LVM stratēģija aizsargājamo mežu īpatsvara samazināšanai un mazliet matemātikas
Viesturs Ķerus12.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Savulaik jau esmu rakstījis, ka man metas pumpas no rakstiem par "mītiem un patiesību". Tagad modē vecos "mītus" aizstāt ar "viltus ziņām". Nosauc kaut ko par viltus ziņām, un lasītājam ir pilnīgi skaidrs - tā nav patiesība. Nav jāiedziļinās un jādomā pašam, mēs taču teicām - viltus ziņas! Šādu pieeju izvēlējies arī AS "Latvijas valsts meži" padomes priekšsēdētājs Jurģis Jansons savā jaunākajā viedokļrakstā (lasāms šeit).
Šoreiz komentēšu tikai to rindkopu, kur viltus ziņu izplatīšanā J. Jansons apvaino mani personīgi, gan kautrējoties saukt mani vārdā:
"Diskusiju raidījumā "Nacionālo interešu klubs", uz kuru bija uzaicināts arī šī viedokļa autors, sabiedrība uzzināja, ka iepriekš pieminētais valsts uzņēmums savā stratēģijā ir plānojis "samazināt aizsargājamo mežu platību īpatsvaru". Apgalvotājs bija kāds izbijis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sistēmā esošas padomes priekšsēdētājs, tātad it kā liela autoritāte. Apgalvojums bija pārliecinošs, uz brīdi izsita no sarunas sliedēm ne tikai pārējos dalībniekus, bet arī visnotaļ erudīto raidījuma vadītāju. Jo nekāda dabas aizsardzības teritoriju samazināšana valsts mežos nekad nav plānota! Apgalvojuma pamatā, izrādās, bija uzņēmuma mājaslapā atrodamais stratēģijas īsais kopsavilkums, kurā iekļauta dabas aizsardzības teritoriju % attiecība pret kopējo mežaudžu platību, un tā tiešām nedaudz samazinās. Tas notiek, pieaugot kopējai meža platībai uz plānotās meža zemju iepirkšanas rēķina. Iepirkt plānotie meži pamatā ir iepriekšējo īpašnieku izstrādātas, viņiem liekas kļuvušas meža teritorijas, kas, protams, nekādas "dabas vērtības" vismaz pašreiz neietver. Vienlaikus tiek noklusēts, ka dabas aizsardzības teritoriju % attiecībai pret kopējo meža zemju (ieskaitot gan mežaudzes, gan purvus) platību ir plānots pieaugt. Bet viena "laba" "fake news" ir atkal gaisā! Un tomēr – tā arī ir mazpatiesība, jo šādā kopsavilkumā būtu jāparādās kopējai meža platībai, no kuras rēķināti procenti. Protams, ja cilvēkam būtu bijusi kaut mazākā interese par dabas aizsardzību valsts mežos, šādu informāciju iegūt būtu bijis itin viegli."
J. Jansons atsaucas uz 14. marta raidījumu "Nacionālo interešu klubs", kurā, kā jau minēts, norādīju, ka LVM stratēģija paredz aizsargājamo mežu platību īpatsvara samazināšanu, bet pretī saņēmu dedzīgus apvainojums melos no LVM padomes locekļa A. Muižnieka. Šķita interesanti, kā LVM pārstāvji izies no šīs situācijas, kad jebkurš var pārliecināties, ka manis teiktais atbilst patiesībai un ka LVM padomes locekļi paši acīmredzot uzņēmuma stratēģiju nav lasījuši. Protams, uz "Atvainojiet, pārsteidzāmies!" īsti necerēju. Lūk, divi mēneši ir pagājuši, un LVM ir izdomājuši atbildi.
Tātad saskaņā ar J. Jansona teikto aizsargājamo meža platību īpatsvars LVM apsaimniekotajos mežos notiek "uz plānotās meža zemju iepirkšanas rēķina" un "kopsavilkumā būtu jāparādās kopējai meža platībai, no kuras rēķināti procenti".
Droši vien jāsāk ar to, ka neatkarīgi no tā, vai LVM apsaimniekoto mežu platība pieaug vai saglabājas nemainīga, nemainīgs ir fakts, ka LVM savā stratēģijā paredz aizsargājamo mežu īpatsvara samazināšanu no 16,8% 2018. gadā līdz ne vairāk kā 16,0% 2024. gadā (LVM stratēģijas kopsavilkums lasāms šeit).
Pārskats par stratēģijas izpildi 2018. gadā (lasāms šeit) rāda, ka LVM jau spēruši soļus plānotajā virzienā: 2017. gadā aizsargājamo mežu īpatsvars bija 17,4%, bet 2018. gadā (kā jau norādīts arī stratēģijā) - vairs tikai 16,8%, un līdz 2023. gadam to plānots samazināt līdz iepriekš minētajiem 16,0%.
Tātad aizsargājamo mežu īpatsvars LVM apsaimniekotajos mežos ir samazinājies, un to plānots samazināt arī turpmāk. Taču, protams, teorētiski ir iespējams, ka aizsargājamu mežu īpatsvars samazinās, pieaugot kopējai mežu platībai, bet aizsargājamo mežu platībai absolūtos skaitļos nemainoties. Tad nu aplūkosim arī J. Jansona piesaukto kopējo mežu platību.
Lai gan saskaņā ar J. Jansona teikto "kopsavilkumā būtu jāparādās kopējai meža platībai", LVM stratēģijas kopsavilkumā tā neparādās. Jā, pašreizējā platība ir norādīta, bet nav nekādu norāžu par mērķi to palielināt.
Stratēģijas ievadā lasām: "LVM pārvalda un apsaimnieko 1,63 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,60 miljonus hektāru meža zemes, no kurām mežs - 1,39 miljons hektāru. Ar mērķi dabas aizsardzība tiek apsaimniekoti 0,33 miljoni hektāru jeb 20% no visu LVM valdījumā esošo zemju kopplatības. Mežs dabas aizsardzības teritorijās ir 0,24 miljoni hektāru, no tiem 0,15 milj. hektāru mežsaimnieciskās darbības un galvenās cirtes aizliegumu nosaka normatīvie akti."
Šajā rindkopā var viegli apmaldīties, jēdzienam "meža zeme" mijoties ar "mežs" un vienkārši "zeme", bet, lai kā šos skaitļus liktu kopā, īsti nevar nonākt pie 16,8% meža, kas šobrīd esot aizsargāti. Taču, zinot, ka kopējā LVM apsaimniekotā meža platība ir 1,39 miljoni hektāru, viegli varam izrēķināt, ka 2018. gadā aizsargāti bija 0,23 miljoni hektāru meža.
Kā jau minēts, vismaz publiski pieejamā stratēģijas kopsavilkumā nav redzams, cik zemju tad LVM plāno iepirkt. Taču atkal viegli varam izrēķināt, ka, lai aizsargāto mežu platība paliktu nemainīga (0,23 miljoni hektāru), bet veidotu tikai 16,0% kopējās mežu platības, LVM būtu jāapsaimnieko 1,44 miljoni hektāru meža, tātad līdz 2024. gadam vēl jāiepērk 0,5 miljoni jeb 500 tūkstoši hektāru meža. Šāds mērķis šķiet maz ticams, ja, kā liecina iepriekšējo uzņēmuma pārskati, LVM apsaimniekojamo mežu platību 2018. gadā izdevies palielināt vien par
Turklāt mums ir iespēja skatīties ne tikai uz plāniem, bet arī uz reālo darbību iepriekšējos gados. Kā jau minēju, 2017. gadā LVM apsaimniekotajos mežos aizsargāti meži veidoja 17,4%. Tātad, ja mēs pieņemtu, ka absolūtā aizsargājamo mežu platība nav samazinājusies un arī 2017. gadā tie bijuši tie paši 0,23 miljoni hektāru, kopējai LVM apsaimniekotajai mežu platībai 2017. gada vajadzētu būt bijušai 1,32 miljoni hektāru. Ieskatīsimies LVM pārskatā par 2017. gadu (šeit): "LV kopumā pārvalda un apsaimnieko 1,63 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,60 miljonus hektāru meža zemes, no kuras mežs ir 1,39 miljoni hektāru." Tātad, kā redzams, kopējā LVM apsaimniekoto mežu platība starp 2017. un 2018. gadu nav mainījusies, lai gan aizsargājamo mežu īpatsvars ir samazinājies.
Tātad LVM stratēģijā patiesi paredzēts samazināt aizsargājamu mežu īpatsvaru uzņēmuma apsaimniekotajos mežos, turklāt šāds samazinājums iepriekšējos gados jau ir noticis.
Vēl gan iepriekš citētajā rindkopā J. Jansons aizrāda, ka "vienlaikus tiek noklusēts, ka dabas aizsardzības teritoriju % attiecībai pret kopējo meža zemju (ieskaitot gan mežaudzes, gan purvus) platību ir plānots pieaugt." Šajā punktā jāaicina J. Jansonu ielūkoties LVM stratēģijā rūpīgāk. Aizsargājamo meža zemju platībai paredzēts neļaut pieaugt virs 20%, nevis paredzēts tās pieaugums. Mērķa rādītājs ir "meža zemes platība dabas aizsardzībai, ne vairāk". Turklāt iepriekš pieminētajā pārskatā par stratēģijas izpildi 2018. gadā redzams, ka šis īpatsvars ir samazinājies no 20,6% 2017. gadā līdz 20% 2018. gadā, tātad mērķis "ne vairāk kā 20%" ir sekmīgi sasniegts.
Viss iepriekš rakstītais liek domāt, ka LVM padomes priekšsēdētājs Jurģis Jansons nav rūpīgi izskatījis uzņēmuma stratēģiju, tāpēc gribu vērst viņa uzmanību uz vēl dažiem punktiem šajā dokumentā, kas varētu būt paslīdējuši garām:
"Balstoties uz LVM vērtībām, ir definēti LVM darbinieku rīcības pamatprincipi – uzņēmuma vērtību skaidrojums – darbinieku rīcību rādītāji: (..)
✓ Godīgums - Mēs atzīstam savas kļūdas. (..) Mēs nemelojam.
✓ Sadarbība, draudzīgums un dzīvesprieks - (..) Mēs nenoliedzam citu viedokli un darbu, ja kritizējam, tad cieņpilni."
Pārpublicēts no vkerus.blogspot.com
Seko mums 
Latvija nav sliktāka par citiem, nereti pat spējam būt labāki. Arī izdarīts daudz, lai mums būtu laba valsts, taču grūtības un atpalicību rada godīguma deficīts.
Pēdējās dienās sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par latviešu leģionāru vairodziņa izmantošanu Ogrē. Valsts drošības dienests izsaka bažas, bet vai šīs bažas tiešām ir pamatotas?
Minhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Sakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Neatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
