Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairāk nekā gadu Balvu un Gulbenes novadā notiek prettiesiskas darbības, kuru rezultātā iedzīvotāji var zaudēt iespēju lēti un kvalitatīvi saņemt ārstniecības pakalpojumus.

Bažas par daudziem likumu pārkāpumiem izraisa piecu Latvijas pašvaldību pēdējā gada laikā pieņemtie lēmumi attiecībā uz pašvaldību kapitālsabiedrību - SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, šī SIA līdz 2012. gada 18. jūlijam piederēja Balvu, Gulbenes, Viļakas, Baltinavas un Rugāju pašvaldībām, taču pēc šo pašvaldību nesen pieņemtajiem lēmumiem SIA pārgāja privātā investora kontrolē. Lai paliktu skaidrs, ka šī, iespējams, ir prettiesiska shēma, ir jāizklāsta notikumu hronoloģija.

2011. gada septembrī visas piecas augstāk minētās pašvaldības apstiprināja SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība jauno valdi, tā saucamo „krīzes komandu” šādā sastāvā: Marģers Zeitmanis, Alīda Vāne (abi pārstāv Aizkraukles slimnīcu un Veselības aprūpes fondu) un pašvaldību pārstāvji – Ināra Ņikuļina (Balvu novada domes deputāte) un Guntis Blūms (Gulbenes novada domes deputāts).

Nekādi konkursi uz SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība valdes locekļu amatiem netika rīkoti. Par valdes maiņu pat netika pieņemti Domes lēmumi, visu nokārtoja kapitāldaļu turētāji – šajā gadījumā pieci pašvaldību toreizējie priekšsēdētāji. Likums to neaizliedz, taču šis ir pietiekami liels un sabiedrībai nozīmīgs uzņēmums, lai tik svarīgus lēmumus nebūtu korekti pieņemt, neinformējot Domi un tās deputātus par notikušo.

Spriežot pēc publiski pieejamiem Uzņēmumu reģistra datiem, jaunā valde, nostrādājusi nepilnus četrus mēnešus, piedāvāja akcionāriem (piecām pašvaldībām) samazināt SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitālu no 2 608 922 Ls līdz 1 101 451 Ls, pamatojot to ar iepriekšējo periodu zaudējumiem. Zaudējumi 2011. gadā pēc finanšu pārskata datiem bija tikai 425 555 Ls – trīs reizes mazāk nekā summa, par kuru tika samazināts slimnīcu pamatkapitāls.

Svarīgi atzīmēt, ka šis jautājums tika skatīts Domē tikai Gulbenes novadā. Divos balsojumos piedalījās ne tikai SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība valdes loceklis un vienlaikus domes deputāts – Guntis Blūms, bet arī Gulbenes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa, kura vienlaicīgi ir pašvaldības kapitāldaļu turētāja šajā uzņēmumā. Saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4., 12., un 18. pantu minētās personas nedrīkstēja piedalīties balsojumā par SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība.

Tad kopš SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitāla samazināšanas par 1 507 471 Ls pagāja nepilni četri mēneši, un atkal visas piecas augstākminētās pašvaldības, balstoties uz uzņēmuma valdes ziņojumu, viena pēc otras pieņēma lēmumu par pašvaldību kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu ar īpašu mērķi, piesaistot investorus, kuri veiktu ieguldījumu par 1 500 000 Ls. Lēmumu projektos pamatkapitāla palielināšanas mērķis ir uzņēmuma parādu dzēšana.

Visos lēmumos arī tiek norādīts, ka par investoriem kļūs līdzšinējie SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība valdes locekļi – Marģers Zeitmanis un Alīda Vāne, pat neizvērtējot viņu materiālo stāvokli un spējas ieguldīt nepieciešamo naudas summu (1,5 milj. latu). Un atkal lēmumu pieņemšanā piedalās gan daļu turētāji – pašvaldību priekšsēdētāji, gan uzņēmuma valdes locekļi Guntis Blūms un Ināra Ņikuļina.

Balstoties uz minētajiem lēmumiem, Alīda Vāne un Marģers Zeitmanis 2012. gada 11. jūlijā nodibināja jaunu uzņēmumu SIA Medicīnas sabiedrību vadība, kura parakstītais pamatkapitāls ir 2000 Ls, bet apmaksātais – tikai 1000 Ls. Piecas Latvijas pašvaldības atļāva šai SIA veikt ierakstu Uzņēmumu reģistrā par pašvaldības SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitāla palielināšanu, lai gan reāli SIA Medicīnas sabiedrību vadība savu daļu 1,5 milj. latu vērtībā neapmaksāja. Turklāt lēmuma pieņemšanas brīdī attiecīgā SIA pat nebija reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā PVN maksātāja. Tas liek domāt, ka piecu augstāk minēto Latvijas pašvaldību priekšsēdētāji vienkārši izsaimnieko Latvijas iedzīvotāju un nodokļu maksātāju naudu un mantu.

Bažas par to pastiprina arī fakts, ka pēc Komerclikuma 156. panta un pēc likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 32. un 42. panta noteikumiem jaunajam kapitāldaļu īpašniekam bija jāpabeidz darījums un savu daļu jāapmaksā viena mēneša laikā, taču tas netika īstenots.

Savukārt Komerclikuma 156. panta 1. daļas regulējums paredz, ka, „ja persona dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītajā daļas pilnās apmaksas termiņā neapmaksā pilnu parakstītās daļas cenu, valde šai personai pienācīgā kārtā rakstveidā paziņo par to. Paziņojumā norāda valdes noteikto atkārtoto daļas pilnas apmaksas termiņu, kurš nedrīkst būt īsāks par 15 dienām un garāks par 30 dienām no paziņojuma nosūtīšanas dienas”.

Kopš ārkārtas dalībnieku sapulces un lēmuma pieņemšanas par pamatkapitāla palielināšanu un privāta investora piesaisti pagājuši jau vairāk nekā divi mēneši, taču Uzņēmumu reģistra dati parāda, ka piesaistītais investors SIA Medicīnas sabiedrību vadība savas daļas joprojām nav apmaksājis.

Balvu un Gulbenes iedzīvotāji par šiem faktiem ir vērsušies ar sūdzībām KNAB, taču valsts kompetentās iestādes kādu iemeslu dēļ nav reaģējušas, un patvaļa turpinās.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

FotoSaeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Lasīt visu...

18

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

FotoDaži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Lasīt visu...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi