Maligina atraitnei pienākušies 8 miljoni eiro, taču viņa piekrāpta
Lato Lapsa17.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kādu kompensāciju saņems 2017. gada beigās negaidīti mirušā uzņēmēja Valērija Maligina atraitne Elīna Maligina, atsakoties no savas mantojuma daļas? LA rīcībā ir nonācis dokuments, kas gan sniedz atbildi uz šo medijus ilgi interesējušo jautājumu, gan apliecina, ka no solītā 8,1 miljona eiro atraitne pagaidām saņēmusi tikai 2,7 miljonus, jo tikusi piekrāpta.
Šis dokuments ir Jūrmalas bāriņtiesas lietvedībā jau aptuveni mēnesi esoša vēstule, ar ko šajā iestādē vērsusies V. Maligina meita, viņa atstātā mantojuma oficiālā aizgādne Irina Maligina.
Kā aprakstīts šajā dokumentā, pagājušā gada 25. maijā mantinieces pie notāra ar E. Maliginu ir noslēgušas vienošanos, kas paredzējusi: puses vienojas, ka atraitnei pienākošās neatņemamās daļas vērtība naudā ir 8,1 miljons eiro, ko viņai līdzīgās daļās – pa 2,7 miljoniem eiro katra noteiktā termiņā samaksās pārējās abas pārējās pilngadīgās mirušā farmācijas uzņēmuma Olainfarm saimnieka meitas un viņa nepilngadīgās meitas māte Signe Baldere-Sildedze.
Savu vienošanās daļu E. Maligina ir izpildījusi un atsaukusi tiesā iesniegto prasību par mantojuma atstājēja atstātā testamenta atzīšanu par spēkā neesošu. Savukārt pārējām mantiniecēm savu vienošanās daļu vajadzēja pildīt, noteiktos termiņos samaksājot pa 2,7 miljoniem eiro katrai. Piemēram, S. Balderei-Sildedzei savas meitas vietā šī summa bija jāsamaksā ne vēlāk kā 70 dienu laikā no brīža, kad notāre viņas meitai izsniegusi mantojuma apliecību.
Vienošanās noteiktie termiņi jau ir beigušies, taču solīto naudu V. Maligina atraitne tā arī nav saņēmusi. Kā izriet no vēstules bāriņtiesai, vienīgā, kas ir veikusi solīto 2,7 miljonu eiro iemaksu, bijusi I. Maligina. Savukārt pagājušā gada 2. oktobrī pie notāres sagatavots oficiāls paziņojums, ka S. Baldere-Sildedze no noslēgtās vienošanās vienpusēji atkāpjas.
„Es vienīgā no mantiniecēm izmaksāju vienošanās paredzēto naudas summu Elīnai Maliginai, tādējādi izpildot vienošanās prasības, kā arī respektējot ar likumu man uzlikto pienākumu. Signe Baldere-Sildedze to nav izdarījusi līdz pat šim brīdim, un tas nepārprotami norāda uz viņas nevēlēšanos rīkoties nepilngadīgās meitas interesēs, jo tiesvedība, kas tiks uzsākta pret Annu Emīliju Maliginu par naudas līdzekļu piedziņu no Elīnas Maliginas puses, nav bērna interesēs un ir absolūti finansiāli neizdevīgi bērnam,” prognozējamo notikumu gaitu bāriņtiesai aprakstījusi I. Maligina.
Pēc visa spriežot, sākoties tiesvedībai, no S. Balderes-Sildedzes nepilngadīgās meitas varētu tikt piedzīta lielāka summa nekā vienošanās noteiktie 2,7 miljoni eiro. I. Maliginas vēstulē bāriņtiesai norādīts, ka E. Maliginas prasījuma tiesības pret S. Balderes-Sildedzes meitu ir EUR 2 945 285, kam vēl jāpieskaita valsts nodeva nepilnu 15 tūkstošu eiro apmērā, kura tāpat pēcāk tiks piedzīta no nepilngadīgās meitas.
Kā zināms LA, bāriņtiesa pagaidām nekādus lēmumus šai sakarā nav pieņēmusi.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
