Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pamazām kļūst skaidrāks, kādā veidā no Jāņa Maizīša vadītā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) valsts noslēpumu saturoša informācija varēja noplūst tik plaši, kā tas noticis ar ziņām par valsts noslēpuma pielaides neizsniegšanu tieslietu ministrei Baibai Brokai. Saskaņā ar Maizīša oficiāli parakstītu skaidrojumu, piemēram, ziņas par SAB preses sekretāri esot valsts noslēpums, kaut šīs pašas ziņas ir brīvi pieejamas SAB interneta mājas lapā.

"Atbildi ir sagatavojusi un nosūtījusi SAB amatpersona. Atbilstoši "Valsts drošības iestāžu likumam" un Ministru kabineta 26.10.2004. noteikumiem Nr.887 "Valsts noslēpuma objektu saraksts", ziņas par valsts drošības iestāžu amatpersonu vārdiem, uzvārdiem un amatiem ir valsts noslēpums. Šo informāciju aizsargā likums "Par valsts noslēpumu" un sīkākas ziņas birojs nevar sniegt."

Šādu uz oficiālās SAB veidlapas uzdrukātu un personiski parakstītu atbildi, kas bija nosūtīta reģistrētā vēstulē, Pietiek šajās dienās sniedza Maizītis. Šī bija SAB direktora atbilde uz Pietiek jautājumu - kura konkrētā SAB amatpersona pirms tam ir sniegusi izvairīgās un nepilnīgās atbildes uz jautājumiem par Brokas pielaides ziņu noplūdi un kādu iemeslu dēļ šī SAB amatpersona, sniedzot atbildi, nav uzrādījusi savu vārdu, uzvārdu un amatu.

Maizīša oficiālās atbildes īpatnība slēpjas apstāklī, ka Pietiek jautājumi pa elektronisko pastu bija nosūtīti SAB preses sekretārei Ivetai Maurai, kuras - it kā neizpaužamas un slepenas SAB amatpersonas, kā minēts Maizīša vēstulē, - vārds, uzvārds, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese ir minēti SAB interneta mājas lapā un publiski pieejami.

Vēl vairāk, pēc tam, kad Pietiek papildjautājumus elektroniskā pasta vēstulē nosūtīja uz to pašu SAB mājas lapā atrodamo adresi ([email protected]), atbildes sūtījums pienāca no vēl jaunas elektroniskā pasta adreses - ne vairs [email protected], bet gan [email protected] Kā šīs elektroniskā pasta vēstules sūtītāja bija norādīta, Maizīšaprāt, "slepenā" "Iveta Maura, SAB amatpersona".

"Ar kādu nolūku SAB mājas lapā minēts, ka "ar Satversmes aizsardzības biroja preses sekretāri Ivetu Mauru plašsaziņas līdzekļu pārstāvji var sazināties pa tālruni 67025426, kā arī, izmantojot e-pastu [email protected]", ja SAB pieprasa mediju pārstāvjiem ar sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem pie SAB "vērsties Iesniegumu likuma noteiktajā kārtībā un formā"?" - arī šādu jautājumu Pietiek uzdeva SAB direktoram.

Uz šo jautājumu Maizīša oficiālais skaidrojums pašlaik ir šāds: "Tiesības vērsties ar jautājumiem Satversmes aizsardzības birojā ir jebkuram Latvijas iedzīvotājam. Iepretim vispārējam informācijas sniegšanas regulējumam, attiecībā uz SAB ir noteikta speciāla kārtība, kādā veidā un apjomā SAB rīcībā esošo informāciju."

Visbeidzot, Pietiek vēlējās no Maizīša saņemt arī atbildi uz jautājumu: "Kādām vajadzībām SAB ir nepieciešama štata vieta - preses sekretārs, ja SAB pieprasa mediju ar sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem pie SAB "vērsties Iesniegumu likuma noteiktajā kārtībā un formā"?"

Uz šo jautājumu SAB direktora oficiālā atbilde atkal bija īsa: "Saskaņā ar Satversmes aizsardzības biroja 11.panta otro daļu, informācija par SAB iekšējo struktūru netiek sniegta." Kāpēc tādā gadījumā SAB šādu slepenu informāciju publisko savā mājas lapā, Maizītis nespēja paskaidrot.

Kā jau ziņots, mēneša laikā kopš 9. jūnija, kad tika oficiāli paziņots, ka Broka nav saņēmusi pielaidi valsts noslēpumam, virknes augstu amatpersonu izteikumi un SAB vadības pīšanās pretrunās ir faktiski droši apliecinājuši šīs valsts noslēpumu saturošās informācijas noplūšanu. SAB vadība pagaidām nevēlas to atzīt. 

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...