Iesaki rakstu: 
Bokseris Mairis Briedis, kurš iepriekš spēja rakstīt tikai primitīvā un kroplā latviešu valodā, tagad līdz ar pievienošanos Saskaņai un paziņojumu par kandidēšanu Saeimas vēlēšanās ir ticis arī pie cilvēka, kas viņa vietā raksta salīdzinoši labāk. Publicējam rakstisko viedokļu apmaiņu starp M. Brieža „rakstvedi” un Raivi Dzintaru (viscauri saglabāta oriģinālrakstība).
Maira Brieža „rakstvedis”:
Kamēr tautai par to nekas nav zināms, mūsu valstī notika slepus konkurss Uzvaras pieminekļa nojaukšanai, kur par “nieka” 2.2 miljoniem to apņēmās izdarīt uzņēmums, kura nosaukums netiek atklāts. Tā lietas notiek pie mums Latvijā ar esošo valdību priekšgalā, laikā, kad pēc divu gadu iekšējā tautas terora, veselības un biznesa izjaukšanas, cilvēkiem vēl grib atņemt viņu 2.2milj samaksātus nodokļus.
Vai kāds pajautāja, vai tauta vispār piekrīt tādā veidā izšķērdēt naudu? Vai Uzvaras pieminekļa nojaukšana kādu pabaros, izārstēs vai palīdzēs izdzīvot grūtajos laikos? Tas nav tikai spļāviens sejā visiem tiem, kas savulaik karoja par mūsu zemi, tas ir spļāviens sejā visiem Latvijas iedzīvotājiem un kārtējā provokācija! Un pēc tam viņi aicina karā jauniešus, kuriem jāmācās un jāveido sava dzīve, kad pašiem, pēc visiem šiem neadekvātiem lēmumiem būtu jāstāv pirmā rindā, ja tomēr sanāks izsaukt kaimiņvalsti uz agresiju, ko viņi cenšās panākt visiem spēkiem!
Nevienam nav jālej savas asinis dēļ jūsu bezsmadzeņu lēmumiem! Turklāt tie 2.2 milj ir tikai sākums ar pieminekli, pēc kura nojaukšanas vēl vajadzēs ieguldīt pamatīgas summas teritorijas labiekārtošanai. Kauns par tādu valdību!
Raivis Dzintars:
Laikam jau velti, bet nu vismaz "protokolam centīšos paskaidrot:
1) Tas nav piemineklis "tiem, kas karoja par mūsu zemi". Tas ir kulta objekts okupācijas varai - tātad tiem, kas bija PRET mūsu valsti un nesis ļaunāko postu, kādu mūsu tauta (kas bija Tavs dopings) jebkad ir piedzīvojusi.
2) Neviens Latvijā neaicina karā jauniešus. Karus izraisa teroristu valsts Krievija - formālā un faktiskā mantiniece tai pašai okupantu varai, ko simbolizē šis objekts. Ukraina pierāda, ka šī vara nav mainījusies ne par gramu.
3) "Spļāviens sejā" ir nevis šī objekta novākšana, bet tas, ka tik daudzus gadus no padomju režīma cietušajiem uz to bija jāskatās.
4) Nu un uz tā fona sīkums, bet tomēr zināšanai: Rīgas dome un valdība nav viens un tas pats, turklāt 2,2 miljoni ietver šī parka labiekārtošanu. Nezinu, vai varēja to izdarīt lētāk, bet vismaz manā draugu lokā nav neviens, kas neatbalstītu līdzekļu piešķiršanu šādam mērķim.
Novēlu, lai Tev ar godu izdodas tikt ārā no tā, kur tagad esi nonācis...
Maira Brieža „rakstvedis”:
Labdien, Raivi, paldies par komentāru! Kā Tu pats zini, es vēl neesmu labākais speciālists Latvijā politiskajos pocesos un procedūras jautājumos. Bet! Šis bija tieši Saeimas lēmums, par kuru nobalsoja visas tās partijas, kas veido esošo valdību - uzlikt pašvaldībām par pienākumu nojaukt padomju laika pieminekļus! Un RD šis lēmums tagad jāizpilda! Viņi, protams, neatpaliek no valdības - un pieņēma lēmumu nojaukt pieminekli par vismaz 2,2 milj.
Iztērēt tagad 2,2 milj - tas ir spļāviens sejā visiem, kā Tu to nesaproti?! Pensionāriem, kam nebūs naudas ne pārtikai, ne apkurei, daudzbērnu ģimenēm. Rīga plāno samazināt apkures temperatūru skolās, samazināt ielu apgaismojumu, jo trūkst naudas, kā Tu skaties uz šo visu? Tev pašam tas liekas pieņemami? Un paralēli tērēs 2,2 milj pieminekļa nojaukšanai! Kas man šobrīd liekas pilnīgākais absurds!
Turklāt šajā summā NAV iekļauta teritorijas labiekārtošana! Par šo naudu nojauks pieminekli, izvedīs būvgružus, aizbērs bedri! Kad RD velēsies tur sastādīt zālienu, salikt soliņus un apgaismojumu - viņiem vajadzēs vēl 2-3 milj! Izlasi, lūdzu, kas tiek publiski rakstīts medijos par šo tāmi.
Piemineklis, kas celts par ziedojumiem, ko projektējuši virkne latviešu ievērojamu arhitektu un mākslinieku, celts par godu nacisma sagrāvei un par piemiņu visiem, kas krita kaujās, lai Latviju atbrīvotu no nacisma.
Miers baro - naids posta! Divreiz gadā Tu Saeimā, dziedot himnu, lūdz Dievu pēc palīdzības un vienlaicīgi kultivē sevi un sev apkārt naidu. Pieminekļa stāsts ir stāsts par nīšanu, agresiju un ir nopietna provokācija.
Kultivējot naidu, provokatori gandē dzīvi Latvijas ļaudīm, jo tas palīdz novērst uzmanību no briesmīgās zagšanas visur Latvijā!
Mīļie latvieši, tautieši! Jūsu vārdā piesedzoties ar naidu tiek izzagta mūsu valsts, tiek iznicināta mūsu valsts! Bet mūs visus cenšas sarīdīt savā starpā ar provokācijām par pieminekli!
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
