pilnvērtīgi var arī citādi - medijos, digitālajos forumos, sapulcēs, mītiņos u.c. To nodrošināt nav ne ManaBalss pienākums, ne griba. Platforma ManaBalss ir paredzami efektīvākais veids, kā leģitīmām pilsoņu idejām par likumdošanas un rīcībpolitikas grozījumiem tikt uzklausītām, politiski izdiskutētām un reāli atbildētām vai nu ar to ieviešanu dzīvē, vai ar argumentētu pamatojumu, kāpēc tas netiek darīts.
Summējot - iniciatīva "Par dabiskas ģimenes aizsardzību Latvijas Republikas Satversmē" ManaBalss platformā netiek publicēta, jo tās ierosinājumi neatbilst ManaBalss iniciatīvu kvalitātes kritēriju 2. un 4. punktam un papildus kritērijiem. Proti, neatbilstība ir saistībā ar Satversmē noteiktajām cilvēku pamattiesībām, sevišķi kā tās ir skaidrotas nesenajā Satversmes tiesas lēmumā, kā arī saistībā ar noteikumu, lai iniciatīva respektē minoritāšu tiesības vienlīdzīgā un tiesiskā sabiedrībā. Tāpat saskaņā ar juristu sniegtajiem atzinumiem iniciatīvas prasība paredzami nav reāli īstenojama.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
