Mahinācijas sporta skolā „Rīdzene”: iesniegums KNAB, VID un Valsts darba inspekcijai
Pietiek lasītāji09.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēlamies informēt par Aigara Aglenieka rīcību, ieņemot amatus Bērnu un jauniešu sporta skolā “Rīdzene” (BJBS Rīdzene) un Murjāņu sporta ģimnāzijā (MSĢ), kurā saskatu dažādu normatīvo aktu pārkāpumus. Pārkāpumi veikti ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldes Sporta un interešu izglītības iestāžu nodaļas vadītāja vietnieces Ivetas Aglenieces starpniecību, kura ir A.Aglenieka laulātā. Zemāk informējam par A.Aglenieka un I.Aglenieces rīcību, kurā ir saskatāmas normatīvo aktu pārkāpumu pazīmes:
1. pārkāpums
Atbilstoši Darba likuma (turpmāk - DL) 131.panta pirmajai daļai darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks ir 40 stundas. Dienas darba laiks šā likuma izpratnē ir darba laiks diennakts periodā. Atbilstoši DL 142. panta pirmajai daļai diennakts atpūtas ilgums 24 stundu periodā nedrīkst būt īsāks par 12 stundām pēc kārtas - darba ņēmējs nedrīkst veikt darbu ilgāk par 12 stundām 24 stundu periodā. Minētais nosacījums ir attiecināms arī uz kopējo nostrādāto stundu skaitu, darba līguma, papildu vienošanās un brīvprātīgā darba līguma ietvaros.
Aigars Aglenieks pašlaik strādā par MSĢ Jūrmalas filiāles direktoru (algots darbs) un vienlaicīgi Bērnu un jauniešu sporta skolā “Rīdzene” strādā par smaiļošanas un kanoe treneri (algots darbs), kā arī veic Rīgas pilsētas galvenā trenera pienākumus smaiļošanā un kanoe airēšanā (algots darbs), kā arī ar 03.04.2017. ir iecelts par Bērnu un jauniešu sporta skolas “Rīdzene” direktora vietas izpildītāju.
Mūsu rīcībā nav informācijas, ka A.Aglenieks būtu izbeidzis darba tiesiskās attiecības ar Murjāņu sporta ģimnāziju. Pat, ja A.Aglenieks atrodas atvaļinājumā Murjāņu sporta ģimnāzijā, uzskatu, ka ir neētiski uzņemties pildīt vadītāja pienākumus divās sporta izglītības iestādēs, neizbeidzot darba tiesiskās attiecības ar iepriekšējo darba devēju. Tādējādi būtu nepieciešams pārbaudīt, vai A.Agleniekam ir izsniegtas vairākas atļaujas amatu apvienošanai.
2. pārkāpums
Aigars Aglenieks kā direktors vienā iestādē pedagoģisko darbu drīkst veikt 7 stundas. A.Aglenieks realizē nelikumīgu shēmu, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, fiktīvi nodarbinot Bērnu un jauniešu sporta skolā “Rīdzene” darbinieku Aleksandru Timoškevicu un piesavinoties viņam paredzēto atlīdzību (par 7 stundām nedēļā). Aleksandrs Timoškevics nekad (fiziski) nav strādājis Bērnu un jauniešu sporta skolā “Rīdzene”, tādējādi uzskatu, ka ir nepamatoti veikta darba laika uzskaite un izmaksāta A.Timoškevica darba alga. A.Timoškevics strādā ar MSĢ audzēkņiem un paralēli veic glābēja pienākumus otrā iestādē. Jāatzīmē, ka Aleksandrs Timoškevics šo informāciju neapstiprinās un tādejādi slēpj A.Aglenieka negodprātīgās darbības saistībā ar fiktīvu nodarbināšanu.
3. pārkāpums
Katru gadu Rīgas dome saskaņā ar noslēgtu sadarbības līgumu piešķir finanšu līdzekļus BJBS Rīdzene smaiļošanas un kanoe nodaļai pavasara sporta treniņu nometnes organizēšanai. Aigars Aglenieks nometnes sarīkošanā iesaistītos darbiniekus nav informējis par piešķirtā finansējuma apmēru, mērķi un kārtību, kādā izlietojams piešķirtais finansējums. Tā vietā katru gadu A.Aglenieks liek parakstīt BJBS „Rīdzene” atbildīgajiem darbiniekiem neaizpildītas atskaites par finanšu izlietojumu iesniegšanai Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldes Sporta un interešu izglītības iestāžu nodaļai.
Nometņu sarīkošanai A.Aglenieks novirza aptuveni 200 euro. Vienlaikus laika periodā, kad tiek organizētas sporta nometnes, A.Aglenieks ar ģimeni slēpo kalnos (2014., 2015., 2016.gada marta mēnesī), nepiedaloties mācību treniņnometnē, kā arī oficiāli neizņem atvaļinājumu, līdz ar to par prombūtnes periodu saņemot gan amata atalgojumu, gan nometnes sarīkošanai piešķirtos Rīgas domes līdzekļus.
Rīgas domes piešķirtie finanšu līdzekļi pilnā apmērā nekad nav nonākuši pie mērķauditorijas jeb finanšu līdzekļi izlietoti neatbilstoši līguma mērķim. Nometņu organizēšanas vajadzībām no audzēkņiem A.Aglenieks ir pieprasījis līdzfinansējumu, kaut gan tas nav bijis nepieciešams, jo Rīgas domes noslēgtajā sadarbības līgumā ir paredzēts finansējums atbilstoši sagatavotai tāmei, ņemot vērā nometnes dalībnieku skaitu. Tādējādi audzēkņu vecāki ir maldināti, un pieprasīta dubultsamaksa par vienu pasākumu.
4. pārkāpums
Rīgas dome vairākkārt ir piešķīrusi līdzekļus, kas paredzēti dalības naudas apmaksai par sportistu dalību sacensībās, kā arī sportistu aviobiļešu iegādei (2014., 2015.gados - iespējams arī agrāk). Šie līdzekļi tika pārskaitīti biedrībai „Latvijas Kanoe federācijā”, kurā ģenerālsekretāra funkcijas pildīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldes Sporta un interešu izglītības iestāžu nodaļas vadītāja vietniece Iveta Agleniece. Federācijā ģenerālsekretārs organizē un atbild par Federācijas finansiālo darbību.
Federācijā šos līdzekļus konvertēja caur trešo kontu, kurš auditētājiem netika norādīts. 2016.gada februārī Federācija izbeidza attiecības ar Ivetu Aglenieci. Pēc manis rīcībā esošās informācijas darba attiecību izbeigšana ar I.Aglenieci ir saistīta ar daudziem finanšu pārkāpumiem. Izbeidzot darba attiecības, Iveta Agleniece no Federācijas ir izņēmusi visus finanšu uzskaites žurnālus. Jaunā ģenerālsekretāre nav spējīga sniegt informāciju par daudziem jautājumiem, kuri saistīti ar finansiālo darbību iepriekš
5. pārkāpums
Rīgas dome vairākkārt ir piešķīrusi finanšu līdzekļus jaunu kanoe laivu iegādei gan iekļaujot sporta skolas BJBS „Rīdzene” budžeta programmas, gan iedalot tai papildus līdzekļus. Aigars Aglenieks vienpersoniski iegādājies šīs laivas savu audzēkņu vajadzībām, neveicot izvērtējumu par stiprāko sporta skolas audzēkņu vajadzībām.
Minētie finanšu līdzekļi laivu iegādei tika pārskaitīti biedrībai „Latvijas Kanoe federācija”, kura iegādājās laivas. Finansējums tika piešķirts pēc A.Aglenieka izstrādātas shēmas. Shēmas piemērs: no 8 laivām - 4 iegādājās BJBS „Rīdzene”, 4 iegādājās Federācija. Taču faktiski tika iegādātas tikai 4 laivas. Aigars un Iveta Aglenieki caur Federāciju saņēma atgrieztu maksājumu, lai iegādātos kanoe laivas sava privāti dibināta Kanoe sporta kluba darbības vajadzībām. BJBS Rīdzene treneriem nav pieejamas kluba laivas. Šis ir Rīgas domes finansējuma piesavināšanās kārtējais piemērs. Jāpatur prātā, ka, pielietojot šo shēmu, vairāku gadu garumā tiek papildināts un uzturēts Kanoe sporta kluba materiāltehniskā bāze, respektīvi regulāra smailīšu un kanoe laivu iegāde.
6. pārkāpums
BJBS Rīdzene darbiniekiem A.Aglenieks regulāri lūdz atrakstīties par degvielas izlietošanu A.Aglenieka vajadzībām.
7. pārkāpums
Iveta Agleniece, izmantojot savu dienesta stāvokli Rīgas domes struktūrvienībā, rīko nesankcionētas pārbaudes sporta treniņu laikā, pazemojot trenerus. Pēc daudzreizēja morālā terora no Aglenieku pāra puses (dažādas izpausmes), BJBS „Rīdzene” kolēģi vairākkārt ir bijuši tikties ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldes vadītāju Dinu Vīksnu, nekāda atsaucība un palīdzība jautājuma risināšanā nav līdz šim saņemta. D. Vīksna vienmēr aizstāvēja Aglenieku ģimenes intereses, radot iespaidu, ka viņa ir lietas kursā par Ivetas un Aigara Aglenieku nelikumīgām darbībām, taču mērķtiecīgas rīcības nesekoja, lai minēto novērstu.
Secinājumi
Vēlos Jums norādīt, ka šie abi cilvēki ir izmantojuši savus dienesta stāvokļus ilglaicīgi, negodīgi, un, neuztraucoties par darbības sekām. Jāmin versija par Ivetas un Aigara Aglenieku sadarbību ar VID Muitas policijas pārvaldes darbinieku Ediju Ceipi (tikai pieļaujamība bez pierādījumiem), jo viņš izsenis ir A.Aglenieka draugs, kā arī viņa dēls trenējas pie A.Aglenieka, un A.Aglenieks ne reizi ir izmantojis terminus, ka viņam nekas par savām darbībām nebūs.
Lūdzam Jūs izvērtēt, kādēļ I.Aglenieces un A.Aglenieka draudu rezultātā no darba bija jāaiziet treneriem Tomam Smirnovam, Andim Priedem, Lāsmai Liepai, iepriekšējai direktorei Ilvai Ivaškinai, direktores vietniecei saimniecības jautājumos Rudītei Pētersonei. Vai tiešām visi šie cilvēki nespēja tikt galā ar saviem pienākumiem?...
Lūdzam Jūs izvērtēt augstāk minēto informāciju un analizēt kopsakarā ar Darba likuma normām, grāmatvedības vešanas principiem, VID rīcībā esošo informāciju par iesniegumā minētajām personām, kas norādīta personu valsts amatpersonu deklarācijās, iespējamiem pārkāpumiem likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" ietvaros, BJBS Rīdzene piešķirtā pašvaldības un valsta budžeta līdzekļu korektu izlietojumu un biedrības „Latvijas Kanoe federācija” iesaisti finanšu līdzekļu atgriešanā I.Agleniecei un A.Agleniekam.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
