Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad atklātībā nonāca ziņas par kārtējo varas maiņu Olainfarm koncernā – šoreiz tā nozīmīgākajā akcionārā SIA Olmafarm, Irina Maligina, kas līdz šim bija šī uzņēmuma vadītāja, ir vērsusies ar iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, norādot uz reiderisma shēmu, kuras rezultātā varu Olainfarm var pārņemt personas, kuras iepriekš publiski pieminētas saistībā ar gāzes biznesa pārstāvi, bijušo VDK darbinieku Juri Savicki. Pietiek rīcībā nonācis šis iesniegums, ko publicējam pilnībā.

Iesniegums par kriminālprocesa uzsākšanu

Ar šo vēršos pie Jums, jo man ir pamats uzskatīt, ka valsts amatpersona (Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāre Iveta Leitāne), rīkojoties organizētā personu grupā ar turpmāk norādītām personām, mantkārīgā nolūkā, iespējams, ir apzināti pieņēmusi nelikumīgu administratīvu aktu, kas deva tiesības citiem šīs noziedzīgās organizētās personu grupas dalībniekiem īstenot rūpīgi plānotu un gatavotu privāta uzņēmuma sagrābšanu (SIA “Olmafarm”, reģ.Nr.40003283699) savā kontrolē, kas dod iespēju neierobežotai rīcībai ar šim privātam uzņēmumam piederošu aktīvu (42% AS “Olainfarm” akcijām), kura tirgus vērtība ir ne mazāka par 40 miljoniem eiro.

Man zināmie lietas apstākļi ir sekojoši.

2017. gada 09. decembrī nomira Valērijs Maligins, personas kods 050565-... (turpmāk – Mantojuma atstājējs), kuram piederēja 40 (četrdesmit) jeb 100% (viens simti procentu) sabiedrības ar ierobežotu atbildību “OLMAFARM”, reģ.Nr.40003283699 (turpmāk – Sabiedrība) kapitāla daļas.

Saskaņā ar Mantojuma atstājēja 22.02.2016 pēdējās gribas rīkojuma aktu - publisku testamentu, visa Mantojuma atstājēja manta tika novēlēta vienādās daļās viņa bērniem – Irinai Maliginai, Nikai Saveļjevai un Annai Emīlijai Maliginai (turpmāk – Līdzmantinieces), tātad katrai 1/3 (vienas trešās) domājamās daļas apmērā, kuras to pieņēma un saņēma ar katrai izdotu atsevišķi mantojuma apliecību. N.Saveļjeva mantojuma apliecību saņēma 07.09.2018, A.E.Maligina 11.09.2018, bet I.Maligina to saņēma 13.09.2018. Līdz ar ko Mantojuma atstājēja atstātais mantojums kā juridiska persona beidza kopumā pastāvēt 13.09.2018, un kopš šī datuma mantojums Līdzmantinieku starpā pastāv kopīpašnieku attiecības.

Līdzmantinieču starpā nav panāktas vienošanās par visa mantojuma sadali reālās daļās, līdz ar ko to savstarpējām attiecībām, rīcībā ar to kopējo mantoto mantu, ir piemērojamas Civillikuma tiesību normas par kopīpašumu (Civillikuma 1068. pants, 719. pants).

Līdz 2019. gada 02. janvārim Sabiedrības dalībnieku reģistrā kā vienīgais 100% tās kapitāldaļu īpašnieks bija norādīts Mantojuma atstājējs, bet par vienīgo Sabiedrības valdes locekli no 07.02.2018 – 02.01.2019 bija iecelta Irina Maligina.

Aktuālo (pieņemto 30.08.2018) Sabiedrības statūtu 4. punkts noteic: “Jebkurš jautājums Sabiedrības dalībnieku sapulcē skaitās pieņemts, ja par to nodotas ne mazāk kā 3/4 (trīs ceturtās daļas) jeb 75% (septiņdesmit pieci procenti) no Sabiedrības balsstiesīgā pamatkapitāla balsīm.”

Mantojuma sakarā Niku Saveļjevu (Mantojuma atstājēja meita) pārstāv un viņas vārdā rīkojas viņas vīra tēvs Andrejs Saveļjevs, viņas vīrs Sergejs Saveļjevs, zvērināts advokāts Haralds Velmers, kurš strādā un faktiski savus pakalpojumus sniedz kopā ar juristi Milanu Beleviču, un zvērinātu advokātu Aldi Pauniņu, kurš ieņem padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu AS “Gaso”, kurā savas un savu ekonomisko sadarbības partneru no Krievijas Federācijas ekonomiskās intereses īsteno Juris Savickis, kurš savulaik bija Mantojuma atstājēja kreditors. Pašas Nikas Saveļjevas atrašanās vieta jau vairāk nekā pusgadu nav zināma, viņa ir izdevusi Andrejam Saveļjevam universālpilnvaru un viņu vairs neviens nav redzējis, personīgi viņa pati nekādus darījumus atstātā mantojuma sakarā nav slēgusi, visu it kā viņas interesēs dara Andrejs Saveļjevs.

Savukārt otru Mantojuma atstājēja mantinieci - nepilngadīgo Annu Emīliju Maliginu (Mantojuma atstājēja meita) pārstāv viņas māte Signe Baldere-Sildedze (bijusī Mantojuma atstājēja sieva), kuras tēvs ir uzņēmējs Helmuts Balderis, kurš arī caur uzņēmumu SIA “HB 19” ir bijis biznesa partneris Mantojuma atstājējam, kā arī kā mātei, tā arī meitai dokumentus sastāda un viņas pārstāv bijusī prokurore Sandra Bluķe, kurai savukārt ir pazīstams Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Šulte.

Kā redzams no 05.12.2018 notariālā akta formā sastādītā dokumenta “Apliecinājums par līdzēju ierašanos tiesiska darījuma noslēgšanai” 5. punkta, A.E.Maliginas māte Signe Baldere-Sildedze 05.12.2018 paziņo, ka Sabiedrības valdei būtu bijis jāsagatavo, viņasprāt, grozījumi uzņēmuma dalībnieku reģistra nodalījumā, lai atspoguļotu mantojumā saņemtās kapitāla daļas (lai arī pati nebija pie valdes ar šādu lūgumu vērsusies). Turklāt līdz 27.11.2018 vēl nebija skaidrības Mantojuma atstājēja mantojuma aizgādņa amata sakarā. Tātad līdz 05.12.2018 nekādu nedz dalībnieku reģistru, nedz dalībnieku vai mantinieku lēmumu Sabiedrības sakarā nav. Savukārt pēc 05.12.2018 tikšanās pie zv.notāres Valdas Vaivaras, Signe Baldere-Sildedze saprot, ka bez prettiesiskas rīcības veikšanas viņai neizdosies likumīgā ceļā ātrā veidā pārņemt kontroli Sabiedrībā, kas garantētu vietu AS “Olainfarm” padomē un kontroli tajā, tai skaitā arī pār AS “Olainfarm” valdi. Mantojuma reālas sadales tiesvedības Signi un Andreju Saveļjevu neinteresē un viņi atrod šo citu risinājumu sekojošajā, piesaistot tam valsts amatpersonu.

Un proti, prettiesiski apejot Komerclikuma 187.1 pantā noteikto kārtību, kādā mantinieks piesaka grozījumus kapitālsabiedrības (Sabiedrības) dalībnieku reģistrā (nedz N.Saveļjva, nedz A.E.Maligina nav vērsušās pie Sabiedrības valdes ar attiecīgu paziņojumu par mantojuma saņemšanu), kā arī ignorējot Komerclikumā noteikto kārtību, kādā tiek sasauktas dalībnieku sapulces, lai pēc iespējas ātrāk pieņemtu N.Saveļjevai un A.E.Maliginai mantiski izdevīgus dalībnieku lēmumus (neievērojot Komerclikuma 213-215.pantos noteikto, kas un kādā kārtībā sasauc dalībnieku sapulces), Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina ir bez jebkāda tam tiesiska pamatojuma patvaļīgi sastādījušas jaunu, ar 06.11.2018 datētu Sabiedrības dalībnieku reģistra nodalījumu, un kad tā reģistrēšana Uzņēmumu reģistrā sastapās ar valsts notāru vairākiem lēmumiem par minētā dalībnieku reģistra izmaiņu atlikšanu (sk. 06.12.2018 Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu Nr.1-5n/226), N.Saveļjeva ar A.E.Maliginu organizētā personu grupā, mantkārīgā nolūkā patvaļīgi sastādīja Sabiedrības dalībnieku lēmumu (Līdzmantinieku lēmums Protokols Nr. 02/11/2018, kas datēts ar 02.11.2018), ar kuru nolemts atcelt no Sabiedrības valdes locekļa amata Irinu Maliginu (ar 02.11.2018), un iecelt valdes locekļa amatā Milanu Beļeviču, personas kods 030677-…, pieteikumu par šādu izmaiņu reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā iesniedzot 27.12.2018 pl.14:58 ar pieteikuma izmaiņām numuru 188151, bet sastopoties ar valsts notāra Māra Romanovska lēmumu par izmaiņu atlikšanu līdz 21.01.2019, 28.12.2018 iesniedza iesniegumu par šī pieteikuma ar tam klāt pievienotiem dokumentiem atgriešanu, un 28.12.2018 pl.13:57 iesniedza jaunu pieteikumu Uzņēmumu reģistra ar pieteikuma reģistrācijas numuru 188813, kuru saņēma un 02.01.2019 pilnībā apmierināja valsts notāre Iveta Leitāne (viņas lēmums jau ir apstrīdēts Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram G.Paiderei), tādējādi N.Saveļjvai un A.E.Maliginai, ar to juristes Milanas Beļevičas, zvērināta advokāta Haralda Velmera un citu personu palīdzību, pārņēma pilnu kontroli pār Sabiedrību.

Turklāt 03.01.2019. 16:10 Uzņēmumu reģistrā tika iesniegts jauns pieteikums izmaiņām - šoreiz Sabiedrības statūtu grozījumi, lai dzēstu N.Saveļjevai un A.E.Maliginai neizdevīgo Sabiedrības statūtu 4. punktu (proti, Jebkurš jautājums Sabiedrības dalībnieku sapulcē skaitās pieņemts, ja par to nodotas ne mazāk kā 3/4 (trīs ceturtās daļas) jeb 75% (septiņdesmit pieci procenti) no Sabiedrības balsstiesīgā pamatkapitāla balsīm.).

Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Komerclikuma 218.panta pirmo daļu, grozījumiem Sabiedrības statūtos ir nepieciešams dalībnieku lēmums, kas pieņemts, ja par to nodotas ne mazāk par divām trešdaļām sapulcē pārstāvēto balsu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits, bet kā jau ticis norādīts – šobrīd spēkā esošie Sabiedrības statūti to 30.08.2018 redakcijā paredz jebkāda lēmuma pieņemšanu ar 3/4 jeb 75% balsu, kuru kopā nav N.Saveļjevai ar A.E.Maliginu, nav izslēdzams, ka minētās personas ir radījušas virkni viltotu dokumentu, lai formāli ievērotu Komerclikuma prasības par atkārtotas dalībnieku sapulces sasaukšanu, kurā N.Saveļjevai ar A.E.Maliginu būtu nepieciešamās balsis statūtu grozījumu izdarīšanai, taču šāda rīcība ir prettiesiska, bet sastādītais rezultātā dalībnieku lēmums vai lēmumi ir atzīstami par spēkā neesošiem.

Lai apzināti un prettiesiski sarežģītu Irinai Maliginai nelikumīgās situācijas apstrīdēšanu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, ar 06.11.2018 datētajā Sabiedrības dalībnieku reģistra nodalījumā netika norādīta Irina Maligina, tā vietā tika atstāts Mantojuma atstājējs, lai arī N.Saveļjeva un A.E.Maligina, kā arī Milana Beļeviča nevarēja nezināt, ka Irina Maligina arī ir Sabiedrības kapitāldaļu īpašniece 1/3 to daļā.

Vēlos vērst Jūs uzmanību uz to, ka ar 02.11.2018 datētais dokuments ar nosaukumu “Līdzmantinieku lēmums Protokols Nr. 02/11/2018” ir sastādīts pamatojoties uz Civillikuma 716. panta otro daļu, kas noteic: “Ja mantojuma atstājējs nav noteicis nedalītā mantojuma pārvaldīšanas un lietošanas kārtību, tad to nosaka līdzmantinieku vairākums pēc mantojuma daļu lieluma.”.

Taču mantojuma pārvaldīšanas un lietošanas kārtība nav un nenozīmē pieņemt lēmumu visu kopīpašnieku vietā un vārdā konkrētai rīcībai ar visu kopīpašumā esošu mantu. Līdzīgi, kā klasiskos nekustamā īpašuma kopīpašuma gadījumos, mantas pārvaldīšanas un lietošanas kārtība nozīmē noteikt robežas katra kopīpašnieka īpašumam, lai katrs no kopīpašniekiem varētu lietot, uzturēt, norēķināties ar/par savu kopējā īpašuma daļu, taču minētā kārtība nav izlemta ar 02.11.2018 datētajā dokumentā ar nosaukumu “Līdzmantinieku lēmums Protokols Nr. 02/11/2018”. Tas nozīmē, ka vienīgais, ko ar minēto dokumentu N.Saveļjeva un A.E.Maligina varētu nolemt, ir ar kuriem kārtas numuriem 40 Sabiedrības kapitāla daļu viņas katra varētu lietot, bet ne pēc būtības pieņemt Sabiedrības dalībnieku lēmumu, ar kuru visas no šīs 40 Sabiedrības kapitāla daļām izrietošās tiesības tikušas izlietotas bez visu Līdzmantinieku līdzdalības, kas ir Civillikuma 1068. panta pirmās daļas pārkāpums un nerada tiesiskas sekas.

Civillikuma 719. pants noteic: “Rīcībai ar mantojumu vajadzīga visu līdzmantinieku piekrišana un nepietiek tikai ar balsu vairākumu. Tādēļ nevienam mantiniekam nav tiesības vienam pašam pārdot vai ieķīlāt savu līdzmantinieku daļas, vai apgrūtināt mantojumu ar parādiem pāri par savas daļas vērtību, vai vispār ar neizdalīto masu rīkoties, sašaurinot pārējo līdzdalībnieku tiesības. Tāda rīcība nav spēkā, bet tomēr tas, kas labā ticībā ieguvis atsavinātu kustamu lietu, nezaudē tiesību uz to.”

Civillikuma 1068.panta pirmā un otrā daļa noteic: “1068. Rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība nevien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti. Neviens atsevišķs kopīpašnieks nevar bez visu pārējo piekrišanas ne apgrūtināt kopīpašuma priekšmetu ar lietu tiesībām, ne atsavināt to visā tā sastāvā vai pa daļām, ne arī kautkādi to pārgrozīt. Tādēļ katram kopīpašniekam ir tiesība protestēt pret tādu viena vai visu pārējo kopīpašnieku rīcību, un šo tiesību viņam nevar atņemt ar balsu vairākumu.”

Turklāt ar 02.11.2018 datētais dokuments ar nosaukumu “Līdzmantinieku lēmums Protokols Nr. 02/11/2018” nonāk klajā pretrunā Komerclikuma 157. panta pirmās daļas kā imperatīvas tiesību normas prasībām (“Sabiedrībā viena daļa var piederēt vairākām personām kopīgi. Šīs personas no daļas izrietošās tiesības var izmantot, tikai ieceļot kopīgu pārstāvi.”), jo kapitāldaļu kopvaldījuma gadījumā, Līdzmantiniekiem ir visiem jāvienojas un jāieceļ kopīgs pārstāvis šo mantoto kapitāldaļu pārvaldīšanai, kas nav un nevar būt izdarīts, jo nav visu Līdzmantinieku gribas izteikuma.

Pie šādiem apstākļiem uzskatu, ka valsts amatpersona (Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāre Iveta Leitāne), būdama jurists ar ilggadēju pieredzi Uzņēmumu reģistra darbā, tātad lieliski orientējoties normatīvo aktu prasībās, un ņemot vērā to, ka viņas kolēģi, tai skaitā arī Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs bija vienas un tās pašas izmaiņas Sabiedrībā atstājis bez virzības trūkumu novēršanai, ko Iveta Leitāne nevarēja nezināt, jo šāda informācija bija viņai pieejama, rīkojās apzināti (tīši) un pieņēma Andrejam Saveļjevam un Signes Balderes-Sildedzes interesēm atbilstošu lēmumu, kas deva iespēju Milanai Belevičai nomainīt Sabiedrības valdē Irinu Maliginu.

Pamatojoties uz minēto un ņemot vērā to, ka Sabiedrības vadību faktiski ar reiderisma metodēm ir pārņēmušas personas mantkārīgos nolūkos tikt pie Sabiedrībai piederošā vērtīgā aktīva – AS “Olainfarm” 42% akciju, kuru tirgus vērtība ir ne mazāka kā 40 miljoni eiro, kas šobrīd ir reāli apdraudēts un var tikt pārvests uz citām juridiskām personām mazinot tā atgūšanas iespējas ar katru nākamo stundu,

lūdzu:

Uzsākt kriminālprocesa par šajā iesniegumā norādītajiem faktiem un nekavējoties pieņemt lēmumu par lieguma uzlikšanu Uzņēmuma kapitāldaļu pārreģistrācijai un jebkādu citu izmaiņu Sabiedrībā veikšanai, lai nepieļautu turpmāka mantiska kaitējuma nodarīšanu.

Novērtē šo rakstu:

78
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...