Maizītis: SAB mājas lapā uzrādītās preses sekretāres vārds un amats ir valsts noslēpums
L. Lapsa10.07.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pamazām kļūst skaidrāks, kādā veidā no Jāņa Maizīša vadītā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) valsts noslēpumu saturoša informācija varēja noplūst tik plaši, kā tas noticis ar ziņām par valsts noslēpuma pielaides neizsniegšanu tieslietu ministrei Baibai Brokai. Saskaņā ar Maizīša oficiāli parakstītu skaidrojumu, piemēram, ziņas par SAB preses sekretāri esot valsts noslēpums, kaut šīs pašas ziņas ir brīvi pieejamas SAB interneta mājas lapā.
"Atbildi ir sagatavojusi un nosūtījusi SAB amatpersona. Atbilstoši "Valsts drošības iestāžu likumam" un Ministru kabineta 26.10.2004. noteikumiem Nr.887 "Valsts noslēpuma objektu saraksts", ziņas par valsts drošības iestāžu amatpersonu vārdiem, uzvārdiem un amatiem ir valsts noslēpums. Šo informāciju aizsargā likums "Par valsts noslēpumu" un sīkākas ziņas birojs nevar sniegt."
Šādu uz oficiālās SAB veidlapas uzdrukātu un personiski parakstītu atbildi, kas bija nosūtīta reģistrētā vēstulē, Pietiek šajās dienās sniedza Maizītis. Šī bija SAB direktora atbilde uz Pietiek jautājumu - kura konkrētā SAB amatpersona pirms tam ir sniegusi izvairīgās un nepilnīgās atbildes uz jautājumiem par Brokas pielaides ziņu noplūdi un kādu iemeslu dēļ šī SAB amatpersona, sniedzot atbildi, nav uzrādījusi savu vārdu, uzvārdu un amatu.
Maizīša oficiālās atbildes īpatnība slēpjas apstāklī, ka Pietiek jautājumi pa elektronisko pastu bija nosūtīti SAB preses sekretārei Ivetai Maurai, kuras - it kā neizpaužamas un slepenas SAB amatpersonas, kā minēts Maizīša vēstulē, - vārds, uzvārds, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese ir minēti SAB interneta mājas lapā un publiski pieejami.
Vēl vairāk, pēc tam, kad Pietiek papildjautājumus elektroniskā pasta vēstulē nosūtīja uz to pašu SAB mājas lapā atrodamo adresi ([email protected]), atbildes sūtījums pienāca no vēl jaunas elektroniskā pasta adreses - ne vairs [email protected], bet gan [email protected]. Kā šīs elektroniskā pasta vēstules sūtītāja bija norādīta, Maizīšaprāt, "slepenā" "Iveta Maura, SAB amatpersona".
"Ar kādu nolūku SAB mājas lapā minēts, ka "ar Satversmes aizsardzības biroja preses sekretāri Ivetu Mauru plašsaziņas līdzekļu pārstāvji var sazināties pa tālruni 67025426, kā arī, izmantojot e-pastu [email protected].", ja SAB pieprasa mediju pārstāvjiem ar sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem pie SAB "vērsties Iesniegumu likuma noteiktajā kārtībā un formā"?" - arī šādu jautājumu Pietiek uzdeva SAB direktoram.
Uz šo jautājumu Maizīša oficiālais skaidrojums pašlaik ir šāds: "Tiesības vērsties ar jautājumiem Satversmes aizsardzības birojā ir jebkuram Latvijas iedzīvotājam. Iepretim vispārējam informācijas sniegšanas regulējumam, attiecībā uz SAB ir noteikta speciāla kārtība, kādā veidā un apjomā SAB rīcībā esošo informāciju."
Visbeidzot, Pietiek vēlējās no Maizīša saņemt arī atbildi uz jautājumu: "Kādām vajadzībām SAB ir nepieciešama štata vieta - preses sekretārs, ja SAB pieprasa mediju ar sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem pie SAB "vērsties Iesniegumu likuma noteiktajā kārtībā un formā"?"
Uz šo jautājumu SAB direktora oficiālā atbilde atkal bija īsa: "Saskaņā ar Satversmes aizsardzības biroja 11.panta otro daļu, informācija par SAB iekšējo struktūru netiek sniegta." Kāpēc tādā gadījumā SAB šādu slepenu informāciju publisko savā mājas lapā, Maizītis nespēja paskaidrot.
Kā jau ziņots, mēneša laikā kopš 9. jūnija, kad tika oficiāli paziņots, ka Broka nav saņēmusi pielaidi valsts noslēpumam, virknes augstu amatpersonu izteikumi un SAB vadības pīšanās pretrunās ir faktiski droši apliecinājuši šīs valsts noslēpumu saturošās informācijas noplūšanu. SAB vadība pagaidām nevēlas to atzīt.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
