Man rūp, kas notiek ar Latvijas bērniem, jo arī manus bērnus skar Kariņa-Levita absurdie lēmumi
Ainārs Šlesers24.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Godājamā Ieva Brante! Es Jūs personīgi nepazīstu! Zinu, ka Jūs mākat piesaistīt sev uzmanību caur dažādiem PR pasākumiem. Atceros, ka Jūs ziemā ārā, mežā frizējāt savus kuplos matus, kas Jums nodrošināja labu publicitāti. Saprotu, ka Jums atkal ir pietrūkusi sabiedrības uzmanība, tāpēc mēģināt atkal pievērst uzmanību savai kuplajai frizūrai!
Piesaucot Šleseru, Jūs atkal esat nonākusi uzmanības centrā. Un man nav žēl! Kas attiecas uz Jūsu apgalvojumu, ka “Šleseram nerūp Jūsu bērni”, atļaušos nokomentēt Jūsu teikto.
Man pašam ģimenē ir pieci bērni, no kuriem trīs ir skolnieki. Arī mana ģimene ir izbaudījusi visus Kariņa valdības absurdos lēmumus attiecībā uz situāciju Latvijas skolās. Arī mani bērni bija spiesti sēdēt mājās pie datora katru dienu un neiet uz skolu, jo vairāk nekā gadu mācības notika attālināti. Uzskatu, ka daudzi valdības lēmumi bija absurdi! Diemžēl nekas joprojām nav mainījies, un viss turpinās!
Kariņa valdības lēmums sākt vakcinēt bērnus no piecu gadu vecuma ir absurds! Kariņa valdības lēmums atlaist no darba visus skolotājus, ārstus, policistus…, ja viņi nav vakcinējušies, ir absurds! Ir pārāk daudzi absurdi lēmumi pieņemti mūsu valstī. Tāpēc arī tauta iziet ielās!
Nevajag vainot pie visām šīm problēmām Šleseru. Es neesmu bijis politikā jau 10 gadus! Tāpēc piesaukt Šleseru, sakot, ka viņš ir vainīgs pie tā, ka cilvēki iziet ielās, ir kārtējais absurds!
Cilvēki iziet ielās, tāpēc ka Kariņa-Levita režīms neieklausās tautas viedoklī. Šis režīms ir sašķēlis Latvijas sabiedrību! Šis režīms liek justies kā noziedzniekiem tiem cilvēkiem, kuri negrib vakcinēties!
Tāpēc vainojiet savu partiju un sevi, jo Jūs esat daļa no esošās varas! Pateicoties Jums, valsti pārvalda Kariņa-Levita režīms!
Kas attiecas uz 18.augusta protestiem, kuros es arī piedalījos, paskaidrošu Jums – es satiku ļoti daudzus cilvēkus, kuri atnāca uz šo protestu, jo viņi nav apmierināti ar daudzām lietām, kuras notiek Latvijā!
Absurdie Kariņa-Levita lēmumi par bērnu vakcināciju un masveida cilvēku atlaišanu no darba ir bijuši galvenais katalizators cilvēku iziešanai Rīgas ielās!
Godājamā Ieva Brante, man rūp, kas notiek Latvijā! Man rūp, kas notiek ar Latvijas bērniem! Jo arī manus bērnus skar Kariņa-Levita absurdie lēmumi!
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
