Iesaki rakstu: 
Lai gan es vairs nevaru atgriezt bērniem ticību, ka Latvijas policija palīdzēs, tomēr es varu bērniem parādīt, ka neklusēju par tādām nejēdzībām. Aizrakstīju gan Valsts policija, gan Jekabpils domei par pilsētas svētku satiksmes regulēšanas īpatnībām, kur ceļu policijas ekipāža stāvēja pie plaša stāvlaukuma un nevis regulēja satiksmi, bet apzināti ķēra neuzmanīgos.
Es pirms iebraukšanas SPECIĀLI APSTĀJOS pie tās ekipāžas, lai precizētu, vai tajā vietā ir vai nav ierobežojums iebraukt stāvlaukumā izlaist pasažierus. Nepamanīju svētku ņudzeklī to nedaudz sāņus no CP ekipāžas atstutēto pagaidu ķieģeli. Policisti skatījās uz mani, un ne mājiens, ne žests neliecināja, ka nevarētu braukt.
Tadadadamm, pēc 50 metru pabraukšanas garām un iegriešanās tajā stāvlaukumā, bērniem jau kāpjot ārā, tiku pagodināta ar tās pašas ekipāžas nasku piebraukšanu kaucošiem riteņiem, ka es RUPJI pārkāpusi CSN. Uz manu jautājumu, kas noticis un, galvenais, - kāpēc tad mani neatturēja no šī manevra, kad speciāli apstājos pie viņiem precizēt satiksmes ierobežojumus šeit, sekoja izsmiekls un ņirdzīga replika: "MUMS KO, BRĪDINĀT VAJADZĒJA? SKATĪTIES VAJAG, KUR BRAUC!"
Saprotiet, viņiem kaut kas tāds pat prātā nav bijis ienācis - brīdināt, regulēt, ieteikt. Latviskā stilā es vēl varētu "papriecāties", ka drīz aiz manis tajā pašā vietā jau nākamajam rakstīja... un diez vai tas bija pēdējais upuris.
Sodu samaksāju. Latvijas valsts nopelnīja 55 eur un visticamāk, ka zaudēs tos 6 jauniešus (kuru acu priekšā šis notika), līdzko viņi sapratīs, ka ir valstis, kurās TĀ lietas nedara. Bērni arī pajautāja "brašajiem" policistiem: „Kāpēc jūs mums nepamājāt, lai te nebraucam? Mums skolā mācīja, ka policisti palīdzēs...." Atbilde bija skarba un īsa: „POLICIJAI NEVIENS NAV JĀBRĪDINA! MAKSĀSIET SODU! NETRAUCĒJIET RAKSTĪT PROTOKOLU!”
Es baidos, ka nevaru izmainīt asinīs iesūkušos savas valsts attieksmi pret iedzīvotājiem - palikt "podnožku" un sodīt, bet es vismaz varu bērniem parādīt, kā neklusēju par šīm nejēdzībām!
Manā sapnī bija tā: policija regulē svētkos satiksmi, ceļazīmes ir skaidri un redzami izvietotas, policisti laipni parāda apbraukšanas virzienu pilsētas viesiem, iesaka, kur izlaist pasažierus, izdala bērniem svētku karodziņus un novēl šoferīšiem priecīgus un drošus svētkus.
Bet tas bija tikai sapnī. Realitāti aprakstīju pirms tam.
Valsts policijas skaidrojums:
Izvērtējot notikušo, šī situācija nav viennozīmīga un bieži katrai pusei ir savs skatījums uz konflikta būtību. Tādēļ aicinām, jo īpaši situācijās, kur pasākumu laikā ir satiksmes izmaiņas, īpaši uzmanīgi sekot līdzi satiksmes organizācijai pasākuma vietā un būt laipniem, saprotošiem un iecietīgiem citam pret citu.
Vitas Karnītes replika:
Paldies, es darīju tieši tā, kā ieteicāt - īpaši uzmanīgi sekoju, tik uzmanīgi, ka pat apstājos pie ekipāžas precizēt satiksmes organizāciju. Cerams, jūs viņiem nodevāt šo aicinājumu būt laipniem un iecietīgiem, nevis apzināti maldināt šoferus un pēc tam kliegt un sodīt. Vai atvainošanos no jums (konkrētās ekipāžas) sagaidīt ir reāli?
Labdien vēlreiz, Valsts policija. Joprojām gaidu jūsu atbildi par to, kāpēc attiecīgā policijas ekipāža, kura tur stāvēja, neregulēja pagaidu satiksmes ierobežojumus pilsētas svētkos, nepadeva man pirms manevra brīdinājuma zīmi, labi redzot, ka es uzmanīgi vēroju viņus ar pieņēmumu, ka viņi regulē satiksmi, lai sagaidītu zīmi par to, vai manevrs ir veicams. Abi mašīnā sēdošie policisti uz mani skatījās, taču NEINFORMĒJA, ka iebraukt nav atļauts. Lūdzu, informējiet, kura amatpersona bija devusi rīkojumu šai ekipāžai stāvēt blakus pagaidu ķieģelim un sodīt, nevis regulēt satiksmi tajā vietā.
Kā arī lūdzu, Valsts policija, pakomentējiet - kā tieši šajā situācijā varēja palīdzēt ieteikums "būt laipniem, saprotošiem un iecietīgiem citam pret citu"? Ja policisti tādi būtu bijuši, viņi būtu regulējuši satiksmi un informējuši mani pirms manevra! Ne jau speciāli es pilsētas svētkos ar 6 bērniem mašīnā pabraucu zem tā pagaidu ķieģeļa, lai 50 m tālāk turpat plašajā stāvlaukumā pie skolas apstātos izlaist pasažierus. Es tiešām nesaprotu, kāpēc manas valsts policija tā ar mani šādi izrīkojās, nepabrīdinot, ļaujot pabraukt garām un nekavējoties esot klāt sodīt un vēl nicīgi paņirgājoties: "MUMS KO, BRĪDINĀT VAJADZĒJA??!!!"
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
