Iesaki rakstu: 
Pašlaik normatīvie akti paredz, ka gada laikā (no marta līdz februārim) neiztērēto saules paneļu saražoto apjomu Sadales tīkls paņem sev. Šogad tas noteikti būs liels apjoms, jo ziema nebija īpaši auksta.
Protams, tas ir noteikts MK noteikumos, BET sākotnēji šajos noteikumos bija arī noteikts, ka pastāvēs neto uzskaites sistēma (gada laikā mājsaimniecība par noteiktu samaksu var paņemt iepriekš neiztērēto un pašu saražoto elektroenerģiju savām vajadzībām).
Tad šie MK noteikumi tika mainīti, nosakot, ka šāda neto sistēma tiks izbeigta (tādējādi pilnībā mainot noteikumus, ar kuriem iepriekš lietotāji bija rēķinājušies). Bet, mainot MK noteikumus, šis nosacījums par gada laikā neiztērētās elektroenerģijas atdošanu valstij gan netika mainīts. Valstij, protams, win-win, bet iedzīvotāju intereses nav svarīgas.
It sevišķi spilgti bija atsevišķi tautas pārstāvji kā Kulbergs, kurš sistēmas maiņu pamatoja ar to, ka citādāk tante Bauskā apmaksās paneļu licēju subsidēšanu kw nodošanas vasarā un pieprasīšanas atpakaļ ziemā dēļ (https://x.com/AndrisKulbergs/status/1625623354513268736).
Varbūt Kulbergs zina, kā šobrīd tantei Bauskā par velti saņemt elektrību? Vai arī viņa nesaņems un tā paliek Sadales tīklam? Vai Kulbergam par sistēmas maiņas izbīdīšanu?
P.S. Sistēmas maiņa, nostādot saules paneļu uzstādītājus kā kaut kādus ļaunos kangarus, ir nekompetenta un populistiska metode. Pati valsts aicināja iedzīvotājus uzstādīt paneļus (sākotnēji CO2 emisiju un zaļā kursa kopumā dēļ), tad, lai samazinātu atkarību no Krievijas gāzes, bet beigās atbilstoši Latvijas politikas tradīcijām uzmeta šos iedzīvotājus, turklāt vēl pretnostatot tantei Bauskā.
Ja tiešām valsts kļūdījās, ko tas pats Kulbergs ir atzinis ,tad tikai godīgi, ja valsts atgrieztu situācijā, kāda tā bija pirms tam, piemēram, kompensējot izdevumus paneļu demontāžai un bojāto (lai uzstādītu paneļus, ir jāurbj jumtā) jumtu atjaunošanai.
P.P.S. Turklāt tādi kā Kulbergs pat nav aptvēruši mājsaimniecību saražotās elektroenerģijas ieguvumus. Ar saražoto pašpatēriņam tiek atvieglots Latvijas kā valsts nepieciešamais elektroenerģijas apjoms, tai skaitā samazinot pieprasījumu pēc dabasgāzes. Tas ir reāls ieguvums, ko saņem valsts. Bet Kulbergam ar to ir par maz, lai gan viņš nenosoda, piemēram, lauksaimniekus, kad tie saņem kompensācijas vai vienkārši dotācijas.
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
