Iesaki rakstu: 
Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Man izteiktā apsūdzība – ka es būtu zinājis par šādām norisēm, par pasniedzēju seksuālu varmācību pret studentēm un tās piesedzis – ir meli. Tas prasa nekavējoties veikt nepieciešamās darbības, lai noskaidrotu patiesību.
Nezinu, ar kādu mērķi šāda apmelošana notiek, taču raidījumā "Kultūršoks" izskanējusī informācija man bija pārsteigums. Līdz tam kā rektors biju saņēmis vienu iesniegumu par pasniedzēja neadekvātu rīcību, kas bija saistīta ar seksuāla rakstura saziņu ar studenti. Šī situācija nekavējoties tika risināta, darbinieks saņēma disciplinārsodu. Tas notika šī gada februārī.
Pēc tam esam akadēmijā veikuši virkni pasākumu, lai šādas iespējamas situācijas izskaustu. Medijos jau minētais rīkojums par JVLMA darbinieku uzvedības noteikumiem ir tikai viens no tiem. Faktiski tieši ar šo rīkojumu tika uzsākta pārdomātu un tiesisku darbību ķēde ar mērķi vairs nekad nepieļaut šāda veida rīcības.
Es savas kā rektora darbības laikā esmu darījis visu, lai studiju process būtu kvalitatīvs un profesionāls, lai studējošie JVLMA justos droši un sadzirdēti. Tā vienmēr ir bijusi mana prioritāte, un es savu amatu neatstāšu. Brīdī, kad nepieciešama aktīva rīcība situācijas risināšanai, kad nepieciešams ieviest jaunas iniciatīvas studentu drošības stiprināšanai, akadēmija nedrīkst palikt bez vadības.
Esmu jau vairākkārt minējis, ka JVLMA un arī es kā rektors stingri iestājos pret jebkādu neētisku, vispārpieņemtām sabiedrības normām neatbilstošu rīcību, komunikāciju vai attieksmi pret studentiem, darbiniekiem vai institūcijas viesiem. Pasniedzējiem, kuri īsteno šādu neadekvātu rīcību pret saviem studentiem, nav vietas nedz Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, nedz Latvijas mūzikā.
Visu pēdējo dienu notikumu rezultātā beidzot esam saņēmuši vairākus oficiālus iesniegumus, kas ļauj oficiāli sākt izmeklēšanu pret iespējamiem vainīgajiem. Tāpēc jau šodien viens docētājs tiek atstādināts. Notiks tikšanās ar policiju, tikos ar tiesībsargu. Jo šobrīd svarīgākais ir noskaidrot, kas ir sižetā minētie docētāji, un panākt, ka studiju vide JVLMA ir maksimāli droša.
*Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
