Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež stulbā apsaukāšanās. Bet te uzkrita Apvienotās Karalistes vēlēšanu – kā lai to pieklājīgāk pasaka – lielais notikums, kurš ārkārtīgi spilgti izgaismoja visu šai blogā iepriekšpublicēto, tādēļ apskatīsim tās vienā reizē, jo abi notikumi tikpat kā bračkas.

Mana bloga publikāciju caurviju tēma: masu mediju monopola sabrukums izraisa sekas ne tikai informācijas izplatīšanas un reklāmas tirgū. Šis monopols dzīvoja brīnišķīgā simbiozē ar tradicionālo politisko sistēmu, socioloģisko pētījumu institūcijām pildot svarīgu apkalpojošu funkciju. Tagad ierastais biotops ir izjaukts, un tie, kas to nav pamanījuši, kļūst vai nu par procesā iesaistītiem lūzeriem, vai arī neiesaistītiem bļauriem.

Personīga atskaitīte mundruma uzturēšanai

Kā ilustrāciju izmantošu savu “Rīdzinieka padomniekā” izteikto prognozi. Uzskatāmības labad iztēlošos, ka es būtu licis likmes saskaņā ar savu analīzi, lai arī šoreiz neviens man derības netika piedāvājis.

No maniem trīs apskatītajiem scenārijiem piepildījās trešais, ar koda nosaukumu duļķainais. Tātad, ja derības būtu par vispārēju prognozi un mana ieteikuma noderīgumu, tad te viss kārtībā – vara nemainījās, un balsošana par kādu no manis ieteiktajiem variantiem garantēti deva balsis opozīcijai. Skaidri redzams, ka balsu sadalījumā ir būtiska nobīde, un jāsaka, ka es būtu zaudējis, ja būtu licis uz Saskaņas vietu skaitu (es būtu derējis, ka nebūs mazāk par 34), kā arī liktu pret to, ka JKP būs tikpat liels rezultāts kā LRA.

Te nu aptauju lamātāji varētu sākt savu bļaurēšanu. Par pirktajiem reitingiem, par stulbajiem sociologiem, par vispasaules ķirzaku sazvērestību un citām acīmredzamām kaitniecībām. Kam tīk, var to darīt, bet mans ieteikums būtu mēģināt izprast tos sabiedriski politiskos mehānismus, kuros šodien piedalās gan Pitsburgas strādnieki, gan Kensingtonas inteliģenti, gan Mēra Bondara uzvaras svinētāji vēlēšanu naktī. Kā ilustrācija lai ir mana prognozē ieliktā speciālā piebilde par ZZS kā pilnīgi nedrošu sarakstu.

Manā rīcībā nebija nekādu aktuālu datu, šo secinājumu diezgan droši varēja izdarīt no aprīļa (jā, jā, pusotra mēneša pirms vēlēšanām!) pētījuma, kurā tai formāli bija gandrīz 10% atbalsts. Tas ir tāds pats skaitlis, kuru regulāri atkārto TV ziņās cilvēki, kuriem nav pat attālas sajēgas, ko viņi ekrānā rāda. Jo šis virspusējais cipars rāda aptaujāto reakciju uz zīmolu un nekādi neņem vērā ne gaidāmo kampaņu, ne saraksta kvalitāti, ne izvēles noturību un pats galvenais – reālo dalību balsošanā, kas prasa stipri vairāk piepūles par atbildi mērījumā.

Tā kā pētījumā bija arī daži citi jautājumi, pēc kuriem varēji nekļūdīgi secināt, ka ZZS atbalstītāji ir ļoti nedroši savā izvēlē, tad šo lielo falšo reitingu varēja droši dalīt ar 3. Ja kāds būtu derējis pret, es būtu vinnējis visu, cik nu uz to būtu uzlikts.

Kas tad ir ar tām aptaujām?

Kā jau vairākkārt šai blogā esmu atkārtojis, aptauja ir mērījums bez juridiski paredzētām sekām. Starp citu, vienīgais mērījums, kam tādas ir, ir vēlēšanas vai referendums, tie abi ir mērījuma paveidi.

Mērījumi mēdz būt dažādi pēc metodikas un ārkārtīgi raibi pēc kvalitātes. No dažu simtu telefoniski aptaujātu personu atbildēm var secināt tikai to, ka tik un tik procentu ir atbildējuši to un to. Un nevis parasto TV glupību, ka aptauja rāda, ka Saeimā iekļūtu tie un tie. Blēņas! Aptauja rāda, ko ir atbildējuši, nevis ko reāli izdarītu.

Visa breksita un ASV vēlēšanu aptauju sāga uzkrītoši pierāda: no apmēram pareizām aptaujām var izdarīt galēji aplamus secinājumus. Vēlētāju uzvedības modelēšana nav tas pats, kas truli pārstāstīt kaut kur izfiltrētus datus.

Protams, pēc vienotas metodikas ilgstoši periodiski mērījumi var diezgan droši parādīt sabiedriskās domas tendences. Bet te jāņem vērā, ka visbiežāk mēs dzirdam pārsensacionalizētas ziņas par kāda reitinga krišanos arī tad, ja šīs izmaiņas ir mazākas par paša mērījuma statistisko kļūdu. Nemaz nerunājot par gadījumiem, kad mērījumi tiek izmantoti nevis tendences noteikšanai, bet gan acumirklīga notikuma prognozēšanai, izmantojot datus, kas vākti salīdzinoši daudz ilgākā periodā.

Šai ziņā ļoti raksturīga ķeza bija ar blīvi aplamāto “Latvijas Faktu” aptauju, kuras daži aspekti uzplaiksnīja dienu pirms vēlēšanām dažās tvitera sarunās . Kā izriet no reālajiem faktiem, lielākā datu daļa ir savākta nevis pēdējās pāris dienās, kampaņas karstākajā laikā, bet gan krietnas pāris trīs nedēļas iepriekš, un tiem “piesviesti” klāt svaigāki pēdējā brīža dati. Tātad konkrētā situācijā šāds savārstījums neko neizsaka.

Ļoti raksturīgi, ka speciāli šai tēmai veltītā rakstā ziņu portāla autors atkārto ierasto stulbo kļūdu: aptaujas datu apkopojumu sauc par prognozi. Starp citu, jau no saraustītās tviteriskās informācijas varēja skaidri izsecināt, ka JKP zīmola sasaiste ar saraksta līderiem ir devusi strauju pieaugumu pēdējās dienās.

Kampaņu gaita gan Rīgā, gan UK šai ziņā bija ārkārtīgi līdzīga: opozīcija izvirzīja jaunas sejas, izmantoja jaunās komunikāciju telpas iespējas, uzjundīja entuziasmu un aktivitāti. Tiesa, parādījās kāda ļoti raksturīga atšķirība: rezultātu prognoze uz exit poll pamata. Vēsturiski tā tiek uzskatīta par ļoti drošu metodi. Ja UK televīzijas kanālu kopīgi sponsorētais mērījums, uz kura pamata tie gatavoja pirmo projekciju, bija ļoti tuvs faktam, tad Rīgā notika tieši pretējais. Man šai ziņā būtu vienas droši vinnētas un otras droši zaudētas derības.

Iepriekšējā balsošana Rīgā bija neredzēti aktīva, var teikt dubultā. Neapšaubāmi, ka tie, kas tik apņēmīgi balso, ir skaidri izšķīrušies atšķirībā no tiem, kas atliek uz pēdējo brīdi. Tātad pēcaptauja pie iecirkņiem aptvers būtiski mazāku vēlētāju daļu, pie kam izteikti citādu sastāvu, nekā tā apmēram piektā daļa, kas balsoja iepriekšējās dienās.

Visādi atrunājos no dalības raidījumos, kuros būtu jāapspriež un jākomentē pēcbalsošanas aptauju rezultāti. Vienā no raidījumiem pat paguvu to apgalvot tiešraidē: lai kādi jums tur būs tie egzitpolli, tie būs aplami. Tā arī izrādījās atšķirībā no UK, un es būtu vinnējis derības, teorētiski. Cita lieta, ka es tās būtu skaidrojis pavisam aplam. Mana hipotēze bija, ka apņēmīgie un entuziastiskie bondarstrīķisti būs nobalsojuši vēl piektdien, bet vēlēšanu dienā nāks lēnīgi cienīgie varas atbalstītāji, kas arī dos lielāka pārsvara iespaidu.

Skaidrs, ka šai jomā man viss garām. Iemesls: ļoti lielais atbildēt atteikušos skaits. Atšķirībā no vecās, labās Anglijas, kur katrs mierīgi saka, ko sadarījis, milzu procents rīdzinieku tā nedara. Rezultātā vēlēšanu vakarā nilgāzēji korķē vaļā putojošas dziras un dala jaunatklātā kontinenta prērijas. Līdz brīdim, kad izrādās, ka neatbildējušo vidū neproporcionāli daudz varas atbalstītāju un iespējams, ka latviski runājošu, tādēļ aptaujā kautrīgu.

Apkopojot vēlreiz: nešaujiet uz pianistu, pat ja klavieres ir pagalam noskaņojušās. Nesauciet aptaujas par prognozēm, neizdariet fiksus stulbus secinājumus uz nezināmas kvalitātes datu virspusīga apkopojuma. Neēdiet dzelteno sniegu aiz jurtas.

Kas tad ir ar tām kampaņām?

Pāršķirstot priekškara avīzes, sludinājumu daļā pie ballēm un citiem izrīkojumiem mēdza būt klāt piebilde: “Goda kartes un brīvbiļetes nederīgas”. Tas nozīmēja, ka šoreiz jāpērk biļete un iepriekšējie nopelni netiks ņemti vērā. Tāds pats brīdinājums būtu jānoliek visu kampaņotāju acu priekšā pie datora: iepriekšējā rutīna vairs nebūs derīga.

Masu mediju monopolu sabrukums izraisa tektoniskas pārbīdes visā sabiedriski politiskajā laukā. Šai ziņā neticami līdzīgas pašpārliecinātās istablišmenta kapaņas ASV un UK iepretim pusdullajiem Trampam un Korbinam. Ja Trampa kampaņu un viņa pašreizējo sniegumu amatā ķidā no rīta līdz vakaram, tad varbūt būs paskrējis garām, ka Korbina leiboristu platforma apvieno Ļeņina tipa saukļus (katram to, ko vēlas: šoreiz ne zemi zemniekiem, bet studijas studentiem, bez maksas protams, un vispār viss bez maksas) ar pārbaudītu Staļina – Hitlera ekonomisko platformu: biznesa pārņemšana valsts kontrolē, visas tautas laime utt. Vēl nesola katram simtnieku piesviest kā bondarpūčveidīgie, bet gan jau ar laiku.

Līdzīgi kā Tramps savāca strādnieku (tradicionālās demokrātu) balsis vietās, kur Klintone to vīzdegunīgi ignorēja, Korbins pacilātas kampaņas laikā dabūja savā pusē lielāko daļu UKIP (antieiropeiskās partijas) bijušo vēlētāju, kurus vīzdegunīgā Mejas kampaņa bija automātiski ieskaitījusi sev.

Pilnīga analoģija arī attiecībās ar mirstošo masu mediju monopolu: gan Trampam, gan Korbinam gāzās virsū kā valdīt nespējīgiem viss meinstrīms, bet tas nelīdzēja ne tur, ne šeit. Jaunajā situācijā balsot gan Rīgā, gan UK aizgāja ievērojami lielāks vēlētāju skaits, un es nebrīnītos, ja smalkāka datu analīze parādīs līdzīgu musturi: jauni cilvēki, kam vecā politkorektā tukšdirsošā elite šķita atbaidoša, tagad FB un citu burbuļu iespaidā var aizskriet līdz iecirknim kā citkārt uz klubu.

Rezultātā vēlēšanas neapšaubāmi zaudējušas partijas līderis pieprasa uzvarētāja atkāpšanos un paziņo par progresīvo koalīcijas veidošanu un mēģinājumu likt uz balsošanu alternatīvu karalienes runu. Tā pati metodika, kā bolševikiem pēc 1917. gada apvērsuma Krievijā vai sovjetu satelītpartijām Austrumeiropā pēc kara.

Toriju katastrofa gan politikas pamatos, gan kampaņas tehnikā jau tagad diezgan plaši un detalizēti apskatīta, šeit pie tā būs jāatgriežas vasaras beigās, kad gaidīsim mūsu valsts dzīvei svarīgākās (jā jā, nepārteicos), mūsu dzīvei svarīgākās vēlēšanas šoruden Vācijā.

Kas mums no tā?

Agresīvas cilvēku grupas pašnosaukšanās par progresa nesējiem ir gadu simtiem ierasta lieta.

Boļševiku progress, it īpaši 1918. gada “sarkanā” un 1937. gada “lielā” terora izpausmē, mums varbūt pazīstams labāk nekā polpotiskā tautas laime Kambodžā. To kā izcilu brīvības cīņas piemēru atbalstīja visa progresīvā Rietumvācijas akadēmiskā vide un revolucionārie studenti, paralēli pieņemot maoismu kā sava progresa ideoloģiju. Galu galā vēl tagad ir itin modīgi staigāt krekliņā ar terorista un slepkavnieciska režīma balsta Če Gevaras noģīmi.

Jaunā komunikatīvā vide ar iespēju neticami ātri un pilnīgi bez maksas izplatīt informāciju un veidot mazas domubiedru grupas ir ideāla progresa attīstības iespēja. Uz mūsu iepriekšējām Saeimas vēlēšanām par progresa iemiesojumu kļuva aktieris Kaimiņš, kura sarunas ar zinātņu doktoru Zakatistovu ir brīnišķīgs progresa izziņas materiāls. Korbinistu nenoliedzamais panākums ir laba ilustrācija šo iespēju ekspluatēšanai.

Vecais istablišments nav mācījies ne no breksita, ne no ASV vēlēšanām. Konservatīvie noturas pie varas kā no ballītes izmests uzdzīvotājs pie balkona margām. Faktiski tas pats Rīgā, un arī citās lielākās pilsētās iet raibi. Vienīgais izņēmums šai ziņā Ventspils, bet tur drīzāk jārunā ne tik daudz par istablišmenta pārgrupēšanos, cik konkurentu līdera manifestējošu stulbumu.

Nu jau vairāk kā pusgadsimtu iedibinātā un nostabilizētā kārtība paredzēja vienu faktoru, ko mēs joprojām uztveram kā pašsaprotamu. Tā ir eiroatlantiskā solidaritāte, kopēju vērtību sistēmas uzturēšana un kā konkrēta izpausme NATO organizācija ar mums tik sirdsmīļo 5. pantu. Jaunajā situācijā, izzūdot masu mēdiju monopolam, istablišmenta iespēja to nodrošināt sāk uzkrītoši šķobīties. Visu šlaku progresīvajiem nav ne mazāko uztraukumu par mūsu robežu drošību.

Še nu būs mans vienīgais praktiskais secinājums no jau notikušo vēlēšanu rindas: visu naudu Zemessardzei! Ja mēs nemaksāsim par savu drošību un nestiprināsim reālu patriotismu, viss vēlēšanu balagāns var izrādīties veltīgs.

Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...