Iesaki rakstu: 
Jūsu portālā tika nopublicēta necienīga vēstule, kas bija adresēta Valsts galvai. Varu tikai izteikt savu nožēlu, ka strīds tika iznests plašākai publikai un netika risināts ebreju kopienas ietvaros. Viss šis strīds ir kā padomju mantojums („strīds komunālā dzīvoklī, par kuru iet sūdzēties Partijas komitejā"). Ļaujiet man Jums norādīt uz mūsu „biznesa" projektiem.
Rīgas un Latvijas ebreju reliģiozā draudze un biedrība Šamir darbojas Latvijā jau vairāk nekā 20 gadus. Tās dibinātāji bija mans tēvs Latvijas virsrabīns Natans Barkahans un prof. Branovers. Tās darbības mērķis ir ebreju etniskās identitātes saglabāšana un attīstība Latvijā, kultūras un vēstures mantojuma saglabāšana, izpēte, popularizēšana, prezentēšana plašai auditorijai, kā arī dialoga veicināšana starp dažādām sabiedrības kopienām un tautībām, integrācijas un iecietības veicināšana un jebkādas diskriminācijas novēršana, etniskās saskaņas un starpkultūru dialoga veicināšana. Aktivitātēs piedalās dažādu grupu sabiedrības locekļi, kā arī starptautiskie viesi un apmeklētāji. Papildus pamatmērķiem aktivitātes ir vērstas arī uz tolerantas un demokrātiskas valsts vides attīstību Eiropas mērogā.
Rīgas un Latvijas ebreju reliģiozā draudze un biedrība Šamir Latvijā ir kļuvusi par nozīmīgu visas valsts kultūras sastāvdaļu. Tās galvenie mērķi un darbības virzieni ir:
• Starpetniskā dialoga veicināšana;
• Mācību metodikas un literatūras izlaide;
• Ebreju etniskās identitātes saglabāšana un attīstība;
• Pasākumu veikšana Latvijas Pirmās Republikas ebreju reliģiskā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai.
Sākot no 2004.gada esam realizējusi vairāk nekā 10 nozīmīgus projektus. Daži no
tiem :
• Realizēts projekts „Latvijas sinagogas un rabīni 1918.-1940.", kura materiāli tika demonstrēti ANO 60. sesijas darbības laikā, kā arī ieguva trešo balvu konkursā Gada balva grāmatniecībā 2004 nominācijā Zinātniskā un mācību literatūra Latvijā;
• Izdota grāmata Ebreji Latvijā, kā arī vairāk nekā 30 citas tematiskās un piemiņas grāmatas par ebreju vēsturi Latvijā un Holokaustu;
• Sadarbībā ar Latvijas skolām organizēti konkursi, izstādes un semināri, kas veltīti latviešu un ebreju tautu kopējai vēsturei Latvija;
• Ir saņemti vairāki Goda un pateicības raksti par ieguldījumu maztautību integrācijā un Latvijas Republikas stiprināšanu;
• Aktīvi tiek attīstīts Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejs, kurš tika atklāts 2010.gadā; to jau ir apmeklējuši vairāk nekā 12 000 cilvēku; uz muzeja bāzes tiek veidots Baltic International Tolerance Center;
• Ikgadēji tiek rīkoti Ebreju kultūras festivāli, starptautiskās konferences par kultūru un reliģiju;
• 2012.gada referendumā par valsts valodu mēs atbalstījām latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, kas tika atzīmēts ar Ministru prezidenta V. Dombrovska pateicības vēstuli.
Es uzskatu, ka katram, kurš dzīvo šajā Valstī, nepieciešams iesaistīties valsts stiprināšanā, starpetniskā dialoga veicināšanā un kultūrvēsturiskās vides harmonizācijai. Kā ebreju pēctecim, kuri šeit dzīvo vairākus gadu simtus, man nav kauns pateikt, ka mīlu šo Valsti.
Lai Dievs svētī Latviju!
* Rabīns, Dr. paed., Rīgas un Latvijas ebreju reliģiskās draudzes un biedrības „Šamir" valdes priekšsēdētājs, Eiropas Rabīnu padomes loceklis, Izraēlas Galvenajā rabinātā apstiprināts rabīns
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
