Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nebūšu oriģināls. Grēta Tūnberga ir zvaigzne, par viņu un ap viņu izsakās ikviens, kuram nav slinkums un kuram ir iespējas izteikties, neraugoties uz sasniedzamās auditorijas mērogu. Precīzāk gan, ka man daudz svarīgāka par uzlecošās sabiedriski politiskās megazvaigznes personas, kampaņas finansiālo atbalstītāju vai pat visā šajā procesā iesasitīto pušu interešu apspriešanu būtu saprast iespējamās konsekvences nedaudz dziļāk par jūsmīgiem virsrakstiem vai primitīviem uzbraucieniem.

Lai būtu skaidrs. Es pilnībā atbalstu ar Grētas palīdzību jaunos publicitātes augstumos pacelto nebūt ne vakar radušos trauksmi par pasaules ekoloģiskā līdzsvara pasliktināšanos, ienīstu planētas arvien pieaugošo piedrazošanu un atsakos saprast to vieglprātību un paviršību, ar kādu šī tēma tiek uztverta gan pasaules politiskās elites kabinetos, gan sociālo tīklu diskutētāju pulciņos. Man patīk drosmīgi jaunas paaudzes politiķi, kuri spēj iedegties un paust savu pārliecību, neatstājot nevienu vienaldzīgu. Modernās Žannas d’Arkas, kuras ar ticību un pārliecību spēj apgriezt esošo lietu kārtību ar kājām gaisā un ļaut noticēt brīnumam.

Es sliecos ticēt tiem zinātniekiem, kuri liek galdā pierādījumus un ceļ trauksmi par pieaugošo klimata problēmu, tāpat kā joprojām ticu savu acu priekšā notiekošajam un veselajam saprātam. Ļoti labi zinot, ka pasaulē klimats mainījies nepārtraukti un tas pavisam noteikti turpinās to darīt dabīgu ekoloģisku ciklu rezultātā arī turpmāk. Un man ir vienalga, vai šo kampaņu finansiāli atbalsta Soross, „žīdi-masoni” vai Zviedrijas valdība savās merkantilajās interesēs.

Es neticu, ka pastāv kāds pie vesela saprāta esošs cilvēks, kurš vēlētos saviem bērniem atstāt piegānītu planētu, māju vai pilsētu. Tomēr aiz visiem šiem vārdiem man svarīgākais būtu saprast, kas tieši būtu darāms, lai Grētas nozagtā bērnība un sapņi tiktu atgriezti.

Gaisa piesārņojums ar izmešiem un vides piedrazošana ar plastmasas atkritumiem ir redzamākā un objektīvi nozīmīgākā problēmas daļa. Divas trešdaļas no pasaulē radītajām izplūdes gāzēm rodas no elektrības/siltuma ražošanas un transportā, izmantojot fosilo kurināmo. Lielākās izmešu radītājas ir Ķīna, ASV, Indija, Krievija.

Kā, palielinoties labklājībai un secīgi arī enerģijas patēriņam, piespiest valstis/cilvēkus, kur vēl pavisam nesen elektrība bija pieejama atsevišķās diennakts stundās, pāriet atpakaļ pie skalu gaismas? Kā motivēt konkrētas ģimenes pārapdzīvotajā Ķīnā vai Indijā atteikties no siltuma nedaudz uzlabotajos mājokļos, pamatojot to ar globālas katastrofas draudiem nākotnē?

Varam aizliegt 90% pasaules auto īpašnieku lietot savus pirmos dūmojošos labklājības simbolus, bet kas nāks to vietā ? Lielākais un straujāk augošais elektroauto tirgus ir Ķīna, kurā tie tiks uzlādēti ar elektrību, kura saražota no tām pašām oglēm? Un planētas iztukšošanā auto bateriju ražošanas vajadzībām no naftas pārslēgsimies uz kobaltu, litiju un niķeli? Pēc ekoloģiskā braucamrīka mūža beigām, kur izdomāsim noglabāt lielos izstrādātos enerģijas avotus, ja šobrīd litija-jona pirkstiņu savākšana ir problēma pat attīstītajā pasaulē?

Ar plastmasas atkritumiem lietas izskatās cerīgāk. Zināms, ka 90% no pasaules okeānā ieskalotās pudeļu/maisiņu masas tur nonāk vienlaikus ar lielo Āzijas un Āfrikas upju tecējumu. Vienlaikus milzīgs daudzums arī civilizētās pasaules, galvenokārt ASV, atkritumu paklusām tiek pārvietoti uz attīstības valstīm, un to tālākais ceļš ir miglā tīts. Kā cilvēki Nigērijā, Indijā vai Indonēzijā lai tiek pie mums tik pašsaprotamā dzeramā ūdens, nemaksājot vairāk? Kā lai iznīdē cilvēku vēlmi pelnīt cerībā uz labklājību sev un savai ģimenei, aizmirstot par okeāna ekosistēmas nopietnajām problēmām?

Man nav atbildes uz šiem jautājumiem. Lai gan tie pavisam noteikti ir atrodami, ja enerģija tiktu veltīta risinājumu meklēšanai, nevis matu skaldīšanai sociālajos tīklos vai spalvu spodrināšanai ar pašiem vien zināmu pamatojumu. Viens gan ir skaidrs – visa notiekošā pamatā ir pirms diviem gadsimtiem rietumu pasaules uzsāktā industriālā revolūcija, kura neapšaubāmi novedusi pasaules iedzīvotājus pie labklājības līmeņa pieauguma. Galvenokārt uz dabas izmantošanas rēķina, koloniju iztukšošanas un resursu pārdales par labu industrializācijas ieviesējiem. Bet diemžēl ne visur vienlīdzīgi.

Ir acīmredzami, ka pienācis laiks par to maksāt, nevis uzstādīt jaunus noteikumus tiem miljardiem, kuri joprojām tiecas pēc tīra ūdens, siltuma mājās un nedaudz benzīna vecajam tuk-tukam. Ja Grētas Tūnbergas parādīšanās uz globālās skatuves to panāks, tad viss cits tiks aizmirsts, un Žanna d’Arka noliks savu zobenu pie jaunās zviedrietes kājām.

Novērtē šo rakstu:

15
61

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...