Maizītis apliecina: SAB nav ieinteresēts noskaidrot, no kurienes Zaķim ziņas par Brokas noslēpuma pielaidi
L. Lapsa07.07.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Satversmes aizsardzības birojs nav ieinteresēts noskaidrot, no kurienes Vienotības pārstāvja Dzintara Zaķa rīcībā nonākušas "detaļas" par iemesliem kuru dēļ tieslietu ministrei Baibai Brokai netika piešķirta pielaide valsts noslēpumam, - tas izriet no SAB direktora, bijušā LR ģenerālprokurora Jāņa Maizīša oficiālā skaidrojuma.
Kā zināms, reizē ar oficiālo paziņojumu, ka Brokai nav piešķirta pielaide valsts noslēpumam, Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Zaķis Latvijas Avīzei paziņoja, ka "viņš zinot detaļas, kādēļ neesot piešķirta pielaide valsts noslēpumam".
Pēc šī paziņojuma Pietiek vērsās pie SAB direktora, norādot uz šo publisko izteikumu un pieprasot sniegt skaidrojumu - vai SAB ir nodevis šīs valsts noslēpumu saturošās ziņas Zaķa rīcībā un, ja jā, tad ar kādu pamatojumu, bet, ja ne, tad kā tieši SAB rīkosies, lai nekavējoties noskaidrotu, kā šādas valsts noslēpumu saturošas ziņas nonākušas Zaķa rīcībā.
Pēc ilgākām pārdomām SAB direktors nu sniedzis atbildi, no kuras izriet, ka nekādas nekavējošas darbības sakarā ar Vienotības pārstāvja paziņojumiem birojs negatavojas veikt, - ja kādam esot pierādījumi, ka Zaķa rīcībā šādas ziņas tiešām nonākušas, šis informētais cilvēks esot laipni gaidīts SAB. Taču gaidīti tiekot tikai nepārprotami pierādījumi.
"SAB rīcībā nav faktu vai pierādījumu, ka Zaķa kungs patiešām zinātu konkrētā lēmuma saturu. Ja Jūsu rīcībā ir fakti, kas nepārprotami norāda, ka Dzintara Zaķa rīcībā ir prettiesiski nonākusi valsts noslēpumu saturoša informācija, lūdzam Jūs šādas ziņas sniegt Satversmes aizsardzības birojam vai vērsties Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā," skan Maizīša oficiālā atbilde.
SAB direktors arī oficiāli apgalvo, ka ar lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpuma objektiem tieslietu ministrei Baibai Brokai, SAB nav iepazīstinājis nevienu politiķi".
Tiesa, jau 9. jūnijā Ministru prezidente Laimdota Straujuma medijiem paziņoja - SAB direktors Maizītis viņu esot informējis par lēmuma iemesliem neizsniegt Brokai pielaidi valsts noslēpumam, tomēr viņai neesot tiesību tos izpaust plašākai sabiedrībai un viņa arī atturoties vērtēt, cik nopietni ir šie iemesli.
"Mani informēja, bet tā diemžēl... man nav tiesību šo informāciju izpaust," - šāds bija precīzais Straujumas izteikums, ko Ministru prezidente saistībā ar Brokai neizsniegto pielaidi sniedza medijiem.
Pēc šī paziņojuma Pietiek vērsās pie Maizīša, pieprasot sniegt skaidrojumu: uz kādu normatīvo aktu pamata, ar kādu nepieciešamību, kādā tieši formā viņš sniedzis Ministru prezidentei klasificētu informāciju par valsts noslēpuma pielaides neizsniegšanas iemesliem un pamatojumu tieslietu ministrei.
Uz šo pieprasījumu SAB preses pārstāve Maizīša vārdā Pietiek paziņoja, ka ar lēmumu par Brokas pielaidi Satversmes aizsardzības birojs Ministru prezidenti nemaz neesot iepazīstinājis un Straujuma šādas ziņas varētu būt uzzinājusi kaut kur citur.
Kur un kā Straujumai vēl ir bijis iespējams uzzināt šādas valsts noslēpumu saturošas ziņas, kas saskaņā ar paša Maizīša apgalvojumu esot tikai dažu personu rīcībā (un kuras netiek atklātas pat pašai Brokai), SAB nevēlējās paskaidrot. SAB arī īpaši uzsvēra, ka Straujumai sniegta tikai neklasificēta informācija.
Savukārt pēcāk bijušais Ministru prezidents Dombrovskis meta jaunu, vēl nopietnāku ēnu uz SAB spēju saglabāt valsts noslēpumus. Viņš telekanālā LNT paziņoja, ka indikācijas par to, ka tieslietu ministre Broka varētu nesaņemt augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam, no Satversmes aizsardzības biroja tikušas saņemtas vēl pirms viņas apstiprināšanas amatā.
Taču gan Maizītis, gan SAB preses sekretāre Iveta Maura līdz šim ir atteikušies sniegt Pietiek jebkādus skaidrojumus uz jautājumiem - kura tieši SAB amatpersona, kad tieši, kam tieši, kādā tieši formā, uz kādu tieši normatīvo aktu pamata, kādu tieši informāciju šai sakarā ir sniegusi.
Savukārt pirms tam Maizītis atteicās apstiprināt Straujumas jaunāko versiju par saistībā ar Brokas pielaidi pārrunāto - ka viņš vienkārši esot Ministru prezidentei "izskaidrojis vispārējos principus, kādos gadījumos netiek piešķirta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam".
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
