„Manabalss” iniciatīva: sakārtot dzīvnieku aizsardzības un dzīvnieku patversmes jautājumus un likumdošanu
Arnis Bedikers14.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nepieciešams sakārtot dzīvnieku aizsardzības un dzīvnieku patversmes jautājumus un likumdošanu, noteikti nelikvidējot dzīvnieku aizsardzības biedrības, sakārtojot likumdošanu un stingrākas prasības mājdzīvnieku turētājiem.
2018. gada nogale izvērtās par smagu pārbaudījumu daudzām dzīvnieku aizsardzības biedrībām Latvijā, piemēram, biedrībai “Liberta”, “Ar sirdi delnā”, kā arī citiem dzīvnieku glābējiem.
Šīs biedrības un organizācijas ir ieguldījušas milzu enerģiju dzīvnieku glābšanā, ārstēšanā, uzturēšanā un jaunu māju meklēšanā. Tieši biedrības ir vienas no aktīvākajām, cīnoties ar mājdzīvnieku milzīgo pārprodukcijas problēmu valstī, meklējot potenciālos saimniekus, braucot uz skolām un bērnudārziem, lai runātu ar bērniem par atbildību.
Dzīvnieku aizsardzības biedrības ir glābušas un palīdzējušas tūkstošiem dzīvnieku, nododot tos adopcijā atbildīgiem saimniekiem uz stingriem noteikumiem. Biedrības palīdz mājdzīvnieku saimniekiem ar mīluļu sterilizāciju, čipēšanu un mikročipu reģistrēšanu LDC bāzē. Šādas aktivitātes reti var manīt dzīvnieku patversmju vidū.
Tomēr šobrīd pastāv reāli draudi iznīcināt gan dzīvnieku aizsardzības biedrības, gan dzīvnieku glābšanas ideju kā tādu. Saeimā tiek virzīti MK noteikumu grozījumi, ka ikvienam glābējam būs obligāti jāreģistrējas par dzīvnieku patversmi, kas savukārt uzliek milzu birokrātisko un finansiālo slogu biedrībām, kuras iztiek ar niecīgiem līdzekļiem un cilvēkresursiem.
Laikā, kad situācija ar mājdzīvnieku vairošanu, tirdzniecību un dāvināšanu “labās rokās” valstī ir sasniegusi katastrofas apmērus, ir nepieļaujami cīnīties pret tiem, kas cenšas šo jautājumu sakārtot – pret dzīvnieku aizsardzības biedrībām.
Tā vietā, mūsuprāt, nepieciešams izstrādāt, piemērot un pielāgot objektīvus likumu grozījumus, kas saistās ar mājdzīvnieku uzturēšanu, dāvināšanu un pavairošanu, kā arī prasības gan biedrībām, gan patversmēm. Tāpat - piemērot stingrākus mājdzīvnieku turēšanas noteikumus: turētājiem, pavairotājiem, pārdevējiem un dāvinātājiem.
Jānosaka stingrāki sodi, jāveic pārbaudes, jāsauc pie atbildības par mājdzīvnieku turēšanas nosacījumu pārkāpumiem un to neievērošanu. Pretējā gadījumā Latvija kļūs par mājdzīvnieku eitanāzija lielvalsti, kur vieni pavairos, dāvinās, pametīs, bet citi būs spiesti eitanizēt tikai tāpēc, lai valsts nepārvērstos par klaiņojošu suņu un kaķu koloniju.
Parakstīties iespējams šeit:
Seko mums 
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
