Maizītis: ziņas par Sparāna darbošanos pie miljonāra Meļņika ir valsts noslēpums
PIETIEK03.01.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieka Aigara Sparāna darbošanās pie miljonāra Vasilija Meļņika ir kvalificējama kā valsts noslēpums, tāpēc nekāda informācija par to netiks izpausta, - šāda satura atbildiPietiek saņēmis no SAB direktora Jāņa Maizīša. SAB negatavojoties arī atklāt, cik vēl biroja darbinieku piepelnās dažādu pakalpojumu veikšanā privātuzņēmumiem.
"SAB amatpersonām saistībā ar dienestu valsts drošības iestādē ir noteikta virkne ierobežojumu, vienlaikus izvērtējot personas spēju saglabāt valsts noslēpumu," - tas ir vienīgais, ko SAB direktors ir vēlējies paskaidrot saistībā ar viņa vadītajai iestādei uzdotajiem Pietiek pārstāvja jautājumiem.
Saistībā ar to, ka mediji iepriekš vairākkārt informējuši par bēdīgi slavenā SAB darbinieka Sparāna darbību uzņēmēja Meļņika un/vai viņa uzņēmumu drošības konsultanta amatā, Pietiek Maizītim bija oficiāli pieprasījis sniegt informāciju - vai Sparāns ir saņēmis SAB vadības atļauju veikt šādus papildu pienākumus.
Tāpat, kā izriet no SAB direktora oficiālās atbildes, valsts noslēpums ir arī ziņas, cik SAB darbinieki vēl piepelnās šādā veidā, vai arī Maizītis pats gūst šāda veida papildienākumu un ar kādu pamatojumu šādas atļaujas SAB darbiniekiem tiek izsniegtas.
Oficiālo atteikumu sniegt "sīkāku informāciju" par, kā izriet no Pietiek pēdējā laika publikācijām, īpaši "saudzēto" Sparānu Maizītis pamato ar Valsts drošības iestāžu likuma 17.panta "Informācijas aizsargāšana" pirmo daļu.
Patiesībā gan šī panta daļa Maizītim ļautu prasīto informāciju sniegt, jo tikai noteic, ka "Valsts drošības iestāžu dienestā esošajām un atvaļinātajām amatpersonām un darbiniekiem bez iestādes vadītāja īpaša pilnvarojuma aizliegts izpaust informāciju, kas viņiem kļuvusi zināma vai ir pieejama sakarā ar dienesta pienākumu pildīšanu. Šādu informāciju kriminālprocesā var izpaust tikai ar attiecīgās valsts drošības iestādes vadītāja atļauju".
Faktiski Maizītis ir gājis Drošības policijas priekšnieka Normunda Mežvieta pēdās: šī amatpersona nenoliedz ne tā sauktās "Sparāna brigādes" - virknes amatpersonu, viņu ģimenes locekļu un bijušo kolēģu, kuru darbība pēdējos gados radījusi iespaidu par organizētu grupu, kas, iespējams, izmantojot tās pārstāvju dienesta stāvokli un personiskos kontaktus, iesaistījusies apšaubāmās, varbūt arī noziedzīgās darbībās - pastāvēšanu, ne arī to, ka šajā grupā varētu būt arī augsta Drošības policijas amatpersona.
Taču šādas informācijas publiskošana, kā oficiāli apliecinājis Drošības policijas priekšnieks, "var kaitēt valsts drošības interesēm".
Pirms dažām nedēļām Pietiek publicēja interviju, kurā portāla sarunas biedrs kā piederīgus "Sparāna brigādei" līdz ar pašu Sparānu un nu jau bijušo lidostas Rīga Drošības departamenta vadītāju Raimondu Lazdiņu, kurš tagad iekārtojies Aigara Kalvīša vadītajā Latvijas gāzē, pieminēja arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas pretkorupcijas daļas priekšnieku Ivaru Rulleru.
Tāpat intervētais saistībā ar "Sparāna brigādi" pieminēja Drošības policijas biroja vadītāju Ruslanu Ņikiforovu, Ināru Kalnaču no Valsts policijas un Rīgas Centrālcietuma priekšnieka vietnieku Armandu Ādamsonu, kā arī nu jau bijušo prokuroru, tagadējo miljonāra Meļņika drošībnieku Andi Mežsargu.
Pēcāk kļuva zināms, ka pēc Lazdiņa aiziešanas piespiedu kārtā no lidostas Rīga tur Aviācijas drošības nodaļas priekšnieka vietnieces amatā palikusi jau pieminētā Rullera dzīvesbiedre Sindija Nemiro-Rullere.
Vēl joprojām ir spēkā Pietiek aicinājums lasītājiem: "Ja Jums ir gadījies savā uzņēmējdarbībā vai attiecībās ar likumu saskarties ar SAB darbinieku Aigaru Sparānu, pastāstiet par to arī mums jebkādā Jums ērtā veidā - un Jūsu informācija noteikti neies zudumā. Protams, garantējam arī pilnīgu konfidencialitāti."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
