Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem” — šis britu sakāmvārds nāca prātā, skatoties uz Francijas prezidenta skaidrojumiem par to, kāpēc viņam pēkšņi nepieciešams speciāls, atsevišķs dialogs ar Krieviju.

Gan vizītes pirmajā vakarā kopīgajā preses brīfingā ar mūsu prezidentu Egilu Levitu, gan nākamā rīta preses konferencē ar premjeru Krišjāni Kariņu Emanuels Makrons abas reizes zināmu daļu no savas runas atvēlēja Krievijas tematikai.

Viņa tēzes ir saprotamas: līdz šim Krievijas apvaldīšana bijusi atstāta NATO līmenim, bez atsevišķu ES valstu speciālas līdzdalības, kas parasti noveda pie tā, ka ar Kremļa kārtējo stulbumu iegrožošanu starpvalstu līmenī nodarbojās Vašingtona un tās ģeopolitiskā sabiedrotā — Londona.

Līdz ar to Makronam jākonstatē: “Savulaik ASV un Krievija slēdza vairākus līgumus par bruņošanās ierobežošanu, un tagad šie līgumi izjūk cits pēc cita. Bet mēs, Eiropa, nemaz nebijām šo līgumu dalībnieces no sākta gala! Vispār nemaz. Eiropai vajag savus atbruņošanās līgumus ar Krieviju.”

Doma loģiska un saprotama. Problēma ir tajā, kura valsts šo domu izsaka: Francija un Krievija ilgus gadsimtus bijušas ģeopolitiskās sabiedrotās — savulaik tās kopīgi cīnījušās pret prūšiem un austriešiem, kopā uzvarējušas Vāciju abos pasaules karos, kamēr pretinieces tās bijušas tikai Napoleona karu laikmetā un Aukstajā karā.

Frančiem bijušas skeptiskas attiecības ar ASV kā NATO lielāko spēku jau kopš Ziemeļatlantijas līguma parakstīšanas brīža. Līdz ar to “dialogs ar Krieviju” no pārējo NATO dalībvalstu puses izklausās gandrīz kā “aicinājums uz uzmetienu”.

Makrons pareizi sapratis, ka baltiešiem no viņa priekšlikuma uzreiz parādās zosāda: cik nav bijuši visādi Molotova — Ribentropa pakti un Jaltas konferences, kur mums aiz muguras lielvalstis mūs pārdala un atdod Kremlim aprīšanai. “Dialogs ar Krieviju nemēģinās apiet jūsu vēsturi ar piedzīvoto apspiestību... Es jūtu, ka Baltijā ir šaubas vispār par to, vai Krievijai ir vēlme iesaistīties dialogā, tāpēc ir jāsāk... būs vajadzīgi gadi. Mums jāpaliek pie ļoti striktas valodas pret Krieviju, runājot par Ukrainu,” Makrons centās mierināt auditoriju.

Interesanti bija vērot Makrona žestus un neverbālos signālus. Kamēr viņš runāja par Francijas un Latvijas attiecībām, par sadarbību zinātnē un izglītībā, kamēr komentēja notikumus Baltkrievijā, tikmēr žesti bija mierīgi un nosvērti, kā to sagaidām no lielvalsts prezidenta. Tomēr abās publiskajās uzstāšanās reizēs, tikko parādījās Krievijas tēma, tā Makrons sāka lauzīt rokas, tirināt pirkstus un runājot pieskarties degunam. Kā pabeidza tematu, tā pārstāja. Tātad arī viņš pats iekšēji nav pārliecināts, ka viņa pieeja Krievijai ir pareiza.

Vismaz piecsimt gadus pirms Putina nākšanas pie varas Kremlis ir pieradis taisīt ārpolitiku, slēdzot vienošanās ar citām lielvarām par vidū pagadījušos teritoriju anektēšanu. Pret mazākām kaimiņvalstīm Kremlis arvien izturas kā pret priekšmetiem, nevis sarunu partneriem — piemēram, vēl 2014. gadā vajadzēja pusgadu, kamēr izdevās Putinam ieskaidrot, ka par Ukrainas lietām vajag runāt ar Ukrainu, nevis Vašingtonu vai Berlīni, taču arī tad t.s. “Normandijas formāta” un Minskas sarunas varēja notikt vienīgi Francijas un Vācijas klātbūtnē, nevis pa tiešo starp Krieviju un Ukrainu. (Likumsakarīgi, ka kopumā no šīm sarunām nekāds lielais rezultāts nav radies.)

Rīgas pilī gaidot Makrona ierašanos, ar Globusa vadītāju Ansi Bogustovu automātiski sākām apspriest Francijas piedāvāto vidutāju lomu Baltkrievijas protestos un Kalnu Karabahas jautājumos. Demokrātiskie baltkrievu protestētāji reālpolitikā nav piedalījušies un nezina, ka šāda vidutājība patiesībā ir slikta zīme — kaut kādi sarunvedēji no malas lems, ko citu valstu pilsoņiem darīt vai nedarīt. (Gan latvieši un lietuvieši 1991. gada barikādēs, gan ukraiņi Oranžajā revolūcijā un Eiromaidanā paši tika galā ar visu.)

Kalnu Karabahas gadījumā ir īpaši slikti, ka nabaga iedzīvotāji Kaukāzā kārtējo reizi spiesti noskatīties, kā Putins ar Erdoganu rausta striķīšus un uzkurina savus reģionālos “vasaļus”, kā Makrons kaut ko mēģina samierināt, kamēr uz civiliedzīvotāju mājām krīt raķetes — šajās ģeopolitiskajās avantūrās rezultātu parasti mēģina panākt visi citi, izņemot vienīgi vietējos iedzīvotājus, kam retu reizi vispār dod vārdu.

Kremlis vienmēr paradis tuvākas un tālākas kaimiņvalstis dalīt divās kategorijās: vai nu savām interesēm pakļautas vasaļvalstis (Moldova, Kazahstāna, Kirgizstāna, Baltkrievija utt.), vai ienaidnieces (ASV, Ukraina, Baltijas valstis, Polija, Gruzija un gandrīz visa pārējā pasaules karte).

Mēs ar milzu ciešanām esam tikuši prom no pakļautības Kremlim un panākuši, ka no ģeopolitikas objekta, ko citi spārda kājām, esam kļuvuši par brīvās pasaules pilnvērtīgu sastāvdaļu — maziņu, bet tomēr. Esam dalībnieki pasaules vislielākajā brīvā tirgus zonā un vēsturē visvarenākajā militārajā aliansē. Pie mums vizītē brauc Makrons, brauc pāvests Francisks un savureiz Merkele, kamēr pie Putina brauc tādi kā Lukašenko un Ziemeļkorejas Kims.

Tāpēc Makrona nepārliecinošie rosinājumi uz “atsevišķu dialogu” ar Krieviju, ņemot vērā mūsu vēsturisko pieredzi, baltiešiem automātiski nozīmē aizdomas par to, ka Kremlis mūs mēģinās nokampt atpakaļ, pretī “ietirgojot” Francijai kaut ko citu. Makrons gan solīja, ka tas nenotikšot (viņam pašam varbūt arī šķiet, ka Kremlis viņu neaptīs ap pirkstu), bet viņa ķermeņa valoda rādīja — no viņa runās skartajiem jautājumiem šajā tematā viņš jutās vismazāk pārliecinoši. Līdz ar to viņš mūs nepārliecināja, ka mēs galu galā necietīsim.

Novērtē šo rakstu:

36
25

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...