LVRTC paklusām, bez konkursa nopircis jūras kabeli – maksājis miljonus, bet precīza cena tiek slēpta
PIETIEK20.04.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts akciju sabiedrība Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), kuras amatpersonas savulaik bija iesaistītas tā sauktajā „digitālgeitā”, pērn paklusām, bez konkursa rīkošanas no kāda Zviedrijas uzņēmuma iegādājusies jūras kabeli: uzņēmums pagaidām atsakās nosaukt darījuma cenu, taču Pietiek zināms, ka tā lēšama miljonos. „Runā ka pieticis visiem Satiksmes ministrijā un LVRTC,” par šī darījuma aizkulisēm pauž Pietiek informācijas avoti.
LVRTC to, ka dārgais pirkums veikts bez konkursa pamato ar faktu, ka kabeļa iegāde notikusi saskaņā ar Publisko iepirkuma likuma 3.panta 4.daļu, kas paredz, ka publisko iepirkumu likumu nepiemēro, slēdzot iepirkuma līgumu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt pasūtītāja uzturētus publiskos elektronisko sakaru tīklus.
Savukārt kabeļa iegādes cenu LVRTC neatklāj, pamatojoties ar standarta atrunu – noslēgtais liegums šai valsts kapitālsabiedrībai liedzot publiskot šādu informāciju. Tikai pēc tam, kad Pietiek rīcībā nonāca informācija par šo līdz šim slēpto darījumu, tiekot gatavota „vēstule otrai pusei ar lūgumu atļaut publiskot darījuma summu”.
LVRTC neatklāj arī nekādas detaļas par iegādāto kabeli, taču no saviem avotiem Pietiek ir zināms, ka optikas kabelis Ventspils-Gotlande ir nopirkts no uzņēmuma Baltcom Fiber.
Par kabeļa iegādes nepieciešamību LVRTC skaidro, ka tas, „īstenojot uzņēmuma stratēģiskās attīstības mērķus, jau vairāk kā sešus gadus paplašina datu pārraides infrastruktūru, izbūvējot maģistrālo optisko tīklu Latvijas teritorijā un veidojot starpsavienojumus ar kaimiņvalstīm starptautiskās datu plūsmas nodrošināšanai”.
Pērn pabeigta maģistrālā optiskā tīkla Rietumu un Austrumu loka izbūve, kas savieno LVRTC infrastruktūras objektus - torņus un mastus tostarp, nozīmīgāko Baltijas datu plūsmu apmaiņas punktu – Rīgas Radio un televīzijas staciju Zaķusalā.
LVRTC maģistrālais tīkls savienots ar kaimiņvalstīm – Lietuvu, Baltkrieviju un Igauniju. Loģisks tīkla attīstības turpinājums, kas balstījies arī uz klientu pieprasījumu pēc starptautiskiem datu tranzīta maršrutiem, bijis pārjūras datu pārraides nodrošināšana, izveidojot vai iegādājoties jūras kabeli.
„Veicot ekonomisko izvērtējumu, tika secināts, ka jauna kabeļa izveide būtu vairākkārt dārgāka nekā tobrīd tirgū pieejamo un funkcionējošo kabeļu iegāde. Pārrunas par jūras kabeļa iegādi LVRTC veda jau no 2013.gada, bet kabeļa iegāde no Zviedrijā reģistrēta uzņēmuma notika 2015.gadā,” skaidro LVRTC.
„Līdz ar jūras kabeļa iegādi šis Latvijai ir vienīgais šādas kapacitātes un funkcionējošs jūras kabelis. Tā kā LVRTC ir neprivatizējama kapitālsabiedrība, tad šis ir arī vienīgais 100% valstij piederošs jūras kabelis, kas nodrošina datu plūsmu ārpus un uz Latviju.”
Izveidotā infrastruktūra esot ļāvusi LVRTC faktiski pirmajiem tirgū atvērt fizisko šķiedru nomas tirgu virknei starptautisko operatoru, kā arī ļaujot nodrošināt jaunus datu tranzīta maršrutus elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem.
No Igaunijas ir septiņi jūras kabeļi uz Somiju un Zviedriju, savukārt Lietuvai ir viens jūras kabelis uz Gotlandi, informē LVRTC.
Pietiek pagaidām saistībā ar slēpto dārgo pirkumu nav izdevies saņemt kādus komentārus ne no satiksmes ministra Ulda Auguļa, ne no viņa vadītās ministrijas.
Kā rāda Lursoft dati, SIA Baltcom Fiber reģistrēta Latvijā, kompānijas valdes loceklis ir Valters Bajārs, bet tās vienīgais īpašnieks ir Zviedrijas uzņēmums HVE Balt-Com Fiber AB. Par tā īpašniekiem oficiālu ziņu nav.
Baltcom Fiber par sevi informē, ka ir „daļa no Baltkom telekomunikāciju uzņēmumu holdinga, kas jau nodrošina ISP, ciparu kabeļtelevīzijas un balss telefonijas pakalpojumus”. Uzņēmuma mājas lapā pieminēts arī Ventspils-Gotlandes kabelis: „Mūsu tīkla priekšrocība ir tiešais savienojums starp Latviju un Zviedriju pa zemjūras optisko kabeli Ventspils - Gotlande - Stokholma. Tas mūsu klientiem nodrošina īsākus tīkla aiztures laikus un augstākus drošības standartus, salīdzinot ar citu operatoru savienojumiem caur, piemēram, Igauniju un Somiju. Sākot no 2005. gada, mēs esam spējuši šos standartus noturēt un uzlabot mūsu pakalpojumu pieejamību arī ģeogrāfiski.”
Kā rāda Lursoft dati, Bajāram uz pusēm ar Aigaru Evertovski pieder SIA EB Plans, - Evertovskis ir Tele2 Juridiskā un regulēšanas departamenta direktors.
Laikraksts Diena 2004. gadā par šo kabeli rakstīja: „Kabeļtelevīzijas uzņēmuma Baltkom TV prezidents Pēteris Šmidre iegādājies pusi no zemjūras optiskā datu pārraides kabeļa, kas varētu kļūt par alternatīvu Lattelecom piederošajai datu pārraides izejai uz ārpasauli. Līdz šim izeja uz starptautisko tirgu bija Lattelecom, bet pakāpeniski starptautiskajā datu pārraidē iesaistās arī Latvenergo ar Baltijas vienoto tīklu, kā arī citi uzņēmumi.
P. Šmidre Dienai sacīja, ka otrs zemjūras kabelis Latvijā ir "loģisks solis", jo alternatīvai jābūt ne tikai konkurences dēļ, bet arī resursu rezerves variantu dēļ. "Beidzot būs vēl viens tīkls uz Ziemeļrietumiem, kas nepieciešams jebkurai civilizētajai valstij," viņš sacīja. Kabeli varēšot izmantot Baltkom grupas uzņēmumi un citi interneta pakalpojumu sniedzēji. P.Šmidre stāsta, ka kabeļa daļu viņš apzināti iegādājies kā privātpersona, lai neradītu iespaidu, ka tas ir Baltkom projekts, kas grupas uzņēmumiem dotu priekšrocības. "Ar Baltkom nav paredzētas "speciālas attiecības", kas mazinātu konkurenci," viņš sacīja, vēlāk gan piebilstot, ka "tirgus var pateikt savu vārdu".
Prognozējot jaunu konkurenci, tai pašā laikā P.Šmidre uzsver, ka abiem datu pārraides izeju īpašniekiem būtu jāveido partnerattiecības, lai nodrošinātu rezerves variantu nepieciešamības gadījumā. Cik samaksāts kabeļa līdzšinējam īpašniekam Foco 16, uzņēmējs neatklāj, sakot, ka darījuma summu un visas saistības grūti aprēķināt. Otrā kabeļa daļa pieder nīderlandiešu uzņēmējam Japam Dikensam. Līdz šim kabelis nav izmantots, un tam ir liela jauda, kuru, pēc P.Šmidres teiktā, varēs izmantot ilgi.”
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
